1 Un Jēzus sāka atkal uz tiem runēt lidzībās un sacīja:
2 „Debcsu valstība līdzinās ķēniņam, kas taisīja savam dēlam kāzas.
3 Un viņš izsūtīja savus kalpus aicināt viesus kāzās, bet tie negribēja nākt.
4 Viņš izsūtīja atkal citus kalpus un teica tiem: Sakait aicinātiem: Redzi, mans mielasts sataisīts, mani vērši un baroti lopi nokauti un viss sagatavots; nāciet kāzās.
5 Bet viņi to neievēroja un nogāja cits uz savu tīrumu un cits savās darīšanās.
6 Bet citi sagrāba viņa kalpus, tos apsmēja un nokāva.
7 Tad ķēniņš palika dusmīgs, viņš izsūtīja savu karaspēku un lika šos slepkavas nokaut un nodedzināja viņu pilsētu.
8 Tad viņš sacīja saviem kalpiem: Kāzas ir sataisītas, bet viesi nebija cienīgi.
9 Tāpēc eita uz lielceļiem un aiciniet kāzās, kādus vien atrodat.
10 Un kalpi izgāja uz lielceļiem un atveda kādus vien atrazdami, ļaunus un labus, un kāzu nams pildījās ar viesiem.
11 Tad ķēniņš iegāja viesus aplūkot un ieraudzīja tur vienu cilvēku, kas nebija ģērbies kāzu drēbēs.
12 Un viņš sacīja tam: Draūgs, kā tu esi šeit ienācis bez kāzu drēbēm? Bet tas palika kā mēms.
13 Tad ķēniņš sacīja saviem kalpiem: Sasieniet tam kājas un rokas un izmetiet to galējā tumsībā, tur būs raudāšana un zobu trīcēšana.
14 Jo daudz ir aicinātu, bet maz izredzētu.“
15 Tad farizēji aizgāja un apspriedās, kā varētu viņu pieķert kādā vārdā.
16 Un tie sūtīja savus mācekļus pie viņa ar ķēniņa Hēroda ļaudīm, un tie sacīja; „Mācītāj, mēs zinām, ka tu esi patiesīgs, māci Dieva ceļus patiesībā, jo tu neuzlūko cilvēka vaigu.
17 Tāpēc saki mums: Kā tev šķiet, vai ir atļauts ķeizaram dot nodevas, vai ne?“
18 Un Jēzus, nomanīdams viņu ļaunprātību, sacīja: „Kam jūs mani kārdināt, jūs liekuļi?
19 Parādait man nodevu naudu.“ Un tie atnesa viņam vienu denariju.
20 Un viņš sacīja tiem: „Kā attēls šis un uzraksts?“
21 Tie sacīja: „Ķeizara.“ Tad viņš tiem teica: „Tad dodiet ķeizaram, kas ķeizaram pieder, un Dievam, kas Dievam pieder.“
22 Un to dzirdēdami, tie brīnījās, atstāja vinu un aizgāja.
23 Tanī dienā nāca pie viņa saduķēji, kas saka, ka augšāmcelšanās neesot, un jautāja viņam,
24 Sacīdami: „Mācītāj, Mozus ir sacījis. Ja kas nomirst bez bērniem, tad viņa brālim būs precēt viņa sievu un celt savam brālim dzimumu.
25 Bet pie mums bija septiņi brāļi, pirmais apņēma sievu un nomira, un tā kā tam nebija bērnu, tad tas atstāja savu sievu savam brālim.
26 Tāpat arī otrs un trešais līdz septītajam.
27 Un beidzot pēc viņiem visiem arī sieva nomira.
28 Tad nu augšāmcelšanās dienā, kuram no septiņiem šī sieva piederēs? Jo viņa taču visu septiņu sieva bijusi.“
29 Bet Jēzus atbildēja un sacīja: „Jūs alojaties, nesaprazdami nedz rakstus, nedz Dieva spēku.
30 Jo augšāmcelšanās cēlienā ne precējās nedz tiek precēti, bet visi ir kā eņģeļi debesīs.
31 Vai tas jūs neesat lasījuši par miroņu augšāmcelšanos, ko Dievs jums teicis:
32 Es esmu Ābrahāma Dievs, īzāka Dievs un Jēkaba Dievs? Dievs nav mirušo, bet dzīvo Dievs.“
33 Un, kad ļaudis to dzirdēja, tie iztrūcinājās par viņa mācību.
34 Bet farizēji, dzirdēdami, ka viņš saduķējiem muti aizbāzis, sapulcējās,
35 Un viens no tiem, bauslības mācītājs, kārdinādams viņam jautāja un sacīja:
36 „Mācītāj, kufš ir augstākais bauslis bauslībā?“
37 Bet Jēzus tam sacīja: „Tev būs Dievu savu Kungu mīlēt no visas sirds un no visas dvēseles un no visa sava prāta.
38 Šis ir augstākais un pirmais bauslis.
39 Otrs tam līdzīgs ir: Tev būs savu tuvāku mīlēt kā sevi pašu.
40 Šinīs abos baušļos ir saņemta kopā visa bauslība un pravieši.“
41 Kad farizēji bija sapulcējušies, Jēzus tiem jautāja un sacīja.:
42 „Kā jums šķiet? Kristus, kā dēls viņš ir?“ Tie uz viņu saka: „Dāvida.“
43 Viņs tiem sacīja: „Kā tad Dāvids viņu garā sauc par Kungu, sacīdams:
44 Tas Kungs sacīja uz manu Kungu: Sēdies pie manas labās rokas, tiekāms es lieku tavus ienaidniekus par pameslu tavām kājām.
45 Ja nu Dāvids sauc viņu par kungu, kā tad tas var būt viņa dēls?“
46 Un neviens nevarēja viņam atbildēt neviena vārda, un no tās dienas arī neviens nedrīkstēja vairs viņam ko jautāt.
© Latvian Bible © Latvian Bible Society, 1965.
