1 Bet es saku: kamēr mantinieks vēl nav pieaudzis, nav nekādas starpības starp viņu un kalpu, kaut arī visa manta viņam pieder. 2 Bet viņš ir padots aizbildņiem un pārvaldniekiem līdz tēva nospriestam laikam. 3 Tā arī mēs, kad nebijām pieauguši, bijām pasaules pirmspēku kalpībā. 4 Bet, kad laiks bija piepildījies, tad Dievs sūtīja Savu Dēlu, dzimušu no sievas, noliktu zem bauslības, 5 lai izpirktu tos, pār kuriem valdīja bauslība, ka mēs iegūtu bērnu tiesības. 6 Bet, ka jūs esat bērni, to ir Dievs apliecinājis, sūtīdams Sava Dēla Garu jūsu sirdīs, kas sauc: Aba, Tēvs! 7 Tātad tu vairs neesi kalps, bet bērns, bet, ja bērns, tad arī caur Dievu mantinieks. 8 Gan toreiz jūs, Dievu nepazīdami, kalpojāt tiem, kas pēc būtības nav dievi. 9 Bet tagad, kad jūs Dievu esat atzinuši vai, labāki sakot, kad Dievs jūs ir atzinis, kā tad jūs atkal atgriežaties pie nespēcīgajiem un nabadzīgajiem pirmspēkiem un tiem atkal no jauna gribat kalpot? 10 Jūs cienījat dienas, mēnešus, gadus un laikus. 11 Es bīstos, ka tik nebūtu velti pie jums strādājis. 12 Topiet tādi kā es, jo es tapu tāds kā jūs, es jūs lūdzu, brāļi. Jūs man neesat darījuši nekā ļauna. 13 Bet, kā jums zināms, es pirmoreiz, slims būdams, sludināju jums evaņģēliju. 14 Un jūsu pārbaudījums, kas jums cēlās ar manu slimību, nenoveda pie nicināšanas, nedz riebuma, bet jūs uzņēmāt mani kā Dieva eņģeli, kā Kristu Jēzu. 15 Kur tad nu paliek jūsu svētais prieks? Jo es varu jums apliecināt, ka jūs, ja būtu bijis iespējams, savas acis būtu izrāvuši un man atdevuši. 16 Tātad es esmu tapis jūsu ienaidnieks, sacīdams jums patiesību. 17 Ne labā nolūkā tie izrāda dedzību pret jums, bet tie grib jūs atšķirt, lai jūs dedzīgi pieķertos viņiem. 18 Teicami ir iekaist par labu vienumēr un ne tikai tad, kad es esmu pie jums. 19 Mani bērni, par kuriem es no jauna ciešu radību sāpes, līdz kamēr Kristus izveidotos jūsos; 20 bet es gribētu tagad būt pie jums un runāt ar jums citādā balsī, jo man pietrūkst padoma, ko darīt ar jums. 21 Sakiet man, jūs, kas gribat būt zem bauslības, vai jūs esat dzirdējuši, ko bauslība saka? 22 Proti, ir rakstīts, ka Ābrahāmam piedzima divi dēli, viens no kalpones, otrs no svabadās. 23 Bet tas, kas no kalpones, ir dabīgi dzimis, turpretim tas, kas no svabadās, pēc apsolījuma. 24 Tas ir līdzībā teikts, jo tās ir tās abas derības: viena no Sinaja kalna, kas dzemdē kalpībai, tā ir Hagare. 25 Bet Hagare ir Sinaja kalns Arābijā un atbilst tagadējai Jeruzālemei, jo tā ar saviem bērniem ir kalpu stāvoklī. 26 Bet augšējā Jeruzāleme ir svabada, tā ir mūsu māte; 27 jo ir rakstīts: priecājies, neauglīgā, kas nedzemdē, gavilē un sauc skaļi, kas necieti bērnu sāpes, jo daudz bērnu ir vientulei, vairāk nekā tai, kam ir vīrs. - 28 Jūs, brāļi, esat apsolījuma bērni kā Īzāks. 29 Bet, kā toreiz miesīgi dzimušais vajāja garīgi dzimušo, tā arī tagad. 30 Bet ko saka raksti? "Padzen kalponi un viņas dēlu! Jo kalpones dēlam nebūs mantot kopā ar svabadās dēlu." 31 Tātad, brāļi, mēs neesam kalpones, bet svabadās bērni.
IV.
