1 Atgādini viņiem, lai padodas un paklausa valdībām un varām, lai ir gatavi uz katru labu darbu,
2 Nevienu nepulgo, tur mieru, izturas laipni un visiem cilvēkiem parāda lēnprātību.
3 Jo arī mēs kādreiz bijām neprātīgi, nepaklausīgi, maldījāmies, kalpodami dažādām iekārām un priekiem, dzīvodami ļaunprātībā un skaudībā, ienīsti un cits citu nīzdami.
4 Bet kad atspīdēja Dieva mūsu glābēja laipnība un mīlestība uz cilvēkiem,
5 Viņš mūs izglāba, nevis taisnības darbu dēļ, ko mēs būtu darījuši, bet pēc savas žēlsirdības, nr mazgāšanu atdzimšanai un atjaunošanos Svētajā Garā,
6 Ko viņš bagātīgi pār mums izlējis caur Jēzu Kristu, mūsu Pestītāju,
7 Lai viņa žēlastībā taisnoti, mēs kļūtu cerētās mūžīgās dzīvības mantinieki.
8 Sis vārds ir patiess; un es gribu, lai tu par šīm lietām stipri stāvi, ka tic, kas Dievam tic, cenšas veikt labus darbus. Tas cilvēkiem ir labi un vajadzīgs.
9 Bet no ģeķīgiem strīdiem un cilts rakstiem, ķildām un bauslības kariem izvairies. Tie ir nederīgi un tukši.
10 Cilvēku, kas turas pie maldu mācības, vienreiz un otrreiz pamācījis, noraidi,
11 Zinādams, ka tāds ir sagrozīts un grēkodams pats sevi pazudina.
12 Kad aizsūtīšu pie tevis Artemi vai Tiehiku, tad steidzies nākt pie manis uz Nikopoli, jo tur esmu nodomājis pavadīt ziemu.
13 Likumu pratēju Zēnu un Apollu apgādā krietni, lai viņiem, tāļak ceļojot, nekā netrūktu.
14 Mūsu ļaudīm jāmācās ar labiem darbiem palīdzēt, kur vajadzība spiež, lai tie nebūtu neauglīgi.
15 Visi, kas pie manis, tevi sveicina Sveicini tos, kas ticībā mūs mīl. Žēlastība lai ir nr jums visiem!
© Latvian Bible © Latvian Bible Society, 1965.