1 Kad Vasarassvētku diena bija atnākusi, visi bija sapulcējušies vienā vietā; 2 un piepeši no debesīm nāca rūkoņa, it kā stiprs vējš pūstu, un piepildīja visu namu, kur tie sēdēja, 3 un viņiem parādījās it kā uguns mēles, kas sadalījās un nolaidās uz ikvienu no tiem, 4 un visi tika piepildīti ar Svēto Garu un sāka runāt citās mēlēs, kā Gars tiem deva izrunāt. 5 Bet Jeruzālemē dzīvoja jūdi, dievbijīgi vīri no visādām tautām zem debess; 6 kad šī balss atskanēja, ļaužu pulks sanāca kopā un izbijās, jo ikviens tos dzirdēja runājam savā valodā. 7 Tie sabijās un brīnīdamies sacīja: "Vai visi šie, kas runā, nav galilieši? 8 Kā tad mēs ikviens dzirdam savu dzimto valodu - 9 partieši, mēdieši, ēlāmieši un kas dzīvojam Mezopotāmijā, Jūdejā un Kapadoķijā, Pontā un Āzijā, 10 Frīģijā un Pamfīlijā, Ēģiptē un Lībijas novados uz Kirēnas pusi, un še uz dzīvi apmetušies romieši, jūdi un prosēliti, 11 krētieši un arābi, mēs dzirdam tos mūsu pašu valodās Dieva lielos darbus paužam." 12 Izbijušies un neziņā būdami, tie visi cits citam jautāja: "Kas tas ir?" 13 Bet citi zobodamies sacīja: "Tie salda vīna pilni." 14 Bet Pēteris, nostājies ar tiem vienpadsmit, iesāka runāt un tiem sacīja: "Jūs, jūdi un visi, kas Jeruzālemē dzīvojat, lai tas jums ir zināms, un iegaumējiet manus vārdus; 15 šie nav piedzēruši, kā jums šķiet, jo ir tikai dienas trešā stunda, 16 bet te piepildās pravieša Joēla vārdi: 17 tas notiks pēdējās dienās, saka Dievs, Es izliešu no Sava Gara pār visu miesu, un jūsu dēli un jūsu meitas pravietos, un jūsu jaunekļi redzēs parādības, un jūsu sirmgalvji sapņos sapņus. 18 Un arī pār Saviem kalpiem un Savām kalponēm Es tanīs dienās izliešu no Sava Gara, un tie pravietos. 19 Un Es došu brīnumus augšā pie debesīm un zīmes apakšā virs zemes: asinis un uguni, un dūmus, un tvaiku. 20 Saule pārvērtīsies tumsā un mēness asinīs, pirms nāks Tā Kunga lielā un spožā diena. 21 Un ikviens, kas Tā Kunga Vārdu piesauks, tiks izglābts. - 22 Israēlieši, uzklausait šos vārdus: Nacarieti Jēzu, šo vīru, Dievs jūsu priekšā apliecinājis ar vareniem darbiem, brīnumiem un zīmēm, ko Dievs darījis caur Viņu jūsu vidū, kā jūs paši zināt, 23 To Dievs pēc Sava lēmuma un paredzes nodevis, un jūs Viņu ar noziedznieku rokām esat piekaluši pie krusta un nonāvējuši. 24 Viņu Dievs uzmodinājis, nāves sāpes raisīdams, jo nevarēja būt, ka tā Viņu paturētu savā varā. 25 Jo Dāvids par Viņu saka: Tas Kungs man vienmēr bijis acu priekšā, jo Viņš man ir pa labo roku, lai es nešaubītos. 26 Tāpēc mana sirds priecājas un mana mēle līksmojas, un arī mana miesa dusēs cerībā. 27 Jo Tu manu dvēseli nepametīsi pazemē, nedz Savam Svētajam liksi redzēt satrūdēšanu. 28 Tu man esi zināmus darījis dzīvības ceļus, Tu mani piepildīsi ar prieku Sava vaiga priekšā. - 29 Brāļi, es uzdrošinos atklāti ar jums runāt par ciltstēvu Dāvidu; tas ir nomiris un apglabāts, un viņa kaps ir pie mums līdz šai dienai. 30 Viņš bija pravietis un zināja, ka Dievs zvērēdams viņam bija solījis sēdināt vienu no viņa atvasēm uz viņa goda krēsla. 31 Viņš, to paredzēdams, ir runājis par Kristus augšāmcelšanos: Viņš nepalika pazemē, un Viņa miesa neredzēja satrūdēšanu. 32 Šo Jēzu Dievs ir uzmodinājis, tam mēs visi esam liecinieki. 33 Dieva labās rokas paaugstināts un no Tēva dabūjis Svētā Gara apsolījumu, Viņš izlējis To, ko jūs tagad redzat un dzirdat. 