1 Bēdas tai nepaklausīgai, par netīru kļuvušai un varmācīgai pilsētai!
2 Tā neklausa brīdinājumam nedz arī ļauj sevi pamācīt; tā nepaļaujas uz to Kungu un negrib nākt pie sava Dieva.
3 Tās augstākie dižciltīgie ir viņu vidū kā rūcoši lauvas, un tās tiesneši ir kā vilki vakarā, kas neko no sava laupījuma neatstāj rītam.
4 Tās pravieši ir vieglprātīgi, neuzticami cilvēki; tās priesteri sagandē svētumu un sagroza bauslību.
5 Bet tas Kungs, kas ir viņu vidū, ir taisns un nedara netaisnību; Viņš ik rītus ceļ gaismā savu taisnību, un tur nekā netrūkst, bet bezdievīgais neprot kauna.
6 „Es esmu iznīcinājis tautas, sagrāvis pilis, tukši ir viņu lauku ceļi, ka tur neviens vairs nestaigā; izputinātas ir viņu pilsētas, un neviens vairs tur nedzīvo.
7 Es domāju: Tagad viņa Mani bīsies un pieņems pamācības, lai viņas mājokļus neizpostītu un nepiepildītos viss no tā, ar ko Es biju piedraudējis viņu pārmācīt. Bet patiesībā viņi vēl jo naskāk cenšas visādā veidā savu noso-dāmo rīcību padarīt vēl jo ļaunāku.“
8 „Tāpēc,“ —saka tas Kungs, —„jums arī būs uz Mani jāgaida līdz tai dienai, kamēr Es celšos ar savu liecību, ka Es spēju tiesāties un sapulcināt tautas un savest kopā ķēniņu valstis un izliet savas dusmas pār tām, jā—visu savu dusmu karstumu, jo visu pasauli aprīs manu dusmu bargums!
9 Un tad Es piešķiršu tautām šķīstas lūpas, lai viņas visas piesauc tā Kunga vārdu un Viņam vienprātībā kalpo.
10 No viņpus Aitiopijas ūdeņiem Man atvedīs manus pielūdzējus, manu izkaisīto draudzi, un to pasniegs Man kā upura dāvanu.
11 Tanī dienā tev vairs nebūs jākaunas par visiem saviem ļauniem darbiem, ar kādiem tu kādreiz esi apgrēkojusies pret Mani, jo Es izmetīšu tavus pārgalvīgi lepnos no tava vidus, lai tu pati vairs nelepotos pārgalvībā uz mana svētā kalna, Jcruzāleme.
12 Un Es tavā vidū atstāšu pāri tikai pazemīgu, nospiestu tautu, kupa savu cerību liek uz tā Kunga vārdu.
13 Pārējie, kas vēl no israēliešiem atlikuši, nedarīs neko ļaunu nedz arī runās ko nepareizu, un viņu mutē nebūs melīgas mēles; viņi paši būs ganāmais pulks, kas ganīsies mierā, un neviens tos netraucēs.“
14 Priecājies, Ciānas meita! Gavilē, Israēl! Priecājies un gavilē no visas sirds, tu Jeruzālemes meita!
15 Jo tas Kungs ir atsvabinājis tevi no soda un novērsis no tevis tavus ienaidniekus. Tas Kungs, Israēla ķē-niņš, ir pie tevis. Ļaunuma tu vairs neredzēsi.
16 Tanī pašā dienā sacīs Jeruzālemei: „Nebīsties, Ciāna! —Nenolaid savas rokas bezspēcībā!“
17 Jo tas Kungs, tavs Dievs, ir pie tevis, tavs spēcīgais glābējs; Viņš priecā-sies par tevi, būs pret tevi mīļš, tev piedos un skaļi izpaudīs savu prieku par tevi.
18 Tos, kas bailēs tālumā skumst, nevarēdami piedalīties tavos svētkos, Es sapulcināšu vienuviet, jo viņi pieder tev, kaut arī tagad viņiem jācieš pazemojums.
19 Redzi, Es tanī laikā saukšu pie atbildības visus tavus apspiedējus, Es gribu palīdzēt klibajiem un sapulcināšu visus izkaisītos un gribu viņus iecelt slavā un godā visās zemēs, kur viņus ienīst.
20 Tanī laikā Es jūs atvedīšu šurp, un tanī laikā Es jūs sapulcināšu vienkopus, jo Es gribu jūs izcelt ar slavu un godu visu tautu starpā ar to, ka Es pavisam izbeigšu jūsu gūstniecību jūsu pašu acu priekša, tāpēc ka Es, tas Kungs, to jums esmu apsolījis.“
© Latvian Bible © Latvian Bible Society, 1965.
