1 Man atklājās atkal tā Kunga vārds, un tas skanēja:
2 „Tā saka tas Kungs Cebaots: Mana sirds kvēlo pret Ciānu dziļā mīlestībā, un Es esmu iededzies pret to arī bargās dusmās!“
3 Tā saka tas Kungs: „Es atgriezīšos atkal Ciānā un dzīvošu Jcruzālemē. Jeruzalemei būs saukties par uzticīgo pilsētu, un tā Kunga Cebaota kalnam par svēto kalnu.“
4 Tā saka tas Kungs Cebaots: „Atkal sēdēs veci vīri un vecas sievas Jeruzālemes ielās, ikviens ar savu nūju rokā lielā vecuma dēļ,
5 Un pilsētas ielām būs būt pilnām ar zēniem un meitenēm, kas tur rotaļājas.“
6 Tā saka tas Kungs Cebaots: „Ja tas arī izliktos neiespējams šīs pāri palikušās tautas acīm tanīs dienās, vai tad tam būtu jābūt par neiespējamu ari manu acu priekšā?“ —saka tas Kungs Cebaots.
7 Tā saka tas Kungs Cebaots: „Redzi, Es izglābšu savu tautu no zemes, kas ir pret saules lēktu, un arī no tās, kas ir pret saules rietu,
8 Un atvedīšu viņus šurp, lai viņi dzīvo Jeruzālemē, un viņiem būs manai tautai būt, un Es būšu viņu Dievs patiesībā un taisnībā.“
9 Tā saka tas Kungs Cebaots: „Stipriniet savas rokas, jūs, kas dzirdat šos vārdus šinīs dienās no praviešu mutes un tieši laikā, kad ir likts pamats tā Kunga Cebaota namam, lai dievnamu atkal uzceltu!
10 Jo priekš šīm dienām viss cilvēku darbs bija veicams bez atlīdzības; arī no dzīvnieku darba nebija nekādu ienākumu, un nebija nekādas drošības no ienaidnieka tiem, kas nāca un gāja; savukārt Es atļāvu ikvienam cilvēkam būt naidīgam pret savu tuvāko.
11 Taču tagad pret pāri paliku-šajiem no šās tautas Es neizturēšos vairs tā kā agrākās dienās“, —saka tas Kungs Cebaots.
12 „Bet viņiem būs pieredzēt sēju miera laikā. Vīna koks dos savus augļus, un zeme izdos savu ražu, un debess savu rasu; Es ļaušu, lai šīs tautas pārpalikumam viss tas piederētu!
13 Un kaut gan jūs, Jūdas un Israēla nama locekļi, līdz šim esat uzskatīti par lāstu svešu tautu starpā, tagad notiks tā, ka Es jūs no tā atsvabināšu, lai jums būtu sava svētība; nebīstieties tikai un dariet stipras savas rokas!“
14 Tā saka tas Kungs Cebaots: „Tāpat kā Es biju nodomājis jums darīt ļaunu, kad jūsu tēvi Mani apkaitināja“, —saka tas Kungs Cebaots, —„un Man tā nebija žēl,
15 Tā Es tagad šais dienās domāju atkal Jeruzālemei un Jūdas namam labu darīt. Nebīstieties tikai!
16 Un lūk, šie ir tie likumi, kas jums jāpilda: Runājiet patiesību cits ar citu, spriediet taisnu un miera pilnu tiesu savos vārtos!
17 Un lai neviens nedomā savā sirdī neko ļaunu pret savu tuvāko, un nemīliet nepareizus zvērestus, jo visu to Es ienīstu!“ —saka tas Kungs.
18 Un atkal man atklājās tā Kunga Cebaota vārds, un tas vēstīja:
19 „Tā saka tas Kungs Cebaots: Ceturtā, piektā, septītā un desmitā mēneša gavēņiem jākļūst namam par prieku un līksmību un par priecīgiem svētkiem! Mīliet tikai patiesību un mieru!“
20 Tā saka tas Kungs Cebaots: „Vēlāk nāks vēl daudzas tautas un daudzu pilsētu iedzīvotāji,
21 Un vienas pilsētas iedzīvotāji griezīsies pie kādas citas pilsētas iedzīvotājiem un teiks: Iesim pielūgt to Kungu un meklēt to Kungu Cebaotu; es arī iešu!
22 Tādā kārtā nāks lieliem pulkiem daudzas tautas, to starpā arī pagāni, lai uzmeklētu Jeruzālemē to Kungu Cebaotu, lai lūgtos Viņa priekšā, nestu Viņam upupus un noskaņotu Viņu sev labvēlīgi.
23 Tā saka tas Kungs Cebaots: Tanīs dienās desmit vīru no dažādām tautām un valodām satvers vienu jūdu vīru aiz svārku stērbeles un teiks: Mēs iesim ar jums kopā, jo mēs dzirdējām, ka Dievs ir ar jums.“
© Latvian Bible © Latvian Bible Society, 1965.
