Pravietošana un mēlēs runāšana
1 Dzenieties pēc mīlestības! Dedzīgi tiecieties pēc Gara dāvanām! Jo sevišķi – lai jūs spētu pravietot. 2 Kas runā mēlēs, runā nevis cilvēkiem, bet Dievam, jo neviens taču nesaprot, – viņš garā runā noslēpumus. 3 Bet, kas pravieto, tas runā cilvēkiem, lai viņus celtu, mudinātu un mierinātu. 4 Kas runā mēlēs, tas ceļ pats sevi, bet, kas pravieto, tas ceļ draudzi. 5 Es vēlētos, ka jūs runātu mēlēs, bet vēl vairāk, ka jūs pravietotu, jo, kas pravieto, ir lielāks nekā tas, kas runā mēlēs, ja nu vienīgi viņš arī tulko, tā ka draudze tiktu celta. 6 Ja es, brāļi, nāktu pie jums, mēlēs runādams, kādu gan labumu es jums dotu, ja nerunātu ar jums, nesdams vai nu atklāsmi, vai atziņu, vai pravietojumu, vai mācību. 7 Tāpat ir ar nedzīviem instrumentiem, kas izdod skaņas, vai tā būtu flauta vai cītara; ja to skaņas nebūtu izšķiramas, kā tad būtu saprotama flautas vai cītaras spēle? 8 Ja no taures nāks neskaidra skaņa, kas tad celsies uz karu? 9 Tāpat arī jūs, ja ar mēli izteiksiet neskaidru vārdu, – kā tad lai saprot sacīto? Tad jau jūs runāsiet tukšam gaisam. 10 Pasaulē ir tik neaptverami daudz valodu, un neviena nav bez nozīmes. 11 Un, ja es nesaprotu valodas jēgu, es būšu kā svešzemnieks tam, kas ar mani sarunājas, un viņš būs man kā svešzemnieks. 12 Tāpat arī jūs. Tā kā jūs dzenaties pēc Gara dāvanām, tad tiecieties pēc pārpilnības tajās, kas ceļ draudzi. 13 Tādēļ, kas mēlēs runā, lai lūdz Dievu, ka viņš spētu arī tulkot, 14 jo, kad es, mēlēs runādams, lūdzu, mans gars lūdz, bet mans prāts ir neauglīgs. 15 Ko tad darīt? Es lūgšu garā, taču lūgšu arī ar prātu; es dziedāšu garā, taču dziedāšu arī ar prātu. 16 Tad, kad tu slavēsi garā, kā gan nemācītais pēc tavas pateicības varēs pateikt: āmen! – jo viņš nesapratīs, ko tu saki. 17 Tava pateicība gan ir skaista, bet cits no tā netiek celts. 18 Es pateicos Dievam, ka es vairāk par jums visiem runāju mēlēs, 19 bet draudzē es labāk gribu teikt piecus saprotamus vārdus, lai arī citus pamācītu, nekā tūkstošiem mēlēs. 20 Brāļi, nekļūstiet kā bērni savā saprašanā: pret ļaunumu esiet kā mazi bērni, bet saprašanā topiet pilnīgi. 21 Bauslībā taču ir rakstīts:
ar citu mēlēm
un citu lūpām
es runāšu ar šo tautu,
bet arī tad tie mani neuzklausīs,
saka tas Kungs. 22 Tā mēles ir par zīmi neticīgajiem, nevis tiem, kas tic, turpretī pravietošana ir tiem, kas tic, nevis neticīgajiem. 23 Ja nu visa draudze sanāks kopā un visi runās mēlēs un ienāks kādi nemācītie vai neticīgie, vai viņi nesacīs, ka esat traki? 24 Bet, ja visi pravietos un ienāks kāds neticīgais vai nemācītais, viņa grēks viņam tiks parādīts, visi spriedīs par viņu un 25 viņa apslēptās sirds lietas tiks atklātas; un tādējādi viņš kritīs uz sava vaiga, pielūgs Dievu un atzīs, ka Dievs patiesi ir jūsu vidū.
