Jūdu raudu dziesma pie Bābeles upēm.
1 Pie Bābeles upēm—tur mēs sēdējām un raudājām, kad pieminējām Ciānu.
2 Savas kokles mēs tur pakārām vītolos,
3 Jo mūsu gūsta uzraugi tur prasīja no mums dziesmas un mūsu nomācēji līksmību: „Dziediet mums kādu no savām Ciānas dziesmām!“
4 Kā lai mēs dziedam tā Kunga dziesmas svešā zemē?
5 Ja es tevi aizmirstu, Jeruzāleme, tad lai nokalst man mana labā roka!
6 Mana mēle lai pielīp pie aukslējām, ja es tevi nepieminētu, ja es neatzītu Jeruzālemi par savu augstāko prieku!
7 Piemini, Kungs, Ēdoma bērniem Jeruzālemes nelaimes dienu, kad viņi teica: „Noārdiet, noārdiet to līdz pamatiem!“
8 Bābeles meita, tu visu Bābeles iedzīvotāju kopa, tu postītāja! Svētīgs, kas tev atmaksā par to, ko tu mums esi darījusi!
9 Svētīgs tas, kas sagrābs tavus mazos bērnus un viņus satrieks pret klintīm!
© Latvian Bible © Latvian Bible Society, 1965.