34 Jo Dāvids nav uzkāpis debesīs, bet viņš saka: Tas Kungs ir sacījis manam Kungam: sēdies Man pa labo roku, 35 tiekāms Es Tavus ienaidniekus lieku par pameslu Tavām kājām. - 36 Tad lai viss Israēla nams zina un nešaubās, ka Dievs Viņu ir darījis par Kungu un Kristu, šo pašu Jēzu, ko jūs esat situši krustā." 37 Šie vārdi sāpīgi ķēra viņu sirdis, un tie sacīja uz Pēteri un citiem apustuļiem: "Brāļi, ko lai mēs darām?" 38 Bet Pēteris tiem atbildēja: "Atgriezieties no grēkiem un liecieties kristīties ikviens Jēzus Kristus Vārdā, lai jūs dabūtu grēku piedošanu un saņemtu Svētā Gara dāvanu. 39 Jo šis solījums dots jums un jūsu bērniem un visiem, kas vēl ir tālu, ko Tas Kungs, mūsu Dievs, pieaicinās." 40 Un vēl ar daudz citiem vārdiem viņš liecināja un tos pamācīja, sacīdams: "Izglābieties no šīs samaitātās cilts!" 41 Kas viņa vārdus uzņēma, tos kristīja, un tanī dienā tiem pievienojās ap trīs tūkstoši dvēseļu; 42 un tie pastāvēja apustuļu mācībā un sadraudzībā, maizes laušanā un lūgšanās. 43 Visus pārņēma bailes, un apustuļi darīja daudz brīnumu un zīmju. 44 Bet visi ticīgie turējās kopā, un viss tiem bija kopīgs; 45 viņi pārdeva savus īpašumus un rocību un izdalīja visiem, kā kuram vajadzēja. 46 Viņi mēdza ik dienas vienprātīgi sanākt Templī, pa mājām tie lauza maizi un baudīja barību ar gavilēm un vientiesīgu sirdi, 47 slavēdami Dievu, un viņi bija ieredzēti visā tautā. Bet Tas Kungs ik dienas pievienoja viņiem tos, kas tika izglābti.
II.
Svātō Gora atnōkšona.
1 Vosoras svātkim atejūt, visi beja kūpā tamā pat vītā. 2 Un umai nu debesim izacēle itkai atejūšōs aukas šaļkšona un pōrpiļdeja vysu mōju, kur jī sēdēja. 3 Tad jim pasarōdeja itkai guneigas mēles, kuras izadolūt uz ikvīna nu jim nūsalaide. 4 Un jī tyka pīpiļdeiti ar Svātū Goru un sōce runōt svešōs volūdōs, kai Gors jim runōt īdvēse.
5 Jeruzalemā dzeivōja jūdi un dīvbejeigi cylvāki nu vysom tautom, kuras ir zam debesim. 6 Tai šaļkšonai atskanūt, sasapuļceja kūpā daudzi ļaužu, un, dzērdādami jūs sovā mōtes volūdā runojam, beja pōrsteigti. 7 Jī ļūti breinōjōs saceidami: Vai tad visi tī runōtōji navā galilejīši? 8 Kai tad tys varēja nūtikt, ka mes dzēržam jūs myusu dzymtā volūdā runojam? 9 Mes, partīši, medīši, elamitīši, mes, Mezopotamijas, Judeas, Kapadocijas, Ponta, Azijas, 10 Prygijas, Pamfilijas, Egiptes un tō Libijas apgobola, kurs ir pi Cyrenas, īdzeivōtōji, mes, atceļōjušī nu Romas, 11 mes, jūdi un prozeliti, mes, kretīši un arabīši: mes visi dzēržam jūs Dīva breinumdorbus sludynojam myusu volūdōs. 12 Visi aizgrōbteibā breinōjōs, un cyts cytam saceja: Kū šytys nūzeimoj? 13 Citi turpretim izzūbōja saceidami: Šitī ir piļni soldona veina.
Sv. Pīters mōca ļaudis.
14 Tad Pīters reizē ar tim vīnpadsmit uzastōja un, pacēlis sovu bolsu, saceja: Jums, Judeas veirim, un jums, visim Jeruzalemas īdzeivōtōjim, lai top šytys zynoms. Klausitēs munu vōrdu! 15 Šitī navā pīdzāruši, kai jyus dūmojat, jo ir vēļ tik trešō stuņde dīnas. 16 Bet šytys ir tys, kas caur pravīti Joeli ir sludynōts:
17 Tys nūtiks pādejōs dīnōs, soka Dīvs:
Es izlīšu Munu Goru uz ikvīnas mīsas,
un pravītōs jyusu dāli un jyusu meitas,
un jyusu jaunēkli īraudzeis parōdeibas,
un jyusu večim byus parōdeibas sapnā.
18 Pat uz sovim kolpim un kolpyunem
Es izlīšu tamōs dīnōs Munu Goru,
un ari jī pravītōs.
