Sveiciens
1 Pāvils, Dieva kalps un Jēzus Kristus apustulis, Dieva izredzēto ticībai un patiesības atzīšanai dievbijībā 2 cerībā uz mūžīgo dzīvību, ko uzticamais Dievs apsolīja pirms mūžīgiem laikiem, 3 bet, pienākot īstajam laikam, atklāja savu vārdu vēstī, ko man uzticēts pasludināt pēc mūsu glābēja Dieva pavēles, 4 Titam, savam īstenajam dēlam, kopīgā ticībā – žēlastība un miers no Dieva Tēva un mūsu Glābēja, Jēzus Kristus!
Tita pienākumi Krētā
5 Es tevi atstāju Krētā, lai tu nokārtotu atlikušās lietas un ik pilsētā ieceltu presbiterus – kā es tev to pavēlēju – 6 no tiem, kas ir nevainojami, vienas sievas vīri, kam bērni ir ticīgi, nevis izlaidīgi vai nepaklausīgi. 7 Bīskapam ir jābūt nevainojamam kā Dieva namturim; lai viņš nav uzpūtīgs, ātri aizkaitināms, lai nav nodevies dzeršanai, neķildojas, nedzenas pēc netīras peļņas, 8 bet lai ir viesmīlīgs, tāds, kas mīl visu labo, lai ir apdomīgs, taisnīgs, svēts un savaldīgs. 9 Viņam stingri jāturas pie uzticamās vēsts, kas ir saskaņā ar mācību, tā ka viņš ir spējīgs ar veselīgu mācību arī pārliecināt un atspēkot tos, kam ir iebildumi. 10 Jo daudzi ir nepaklausīgi, gvelž tukšu un maldina, visvairāk tādu – no jūdiem. 11 Tādiem vajag aizbāzt muti. Viņi izjauc veselas saimes, mācīdami to, ko nevajag, un tā rīkojas netīras peļņas dēļ. 12 Kāds pravietis no viņu pašu vidus reiz teicis: krētieši vienmēr melo, tie – nekrietni zvēri, laiski rīmas. 13 Šī liecība ir patiesa. Šā iemesla dēļ atspēko viņus strupi, lai viņi atveseļojas ticībā, 14 vairs nepievēršas visādiem jūdaistu mītiem un cilvēku pavēlēm, kas tikai novērš no patiesības. 15 Šķīstajiem viss ir šķīsts, bet aptraipītajiem un neticīgajiem nav nekā šķīsta, aptraipīts ir gan viņu prāts, gan sirdsapziņa. 16 Viņi apgalvo, ka Dievu pazīst, bet ar darbiem to noliedz, būdami neganti, nepaklausīgi un nederīgi nevienam krietnam darbam.
Sveiciens
1 Pāvils, Dieva kalps un Jēzus Kristus apustulis, Dieva izredzēto ticībai un patiesības atzīšanai dievbijībā 2 cerībā uz mūžīgo dzīvību, ko uzticamais Dievs apsolīja pirms mūžīgiem laikiem, 3 bet, pienākot īstajam laikam, atklāja savā vārda vēstī, ko man uzticēts pasludināt pēc mūsu glābēja Dieva pavēles, 4 Titam, savam īstenajam dēlam, kopīgā ticībā – žēlastība un miers no Dieva Tēva un mūsu Glābēja, Jēzus Kristus!
Tita pienākumi Krētā
5 Es tevi atstāju Krētā, lai tu nokārtotu atlikušās lietas un ik pilsētā ieceltu presbiterus – kā es tev to pavēlēju –, 6 tam jābūt nevainojamam, vienas sievas vīram, kam bērni ir ticīgi, nevis izlaidīgi vai nepaklausīgi. 7 Bīskapam ir jābūt nevainojamam kā Dieva namturim; lai viņš nav uzpūtīgs, ātri aizkaitināms, lai nav nodevies dzeršanai, nav kauslis, nedzenas pēc netīras peļņas, 8 bet lai ir viesmīlīgs, tāds, kas mīl visu labo, lai ir apdomīgs, taisnīgs, svēts un savaldīgs. 9 Lai viņš stingri turas pie ticības apliecinājuma pēc mācības, lai viņš ar veselīgu mācību būtu spējīgs arī pārliecināt un atspēkot tos, kam ir iebildumi. 10 Jo daudzi ir nepaklausīgi, gvelž tukšu un maldina, visvairāk tādu – no jūdiem. 11 Tādiem vajag aizbāzt muti. Viņi pazudina veselus namus, mācīdami to, ko nevajag, un tā rīkojas netīras peļņas dēļ. 12 Kāds pravietis no viņu pašu vidus reiz teicis: krētieši vienmēr melo, tie – nekrietni zvēri, laiski rīmas. 13 Šī liecība ir patiesa. Šā iemesla dēļ atspēko viņus strupi, lai viņi atveseļojas ticībā, 14 vairs nepievēršas jūdu pasakām un cilvēku pavēlēm, kas tikai novērš no patiesības. 15 Šķīstajiem viss ir šķīsts, bet aptraipītajiem un neticīgajiem nav nekā šķīsta, aptraipīts ir gan viņu prāts, gan sirdsapziņa. 16 Viņi apgalvo, ka Dievu pazīst, bet ar darbiem noliedz, būdami neganti, nepaklausīgi un nederīgi nevienam krietnam darbam.
