1 „Šī ir vainas izpirkšanas upura likumīgā kārtība; tas ir pārlieku svēts.
2 Vainas izpirkšanas upuris ir jānokauj vietā, kufā nokauj dedzināmo upuri, un tā asinis ir jāslaka visapkārt pār altāri no visām pusēm.
3 Un visi dzīvnieka tauki ir jāpienes, arī aste un tauki, kas apklāj iekšas.
4 Arī abas nieres ar taukiem, kas atrodas pie tām, arī tie, kas pie gumu muskuļa, un atlikušie tauki, kas pie aknām—tie jānoņem nost no nierēm.
5 Un priesterim ir tie jāsadedzina uz altāra kā kvēpināmais upuris; tas ir vainas izpirkšanas upuris tam Kungam.
6 Ikviens vīriešu kārtas priesteris to var ēst svētā vietā, —tas ir pārlieku svēts.
7 Kā grēku, tā ari vainas izpirkšanas upurim ir vienāds likums, —tas pienākas priesterim, kas ar to salīdzinās.
8 Un vienīgi priesterim, kas nes dedzināmo upuri, pienākas āda no dedzināmā upura, kuru viņš ir nesis.
9 Bet ikviens ēdamais upuris, kas ir cepts krāsnī vai vārīts katlā, vai uz pannas sataisīts, pienākas tam priesterim, kurš ir šo dāvanu pienesis.
10 Un ikviens ēdamais upuris, kas iejava veidā ar eļļu vai sausā veidā tiek nests, pienākas Ārona dēliem, vienam kā otram.
11 Un šī ir kaujamā pateicības upura kārtība, ja tādu tam Kungam pienes.
12 Ja to nes kā pateicību, tad pie kaujamā pateicības upura klāt jāupurē neraudzētās maizes rauši, kas iejaukti eļļā, un arī smalki cepumi no nerau-dzētās maizes mīklas, sajaucot eļļu ar smalkiem kviešu miltiem, un plāceņi eļļas iejavā.
13 Kopā ar plāceņiem jānes ari maizes cepumi no raudzētas mīklas, tie tādā gadījumā jāpienes kā papilddeva pie dāvinājuma kaujamā upura.
14 Un no tiem visiem viens plācenis jānes tam Kungam par dāvanu upuri, un tas ir paceļams; tas pienākas priesterim, kas no dāvinājuma upura slaka asinis.
15 Pateicības dāvanas kaujamā upura gaļa jāēd upura nešanas dienā; nekā no tās nevar atstāt nākamai dienai.
16 Bet ja upurē kāda solījuma dēļ vai kā dāvanu atnesot, tad dāvinājuma kaujamais upuris jāēd upurēšanas dienā, bet atlikumu var ēst nākamajā dienā.
17 Bet upura gaļas atlikums trešajā dienā tr ugunī jāsadedzina.
18 Bet ja tomēr kāds ēstu no kaujamā pateicības upura gaļas trešajā dienā, tad tas nebūs patīkams upuris, un šo upuri viņam neieskaitīs; tā būs nešķīsta upura gaļa, un tas, kas to ēdīs, būs vainu uz sevi uzkrāvis.
19 Ari gaļu, kas nākusi saskarē ar kaut ko nešķīstu, nevar ēst, bet tā ir ugunī sadedzināma; ikkuru tīru gaļu var ēst.
20 Cilvēks, kurš ēd no pateicības upura gaļas, kas novēlēta tam Kungam, kamēr viņš pats ir vēl nešķīsts, tāds cilvēks lai tiek izdeldēts no savas tautas.
21 Un cilvēks, kas pieskāries nešķīstam visādos tā veidos, —vai tas būtu cilvēka nešķīstums, vai nešķīstam lopam, vai dažāda veida nelabām slimībām, kuras nešķīstas, —un pēc tam ēd no tam Kungam novēlētā pateicības upura gaļas, —tas lai arī tiek izdeldēts no savas tautas.“
22 Un tas Kungs sacīja Mozum, teikdams:
23 „Runā uz Israēla bērniem, teikdams: Neēdiet nedz vēršu, nedz kazu, nedz jēru taukus,
24 Nedz arī taukus no kādas maitas un saplosītiem dzīvniekiem; dariet ko gribēdami ar tiem, bet ēst jums tos nebūs,
25 Jo ikviens, kas ēdīs no lopu taukiem, kmi tiek nesti tam Kungam kā dedzināmais upuris, tas ar to pats izslēdzas no savas tautas.
26 Jūs nekādā ziņā nedrīkstat ēst savās mājās asinis—nedz putnu, nedz lopu.
27 Ikviens cilvēks, kas bauda asinis, tiek no savas tautas izdeldēts.“
28 Un tas Kungs sacīja Mozum, teikdams:
29 „Runā uz Israēla bērniem un saki: Kurš savu pateicības kaujamo upuri atved tam Kungam, tas lai atnes tam Kungam dāvanu no sava pateicības kaujamā upura.
30 Viņa rokas lai atnes tam Kungam uguns upuri: taukus no krūtīm līdz ar krūtīm, —tos lai viņš līgodams līgo tā Kunga priekšā.
31 Un priesteris lai kvēpina taukus uz altāra kā upuri, bet pats krūšu gabals pienākas Aronam un viņa dēliem.
32 Bet labais plecis jums jādod no jūsu kaujamā pateicības upura priesterim par paceļamo upuri.
33 Kurš no Arona dēliem upurē pateicības kaujamā upura asinis un taukus, tam pienākas labais plecis kā viņa tiesa,
34 Jo līgojamā upura krūts gabals un paceļamā upura plecis, —tie tev ir ņe-mami no Israēla bērnu pateicības kau-jamiem upuriem un dodami Aronam un viņa dēliem, priesteriem, —tas lai ir mūžīgs likums Israēla bērniem.
35 Tā ir Arona un viņa dēlu svaidīšanas upupi noteiktā deva no tā Kunga uguns upuriem tanī dienā, kad tie tuvojas, lai kļūtu tā Kunga priesteri.
36 To tas Kungs pats ir pavēlējis tiem dot viņu svaidīšanas dienā no Israēla bērnu puses; tas ir mūžīgs likums uz viņu cilšu ciltīm.
37 Un šī ir likumīgā kārtība dedzināmam upurim, ēdamam upurim, grēku upurim, vainas izpirkšanas upurim, priesteru iestādīšanas upurim un kaujamam pateicības upurim,
38 Ko tas Kungs Mozum pavēlējis Sinaja kalnā, kad Viņš pavēlēja Israēla bērniem nest savus dāvanu upurus tam Kungam Sinaja tuksnesī.“
© Latvian Bible © Latvian Bible Society, 1965.
