1 Un notika pēc Mozus, tā Kunga kalpa, nāves, ka tas Kungs runāja ar Jozuu, Nūna dēlu, Mozus palīgu:
2 „Mans kalps Mozus ir miris; tad nu celies ar visu šo tautu un ej pāri par Jardānu turp uz to zemi, ko Es viņiem, Israēla bērniem, gribu dot.
3 Visas vietas, kur jūs savu kāju pēdas liksit, Es esmu jums devis, kā Es to esmu Mozum solījis.
4 No tuksneša un arī no Libanina apgabala līdz pat lielajai upei, līdz Eifratas upei, visa hetiešu zeme līdz lielajai jūŗai pret saules rietu, —tās lai ir jūsu robežas.
5 Neviens lai tavā dzives laikā nav spējīgs tev turēsties pretī; kā Es esmu bijis ar Mozu, tāpat Es būšu ar tevi: Es tevi neatstāšu, un Es tevi nepametīšu.
6 Esi stiprs un drošsirdīgs! Jo tev būs šai tautai jāsadala zeme par mantojumu, ko Es ar zvērestu esmu apsolījis dot viņu tēviem.
7 Esi stiprs un drošsirdīgs, stingri izšķīries jo nopietni ievērot visus bauslības norādījumus, ko mans kalps Mozus tev ir uzlicis par pienākumu; nenovērsies no tās ne pa labi, ne pa kreisi, lai tev visos tavos pasākumos būtu labas sekmes.
8 Lai tava mute nepamet šu bauslības grāmatu, bet apdomā dienām un naktīm, ka tu vari turēt un darīt visu tā, kā tas tur ir uzrakstīts; tad tavi ceļi tev labi izdosies, un tev viss laimēsies.
9 Vai Es neesmu tev pavēlējis: Esi stiprs un drošs! nebīsties un nebaiļojies! Jo tas Kungs, tavs Dievs, ir visur ar tevi, kurp vien tu iesi.“
10 Tad Jozua pavēlēja tautas pārstāvjiem, sacīdams:
11 „Noejiet nometnē un pavēliet visai tautai, sacīdami: Apgādājieties ar ceļa maizi, jo nākamajās trijās dienās jums būs jāceļas pāri Jardānai, ka jūs to veicat, lai iemantotu to zemi, ko tas Kungs, jūsu Dievs, jums dod par īpašumu.“
12 Bet Rūbena un Gada pēcnācējiem un pusei no Manases cilts piederīgiem Jozua teica, sacīdams:
13 „Pieminiet to vārdu, ko Mozus, tā Kunga kalps, jums ir pavēlējis, teikdams: Tas Kungs, jūsu Dievs, jums grib sagādāt mieru un dot jums šo zemi.
14 Jūsu sievas, jūsu mazie bērni un jūsu ganāmie pulki lai paliek šai zemē, ko Mozus jums ir iedevis šaipus Jardānas, bet jūs paši apbruņojušies celieties savu brāļu priekšgalā, visi karaspēka varonīgie un stiprie vīri, un palīdziet viņiem,
15 Kamēr tas Kungs, jūsu Dievs, arī jūsu brāļiem, tāpat kā jums, būs sagādājis mierīgu apmešanās vietu un arī viņi būs ieguvuši īpašumā to zemi, ko tas Kungs, jūsu Dievs, viņiem dos. Tad jūs griezīsities atpakaļ uz savu zemi un ņemsit to savā dzimtīpašumā, ko Mozus, tā Kunga kalps, ir jums devis šaipus Jardānas pret saules lēktu.“
16 Tad tie atbildēja Jozuam, sacīdami: „Visu, ko tu mums esi pavēlējis, to mēs darīsim, un visur, kur vien tu mūs sūtīsi, mēs iesim.
17 Tāpat kā mēs esam visās lietās klausījuši Mozum, tāpat arī mēs tev klausīsim, lai tikai tas Kungs, tavs Dievs, ir ar tevi, kā Viņš ir bijis ar Mozu!
18 Ikvienam vīram, kas turēsies pretī tavai pavēlei un kas neklausīs taviem vārdiem, lai tu arī ko un cik bieži pavēlētu, tam būs mirt. Tikai esi stiprs un turi drošu prātu!“
© Latvian Bible © Latvian Bible Society, 1965.