Dievkalpošanā lai ir kārtība
26 Ko tad darīt, brāļi? Ikreiz, kad jūs sanākat un katram ir vai nu kāda dziesma, vai mācība, vai atklāsme, vai runāšana mēlēs, vai tulkojums, viss lai notiek draudzes celšanai. 27 Ja arī kādi grib runāt mēlēs, lai runā divi vai, lielākais, trīs un pēc kārtas un viens lai tulko. 28 Bet, ja draudzē nav tulka, lai tie klusē – lai runā sev un Dievam. 29 Bet tie, kas pravieto, lai runā divi vai trīs, un citi lai apspriež. 30 Bet, ja kādam, kas tur sēd, nāktu atklāsme, tad iepriekšējais lai apklust. 31 Jo jūs taču spējat pravietot viens aiz otra, lai visi varētu mācīties un saņemt uzmundrinājumu. 32 Praviešu gari praviešus klausa. 33 Jo Dievs nav nekārtības, bet miera Dievs, kā visās svēto draudzēs. 34 Sievas lai draudzē klusē, jo viņām nav ļauts runāt, bet lai viņas paliek bauslības noteiktajā paklausībā. 35 Bet, ja viņas grib ko mācīties, lai izjautā mājās savus vīrus, jo sievai ir apkaunojoši runāt draudzē. 36 Vai tad Dieva vārds no jums būtu nācis? Vai arī pie jums vien tas būtu nokļuvis? 37 Ja kāds domā, ka viņš ir pravietis vai apveltīts ar Gara dāvanām, lai atzīst to, ko es jums rakstu, jo tā ir Kunga pavēle. 38 Bet, ja kāds to neatzīst, viņš pats paliek neatzīts. 39 Tad nu, brāļi, tiecieties pravietot un neliedziet runāt mēlēs! 40 Tomēr viss lai notiek piedienīgi un kārtīgi.
XIV.
1 Kōrojit pēc mīlesteibas.
Pravīteibas un runas dōvonas.
Steidzitēs arī pēc gora dōvonom, seviški pēc pravītōšonas. 2 Volūdā runōtōjs narunoj tik daudz cylvākim, kai Dīvam, un nivins jō nasaklausa, jo jys ikš Gora runoj nūslāpumus. 3 Bet kas pravītoj, tys runoj ļaužu uzlobōšonai, pamūdynōšonai un īprīcynōšonai. 4 Kas runoj kaidā volūdā, tys uzloboj pats sevi, bet kas pravītoj, tys ceļ (Dīva) draudzi. 5 Es gon grybātu, lai jyus runōtu volūdōs, bet vēļ vairōk, lai jyus pravītōtu; jo tys, kas pravītoj, stōv augšōk na kai tys, kas volūdōs runoj. Bez tam vēļ ir vajadzeigs kas iztulkōtu, lai draudze tyktu pamūdynōta uz lobu.
6 Brōli, jo es pi jums aizgōjis, runōtu volūdōs, kaids tad nu manis jums lobums, jo es jums nanastu ni pasludynōšonas, ni zineibas, ni pravītōšonas, ni pamōceišonas. 7 Jo nadzeivī instrumenti fleita un citara skaņu dūtu, bet tona skaidri naatškērtu, kai tad varātu saprast, kas jymōs teik spālāts? 8 Un jo trompete dūtu tikai naskaidru skaņu, kas tad brūņōtūs kaujai? 9 Tai pat ir arī ar jums. Jo runojūt jyus naizsaceitu saprūtamu vōrdu, kai tad izsaceitū lai saprūt? Tad jyus runōtu vējā. 10 Pasaulī ir tik daudz volūdu, bet nivīna nav bez skaņas. 11 Un jo es skaņas nūzeimes nasaprūtu, tad es runōtōjam asmu svešs un runōtōjs man ir svešs.
