1 Gars skaidri saka, ka vēlākos laikos daži atkritīs no ticības, pieķerdamies maldu gariem un dēmonu mācībām, 2 padodamies melkuļu liekulīgajiem vārdiem, kam pašu sirdsapziņa ar kauna zīmi iededzināta. 3 Tie aizliedz doties laulībā, pavēl atturēties no barības vielām, ko Dievs ir radījis, lai ticīgie un patiesības atzinēji saņemtu tās ar pateicību. 4 Jo katra Dieva radība ir laba, un nekas nav atmetams, ko saņem ar pateicību; 5 jo svētumu tam piešķir Dieva vārds un lūgšana. 6 Likdams šīs lietas brāļiem pie sirds, tu būsi labs Kristus Jēzus kalps, audzināts ticības un tevis ieturētās labās mācības vārdos. 7 Bet nesvētas un vecu sievu tenkas noraidi. Vingrinies turpretim pats dievbijībā. 8 Jo miesas vingrināšana maz ko der, bet dievbijība der visās lietās, jo tai ir tagadējās un nākamās dzīves apsolījums. 9 Tas ir patiess un pilnā mērā atzīstams vārds, 10 jo tālab mēs pūlamies un cīnāmies, jo esam likuši savu cerību uz dzīvo Dievu, kas ir visu cilvēku, visvairāk ticīgo Pestītājs. 11 Piekodini un māci šīs lietas. 12 Neviens lai nenicina tavu jaunumu, bet topi tu par paraugu ticīgajiem vārdos un dzīvē, mīlestībā, ticībā un šķīstībā. 13 Tiekāms es nāku, nododies lasīšanai, paskubināšanai, mācīšanai. 14 Nenicini dāvanu, kas ir tevī, kas tev tika dota ar praviešu vārdiem toreiz, kad presbiteri uzlika tev rokas. 15 Par to gādā, pie tā paliec, lai tavs briedums būtu redzams visiem. 16 Esi nomodā par sevi pašu un par mācību, turies pie tā, jo, darīdams to, tu izglābsi gan pats sevi, gan tos, kas klausās tevi.
IV.
Jōsasorgoj nu moldu mōceibom.
1 Gors soka skaidri, ka vālōkūs laikūs daži nu ticeibas atkriss un pīsakers moldu gorim un ļaunō gora mōceibom. 2 Pi tō jī pīnōks caur līkuleigu malu runōtōju izaturēšonu, kas poši sev sirdsapziņas kai ar dedzeiklu ir īzeimējuši. 3 Jī nūlīgs precētīs un ēst dažus ē dīņus, kurus Dīvs ir radejis, lai tī, kas ir ticeigi un ir pazynuši patīseibu, ar pateiceibu āstu. 4 Vyss, kū Dīvs radeja ir lobs, un nikas nav atmatams. Kas ar pateiceibu teik āsts, 5 tys teik pōrsvēteits caur Dīva vōrdu un caur lyugšonu.
6 Jo šytai brōļus mōceisi, tod tu byusi lobais Jezus Kristus kolps, kas sevi uztur ar ticeibas vōrdim un pareizu mōceibu, kurai tu esi pīkritis. 7 Nasvātōs bōbu pļōpas nūraidi. Vyngrojīs padīveibā pats. 8 Mīsas vyngrynōšona moz kū leidz, bet padīveiba ir vysam nūdereiga, jai ir kai tagadejōs tai arī nōkūšōs dzeives apsūleišona. 9 Šytys vōrds ir patīss un vysā pījamams. 10 Tōdēļ arī mes pyulejamēs un karojam. Mes sovu cereibu asom lykuši uz dzeivō Dīva, kas ir vysu ļaužu un it sevišķi ticeigūs Pesteitōjs.
11 Šytū sludynoj un mōci! 12 Un lai nivīns tevis nasmōdej tova jaunuma dēļ. Esi pats ticeigajim pīmārs vōrdūs, dorbūs, mīlesteibā, ticeibā un ceisteibā. 13 Koleidz es aizīšu, tu veļtej sevi prīškā laseišonai, pamūdynōšonai un pamōceišonai. 14 Naesi nūlaideigs žēlesteibas dōvonā, kas tevī ir, kas tev pravītōjuma vōrdu deļ caur presbiteru rūku uzlikšonu ir dūta. 15 Tamā strōdoj, tamā dzeivoj, lai tovas sekmes visim byutu radzamas. 16 Uzmoni pats sevi un mōceibu, palīc tamā nagrūzeits. Jo tu šytū dareisi, tad tu izglōbsi pats sevi un sovus klauseitōjus.