19 Es dareišu zeimes debesīs augšā
un breinumus lejā vērs zemes:
asni, guni un dzydrajūs dyumus;
20 saule pōrsavērss tymsumā
un mēness asnī
īprīkš na lelō un jaukō Kunga dīna atīs.
21 Kas pīsauks Kunga vōrdu, tys tiks izglōbts.
22 Jyus, Izraeļa veiri, pasaklausit šytūs vōrdu: Jezu nu Nazaretes, cylvāku, kuru Dīvs, kai jyus zynot, apstyprynōja caur vareibas parōdeišonu, breinumim un zeimem, kurus jyusu vydā caur Jū padareja, 23 saskaņā ar Dīva nūlyktū sprīdumu un īprīkšzynōšonu, nūdeve, jyus ar bezdīveigūs rūku paleidzeibu pīkolot krystā un nūnōvējot. 24 Bet Dīvs nōves sōpes apdzēse un Jū pīcēle, nōve Jō sovā varā paturēt naspēja. 25 Davids tadei par Jū soka:
Kungs maņ beja vysod pret acim.
Jys ir maņ pa lobajai pusei, lai es natyktu pakustynōts.
26 Tōpēc muna sirds prīcojās, un muna mēle līgsmoj,
ari muna mīsa mit cereibā,
27 Tu tadei munas dvēseles myrūņu vaļstī napamessi
un sovam Izradzātajam iznīceibas redzēt naļausi.
28 Tu mani mōceji dzeives ceļam
un ar prīcu pīpiļdeisi mani pret sovu vaigu.
29 Veiri, brōli, lai ir maņ atļauts atklōti jums runōt par patriarchu Davidu, kurs ir nūmiris un paglobōts, un jō kops atsarūn myusu vydā leidz pat šai dīnai. 30 Kai pravīts jys zynōja, ka Dīvs jam zvērēt zvērēja, vīnu nu jō mīsas pēcnōcējim īceļt jō gūda krāslā. 31 Un jys redzējumā aplyukōdams nōkūtni, par Kristus augšamceļšonūs saceja tai: Jys myrūņu vaļstī napaliks, un Jō mīsa iznikšonas naredzēs. 32 Un Tys ir Tys Jezus, kuru Dīvs pīcēle, — mes visi asam tō līcinīki. 33 Pēc tam, kai Jys caur Dīva lobū rūku tyka paaugstynōts, sajēmis nu Tāva Svātō Gora apsūleišonu, Jū izlēja, kai jyus poši radzat un dzēržat. 34 Davids tadei navā dabasūs uzkōpis, tūmār jys soka:
Kungs saceja munam Kungam:
sēstīs pa munai lobajai rūkai,
35 koleidz tovus īnaidnīkus Es nūlikšu
tovom kōjom par pamēsli.
36 Tai tad lai vyss Izraeļa noms eisti zyna, ka Tū Jezu, kuru jyus pīkolot krystā, Dīvs padareja par Kungu un Mesiasu.
37 Šytū dzēržūt, jūs sirds tyka satrīkta, un jī nu Pītera un cytu apostolu vaicōja: Veiri, brōli, — kas mums doroms?
38 Pīters jim saceja: Dorit grāku vaidēšonu, un ai ikvīns nu jums pījam Jezus vōrdā kristeibu, tad sajimsit sovu grāku atlaisšonu un Svātō Gora dōvonu. 39 Tadei jums un jyusu bārnim tys ir apsūleits, ari visim tōli asūšajim, jo tik Kungs myusu Dīvs jūs pasauks. 40 Vēļ ar daudzim citim vōrdim jys līcynōja un mūdynōja saceidams: Nu šytō samaitōtō dzymuma sevi glōbit!
Pyrmūs kristticeigūs dzeive.
41 Tī, kas jō vōrdu pījēme, tyka nūkristeiti, un tamā dīnā pi jim pīsavīnōja ap trejom tyukstūšom dvēseļu. 42 Un jī pastōvēja apostolu mōceibā, vīnkūpeibā, maizes lauzšonā un lyugšonā. 43 Vysus pōrjēme baile. Tai kai caur apostolim Jeruzalemā nūtyka daudz breinumu un zeim’u, tad visi ļūti beidōs. 44 Un visi ticeigī turējōs kūpā, un vyss jim beja kūpejs. 45 Jī pōrdeve sovus īpašumus un montu un tū izdaleja visim, cik kuram beja vajadzeigs. 46 Ikdīnas jī, lauzdami maizi, uzaturēja vīnprōteigi svētneicā un sātā, un bareibu pījēme prīcā un sirsneigā vīnkōršeibā. 47 Jī slavēja Dīvu un beja īmīļōti vysā tautā. Kungs ikdīnas pavairōja tūs skaitu, kurim vajadzēja kūpā ar jim byut izpesteitim.