12 Jo jyus steidzatēs pēc Gora dōvonom, tad ryupejitēs par tū, lai sajimtu piļneibā taidas, kas nūdar draudzes paceļšonai. 13 Tōpēc tys, kas kaidā volūdā jau runoj, lai lyudz iztulkōšonas dōvonas. 14 Jo es kaidā volūdā lyudzūs, tad muns gors gon lyudzās, bet muns prōts palīk bez auglim. 15 Kas tad iznōk? Es grybu na tikvin ar goru, bet arī ar saprasšonu lyugtīs; es grybu dzīdōt na tik vin ar goru, bet arī ar saprōtu. 16 Un jo tu pateiceibas lyugšonu skaiti tikai gorā, kai tad tys, kas ījam nasapratēja vītu, tovai pateiceibas lyugšonai var pasaceit amen? Jys tō, kū tu soki, nasaprūt. 17 Tova pateiceibas lyugšona var gon byut eista, bet cyta caur jū tu napaceļ. 18 Man, paļdis Dīvam, volūdu dōvonu ir vairōk par jums vysim, 19 bet sapuļcē es lobōk grybātu pīcus vōrdus pasaceit ar saprasšonu, lai cytus pamōceitu, na kai desmit tyukstūšas vōrdu volūdā.
20 Brōli, naesit bārni saprasšonā, bet gon esit kai mozi bārni ļaunumā; saprasšonā, turpretim, esit kai pīauguši. 21 Lykumā ir saceits: Šytai tautai es grybu runōt caur svešom mēlem un svešom lyupom, bet arī tod jei manis naklauseis, soka Kungs. 22 Tōpēc volūdu dōvona ir zeime na ticeigajim, bet gon naticeigajim, un pravītōjumu dōvona ir zeime na bezticeigajim, bet gon ticeigajim. 23 Jo tad vysa draudze saītu kūpā un vysi sōktu runōt volūdōs un kad īkšā īītu nasaprateigī vai naticeigī, vai tad jī napasaceitu, ka jyus asat ōrprōtā? 24 Bet jo vysim pravītojūt īnōktu ikšā kaids naticeigais vai arī nasaprateigais, un jo vysi jam pōrmastu, vysi jū pōrbaudeitu un 25 jō sirds nūslāpumus atklōtu, tad tys nūkrystu uz sova vaiga, pagūdynōtu Dīvu un izzeitu: Patīši, storp jums ir Dīvs!
26 Brōli, kas nu tō iznōk? Kad jyus sasapuļcejat un ikvinam nu jums ir vai dzīsme, mōceiba, atklōjums, volūdas runa, vai arī iztulkōšona, tad tys vyss lai nūteik uzceļšonai. 27 Jo kas grib runōt volūdōs, tad tū lai dora tikai divi, vai, lelōkais, trejs pēc kōrtas, un vins lai iztulkoj. 28 Bet jo nav nivīna iztulkōtōja, tad tī sapulcē lai klus; tī var runōt tikai poši ar sevi un ar Dīvu. 29 Arī pravīši lai runoj tikai divi vai trejs, cyti lai pōrbauda. 30 Bet jo kam nu klōtasūšajim nōk atklōjums, tod pyrmais lai nūklust. 31 Pravītōt jyus varat vysi, vins pēc ūtra, lai vysim byutu pamōceišona un pamūdynōjums. 32 Pravīšu gori pravīšim ir pakļōveigi, 33 jo Dīvs nav kildu, bet mīra.
Kai vysōs svātūs draudzēs, 34 tai arī (pi jums) sapuļcēs sīvītem ir jōklus. Jom napīdīn runōt, bet gon byut paklauseigom, kai tū pīsoka lykums. 35 Un jo jōs grib kaut kū izzynōt, tad lai jautoj nu sovim veirim mōjōs. Nabyutu pīklōjeigi, kad sapulcē runōtu sīvīte. 36 Vai tad Dīva vōrds nu jums ir izgōjis, vai arī uz jums vin ir nōcis?
37 Jo kas dūmoj, ka jam ir pravītōšonas, vai arī kaida cyta dōvona, tad jam ir jōatsazeist, ka tys, kū es rokstu, ir Kunga pīsacejumi. 38 Jo jys tō naatzeitu, tad arī jys pats natiks atzeits. 39 Tai tad, brōli, steidzatēs pēc pravītōšonas, bet arī nalīcit škēršļu runōt volūdōs. 40 Vyss, tūmār, lai nūteik pīklōjeigi un kōrteigi.
