1 Tad es redzēju citu lielu un brīnišķīgu zīmi debesis: septiņus eņģeļus, kam bija septiņas pēdējās mocības, jo ar tām piepildījās Dieva dusmas.
2 Un es redzēju tādu kā kristalla jūpu, sajauktu ar uguni; tie, kas bija uzvaru guvuši par zvēru, viņa tēlu un viņa vārda skaitli, stāvēja pie kristalla jūras ar Dieva koklēm rokās.
3 Tie dziedāja Dieva kalpa Mozus dziesmu un Jēra dziesmu, sacīdami: „Lieli un brīnišķīgi ir tavi darbi. Kungs Dievs, visuvalditāj; taisni un patiesi tavi ceļi, tautu ķēniņ!
4 Kas tevi nebītos, ak Kungs, un neslavētu tavu vārdu? Jo tu vien esi svēts; visas tautas nāks tavā priekšā un tevi pielūgs, jo tavas taisnības darbi ir kļuvuši redzami.“
5 Pēc tam es redzēju: Debesis atvērās Dieva nams—liecības telts.
6 Un no tā izgāja tie septiņi eņģeļi, kam bija septiņas mocības, tērpti tīrā spožā linu audeklā un ar zelta jostām ap krūtīm.
7 Viena no četrām dzīvajām būtnēm iedeva septiņiem eņģeļiem septiņus zelta kausus, pildītus ar Dieva dusmām, kas dzīvo mūžīgi mūžam.
8 Un Dieva nams pildījās ar dūmiem no Dieva varenības un viņa spēka; un neviens nevarēja ieiet Dieva namā, kamēr nav beigušās septiņu eņģeļu septiņas mocības.
© Latvian Bible © Latvian Bible Society, 1965.
