1 Un tas Kungs runāja ar Mozu, sacīdams:
2 „Saki visai Israēla bērnu draudzei un ru, nā ar tiem: Topiet svēti, tāpēc, ka Es tas Kungs, jūsu Dievs, esmu svēts!
3 Ikviens lai bīstas savu māti un savu tēvu un lai ietur manas sabata dienas; —Es esmu tas Kungs, jūsu Dievs! —
4 Nezemojieties svešu elku priekšā, nedariet sev izlietus elku tēlus; Es esmu tas Kungs, jūsu Dievs! —
5 Un kad jūs gribat upurēt tam Kungam pateicības upuri, tad jums to būs upurēt no laba prāta.
6 Tanī dienā, kad jūs to upurējat, un nākošā dienā jums to būs ēst, bet kas atliek līdz trešai dienai, tas ir jāsadedzina ugunī.
7 Bet ja kas no tā vēl ēstu trešājā dienā, tad tas ir netīrs ēdiens un nav labpatīkams.
8 Bet kas tādu ēd, nes savu noziegumu, jo viņš ir sagānījis to, kas tam Kungam ir svēts, un šai dvēselei ir jātop izdeldētai no savas tautas vidus.
9 Un kad jūs pļaujat savas zemes ražu, tad tev nebūs pilnīgi nopļaut sava tīruma stūpus, un pļaujas pārpalikumi—atlikušās vārpas—tev nav pilnīgi jāsalasa.
10 Arī sava vīna kalna augļus tev nebūs pilnīgi nolasīt nedz uzlasīt sava vīna kalna nobirušās ogas; trūcīgam un svešiniekam tās tev būs atstāt; —Es esmu tas Kungs, jūsu Dievs! —
11 Jums nebūs zagt un nebūs melot, nedz krāpt savu tuvāku.
12 Jums nebūs nepatiesi zvērēt pie mana vārda, ka tu neapgāni sava Dieva vārdu; —Es esmu tas Kungs! —
13 Tev nebūs pievilt savu tuvāku un nebūs viņu aplaupīt; tava algādža algai nebūs pie tevis palikt pa nakti līdz rītam.
14 Tev nebūs kurlu lādēt nedz aklajam likt šķērsli ceļā, bet tev būs bīties savu Dievu; —Es esmu tas Kungs!
15 Jums nebūs pielaist tiesā netaisnību; tev nebūs zemākā vaigu nievāt un tev nav godbijībā jābīstas lielais, bet tiesā taisnīgi savu tuvāku.
16 Nestaigā apkārt ar nolūku celt ļaunu slavu savā tautā un netīko pēc sava tuvāka dzīvības; —Es esmu tas Kungs! —
17 Tev nebūs savu brāli ienīst savā sirdī, bet pamācīdams pamāci savu tuvāku, lai tev nav viņa dēl jānes grēks.
18 Tev nebūs atriebties nedz nemitīgi dusmas turēt pret savas tautas bērniem, bet tev būs savu tuvāku mīlēt kā sevi pašu; —Es esmu tas Kungs!
19 Manus nolikumus jums būs turēt; saviem lopiem tev nebūs likt sajaukties ar lopiem no citas kārtas; savu tīrumu tev nebūs apsēt ar divējādu sēklu un apģērbu no maisīta vilnas un nātna auduma nevelc uz savu miesu.
20 Kad vīrs guļ pie kādas sievietes un to pieguļ, kas ir kalpone, citam vīram saderēta, bet nav nedz atpirkta, nedz atlaista svabada, tad tāda vispār vairs nevar tikt izpirkta, nedz tai var dot iespēju paslēpties, bet viņiem abiem jāmaksā sods; bet viņiem nav jāmirst, jo viņa nav bijusi brīva.
21 Un viņam būs pienest tam Kungam savas vainas izpirkšanas upuri pie saiešanas telts durvīm, auns tam ir jāatnes vainas izpirkšanai.
22 Un ar to vainas izpirkšanas upura aunu priesterim būs izlīdzināt tā Kunga priekšā viņa grēku, ar ko viņš ir apgrēkojies; viņš lai saņem piedošanu par savu grēku, ar ko tas bija apgrēkojies.
23 Un kad jūs būsit nonākuši tanī zemē un sāksit dēstīt visādus augļu kokus ēšanai, tad jums viņi ir jātur it kā mežeņi neapgraizīti ar mežeņu augļiem; trīs gadus tie lai jums paliek neapgraizīti, un jums nebūs no tiem ēst.
24 Bet ceturtajā gadā visiem viņu augļiem būs būt svētiem par gaviļu dienas upuri tam Kungam.
25 Bet piektajā gadā jums būs ēst no viņu augļiem, lai turpmāk jums tie kļūst par bagātu ražu; —Es esmu tas Kungs, jūsu Dievs! —
26 Jums nebūs neko ēst, kas satur asinis. —Jums nebūs zīlēt nedz burt.
27 Jums nebūs apaļi apcirpt galvas matus, un nesamaitājiet savas bārdas malas.
28 Par piemiņu mirušiem jums nebūs iegriezt zīmes savā miesā nedz savās miesās iededzināt rakstus; —Es esmu tas Kungs! —
29 Tev nebūs apgānīt savu meitu, ļaujot viņai piekopt netiklību, lai zeme netop netikla, un lai zeme nepildās ar negantību.
30 Turiet manus sabatus un bīstieties manus svētos iestādījumus; —Es esmu tas Kungs! —
31 Negriezieties pie pareģiem, netaujājiet zīlniekus; nemeklējiet tos, ka jūs ar tiem nesagānāties; —Es esmu tas Kungs, jūsu Dievs!
32 Sirmas galvas priekšā tev būs piecelties, un godini vecu cilvēku, bīsties savu Dievu; —Es esmu tas Kungs! —
33 Bet ja jūsu zemē pie jums piemājo svešinieks, tad jums nebūs viņu apspiest.
34 Lai jums būtu svešinieks, kas jūsu vidū piemīt, kā viens no jums pašiem iedzimtajiem; tev viņu būs mīlēt kā sevi pašu, jo jūs esat bijuši svešinieki Ēģiptes zemē; —Es esmu tas Kungs, jūsu Dievs!
35 Nedariet tiesā netaisnību nedz ar olekti, nedz ar svaru, nedz ar tilpuma mēru.
36 Jums būs turēt taisnu svaru, atsvari lai ir pareizi, arī taisnus labības un šķidrumu mērus; —Es esmu tas Kungs, jūsu Dievs, kas jūs izvedis no Ēģiptes zemes.
37 Un pildiet visus manus nolikumus, dariet pēc manām taisnām tiesām, izpildiet tos; —Es esmu tas Kungs!“
© Latvian Bible © Latvian Bible Society, 1965.