1 Bet es soku: Koleidz mantinīks veļ ir mozgadeigs, jys nikamā naatsaškir nu vērga, lai gon jys ir vysa kō Kungs. 2 Jys ir padūts aizbiļdnim un pōrvaļdnīkim leidz tam laikam, kuru Tāvs ir nūlicis. 3 Tai ir arī ar mums. Koleidz mes veļ bejom mozgadeigi, myusus kalpynōja šō pasauļa elementi. 4 Bet kad nōce laika pīsapiļdejums, Dīvs atsyuteja sovu Dālu, kas pīdzimis nu sīvītes beja padūts lykumam, 5 lai tūs, kas lykumam beja padūti, atpērktu un lai mes byutu pījimti kai bārni. 6 Un tai, kai jyus tagad asot bārni, Dīvs myusu sirdīs atsyuteja sova Dāla Goru, kurs te sauc: Abba, Tāvs! 7 Tai tad, tu vairs naesi vērgs, bet gon dāls; un jo dāls, tad caur Dīvu arī mantinīks.
Dažaidi pōrsorgōjumi.
8 Tūlaik gon, kad Dīva vēļ napazynot, jyus kai vērgi kolpōjot dīvaklim, kuru patīseibā nimoz nava. 9 Bet tagad jyus Dīvu pazeistat, pat vairōk, — nu Dīva asot atzeiti. Kai tad jyus otkon grīžatēs atpakaļ pi tim bezspēceigajim un nūžālojamajim elementim un nu jauna gribit tim vērdziski kolpōt? 10 Jyus īvārojat nuteikti dīnas, mēnešus, laikus un godus, 11 un es beistūs, ka munas pyules par jums nabyutu veļteigas.
12 Esit taidi kai es, jo es asmu taids kai jyus. Brōli, es jyusus lyudzu.
Jyus gon man naasot nikaidas pōresteibas darejuši. 13 Jyus vel atcerit, kai es pyrmū reizi jums sludynōju Evangeliju byudams mīseigi vōjs; 14 bet munas mīsas stōvūkļa, kas jums beja kai pōrbaudejums, jyus napasmōdējot un nanycynōjot; nē, bet gon mani pījēmet kai Dīva, kai Jezus Kristus syuteitū. 15 Un kur tad tagad palyka jyusu svēteigums? Es varu jums golvōt, ka jyus, jo tys byutu īspējams, byutu izlaupejuši sev acis un jōs atdavuši man. 16 Vai tad caur tū asmu palicis jyusu īnaidnīks, ka es jums sludynōju patīseibu?
17 Tī par jums ryupejās, bet na lobā nūdūmā, — nē, tī grib jyusus īslēgt, lai tad jyus ryupātūs par jim. 18 Ryupētīs par lobu ir labi vysod, un na tik vin tod, kod es pi jums asmu. 19 Muni bārni, es otkon par jums cīšu dzemdēšonas sōpes, koleidz jyusūs atsatālōs Kristus tāls. 20 Es gon grybātu tagad byut pi jums un sovu bolsu maineit, jo es par jums asmu nasaprasšonā.
21 Sokat man jyus, kas grybat lykumam byut padūti, vai tad jyus lykuma nadzēržat? 22 Stōv raksteits: Abraamam beja divi dāli: vins nu kolpyunes un vins nu breivōs. 23 Tys, kas beja nu kolpyunes, pīdzyma. pēc mīsas, bet tys, kas nu breivōs — saskaņā ar apsūleišonu. 24 Šytys ir pasaceits allegorijā. Tōs divejas nūzeimoj obejus īstōdejumus: Tys vins nu Siona kolna, kas dzemdej vērdzeibai, tei ir Agar. 25 Un vōrds Agar nūzeimoj Siona kolnu Arabijā; tys stōv uz vīnas pakōpes ar tagadeju Jeruzalemu, kurs kūpā ar sovim bārnim dzeivoj vērdzeibā, 26 bet tei debeseigō Jeruzalema, myusu mōte, ir breiva, 27 kai stōv raksteits: Prīcojīs tu, kas esi naaugleiga, kas nadzemdej, prīcojīs un līgsmoj, kas napazeisti sōpes. Un lelōks pulks bārnu byus vintuleigajai, na kai salaulōtajai ar veiru.
28 Un jyus, brōli, asot apsūleišonas bārni tai pat, kai Izaaks. 29 Un kai tūreiz mīseigi dzymušais vojōja tū, kas dzimis pēc gora, tai arī tagad. 30 Tūmār, kū soka Roksti? — Atlaid kolpyuni kūpā ar jōs dālu, jo kolpyunes dālam napīkreit byut mantinīkam reizē ar breivōs dālu. 31 Tai tad, brōļi, mes naasom kolpyunes, bet gon breivōs bārni.
