1 Pēc tam Jēzus staigāja pa Galileju, jo pa Jūdeju viņš negribēja staigāt, tāpēc ka jūdi viņu meklēja nokaut.
2 Bet jūdu Lieveņu svētki bija tuvu.
3 Tad viņa brāļi sacīja viņam: „Aizej no šejienes un ej uz Jūdeju, lai arī tavi mācekļi redz tavus darbus, ko tu dari.
4 Jo neviens neko nedara slepenībā, ja viņš grib kļūt pazīstams. Ja tu to gribi, rādies pasaulei.“
5 Jo pat viņa brāp neticēja viņam.
6 Tad Jēzus viņiem saka: „Mans laiks vēl nav nācis, turpretim jūsu laiks vienumēr ir klāt.
7 Jūs pasaule nevar nīst, bet mani viņa nīst, jo es dodu liecību par viņu, ka viņas darbi ir ļauni.
8 Ejiet jūs uz svētkiem, es vēl neeimu uz svētkiem, jo mans laiks vēl nav pilns.“
9 Un to sacījis, viņš palika Galilejā.
10 Bet kad viņa brāļi bija nogājuši uz svētkiem, tad arī viņš devās turp, tomēr ne atklāti, bet paslēpšus.
11 Bet jūdi svētkos viņu meklēja un sacīja: „Kur viņš ir?“
12 Un daudz valodas par viņu bija tautā; vieni sacīja: „Viņš ir labs,“ citi: „Nē, viņš maldina tautu.“
13 Tomēr neviens nerunāja atklāti par viņu, baidīdamies no jūdiem.
14 Bet, kad svētki jau bija pusē, Jēzus uzgāja templī un sāka mācīt.
15 Tad jūdi izbrīnījās un sacīja: „No kurienes šis pazīst rakstus, būdams bez izglītības?“
16 Jēzus viņiem atbildēja: „Mana mācība nav manis paša, bet tā, kas mani sūtījis.
17 Ja kāds grib darīt viņa prātu, tas sapratīs, vai mana mācība ir no Dieva, jeb es runāju pats no sevis.
18 Kas no sevis runā, tas meklē savu paša godu. Bet kas meklē tā godu, kas viņu sūtījis, tas ir patiess un tanī nav netaisnības.
19 Vai Mozus jums nav devis baus-lību? Un neviens no jums bauslību nepilda. Kāpēc tad jūs mani meklējat nokaut?“
20 Ļaudis atbildēja: „Ļauns gars tevi apsēdis: kas tevi meklē nokaut?“
21 Jēzus viņiem atbildēja: „Vienu darbu es esmu darījis, un jūs visi uz-traucaties par to.
22 Mozus jums devis apgraizīšanu—lai gan tā nav no Mozus, bet no tēviem—un jūs sabatā apgraizāt cilvēku.
23 Ja cilvēks sabatā saņem apgraizīšanu, lai Mozus bauslība tiktu ievērota, ko tad jūs dusmojat uz mani, ka es sabatā visu cilvēku esmu darījis veselu?
24 Nespriediet taču pēc ārienes, bet spriediet taisnu spriedumu!“
25 Tad kādi no jeruzālemiešiem sacīja:. „Vai šis nav tas, ko viņi meklē nokaut?
26 Un redziet, viņš runā pilnīgi atklāti, un tie viņam nekā nesaka. Vai tiešām valdības vīri būtu nākuši pie atziņas, ka šis ir Kristus?
27 Tomēr par viņu mēs zinām, no kurienes viņš ir. Bet, kad Mesija nāks, neviens nezinās, no kurienes viņš ir.“
28 Tad Jēzus templī mācīdams sauca: „Tiešām, mani jūs pazīstat un zināt, no kurienes es esmu. Un tomēr es neesmu nācis no sevis, bet viens, kas ir patiess, mani sūtījis. To jūs nepazīstat.
29 Bet es viņu pazīstu, jo no viņa es nāku, un viņš mani sūtījis.“
30 Tad tie gribēja viņu gūstīt. To-mēr neviens savas rokas pie viņa nepie-lika, jo viņa stunda vēl nebija nākusi.
31 Bet no tautas daudzi viņam sāka ticēt un sacīja: „Vai gan Kristus, kad tas nāks, vairāk zīmēs darīs, nekā šis ir darījis?“
32 Kad nu farizēji dzirdēja, ka tautā iet par viņu tādas valodas, tad augstie priesteri un farizēji nosūtīja sulaiņus, lai viņu apcietinātu.
33 Tad Jēzus sacīja: „Vēl īsu brīdi es esmu pie jums, tad es aizeimu pie tā, kas mani sūtījis.
34 Jūs mani meklēsit, bet neatradīsit, jo, kur es noeimu, jūs nevarat līdzi nākt.“
35 Tad jūdi sacīja cits citam: „Kur šis grib iet, ka mēs viņu nevarētu atrast? Vai tikai viņš negrib iet pie tiem, kas dzīvo starp grieķiem, un mācīt grieķus?
36 Ko nozīmē vārdi, ko viņš teica: Jūs mani meklēsit un neatradīsit un: kur es noeimu, jūs nevarat līdzi nākt?“
37 Beidzamajā, lielajā svētku dienā Jēzus uzstājās un sauca: „Ja kam slāpst, tas lai nāk pie manis un dzer!
38 Kas man tic, kā rakstos sacīts: No viņa miesas plūdīs dzīva ūdens strau-mes.“
39 To viņš sacīja par Garu, ko vēlāk dabūja tie, kas viņam ticēja; jo vēl nebija Gara, tāpēc ka Jēzus vēl nebija iegājis skaidrībā.
40 Daudzi no tautas, kas šos vārdus dzirdēja, sacīja: „Šis tiešām ir gaidāmais pravietis.“
41 Cits sacīja: „Sis ir Kristus.“ Bet citi sacīja: „Vai gan no Galilejas jānāk Kristum?
42 Vai nav sacīts rakstos, ka Kristus nāk no Dāvida dzimuma, no Betlēmes ciema, kur dzīvoja Dāvids?“
43 Tā šķelšanās cēlās tautā viņa dēļ.
44 Daži no viņiem gribēja viņu gūstīt, tomēr neviens rokas pie viņa nepielika.
45 Kad sulaiņi atgriezās pie augstiem priesteriem un farizējiem, tie viņiem sacīja: „Kāpēc jūs viņu neesat atveduši?“
46 Sulaiņi atbildēja: „Nekad vēl neviens cilvēks nav tā runājis, kā runā šis cilvēks.“
47 Farizēji viņiem atbildēja: „Vai ari jums prāti sajaukti?
48 Vai gan kāds no valdības vīriem tic viņam, vai no farizējiem?
49 Nē, tikai ši tauta, kas nepazīst bauslības, —lai nolādēti viņi!“
50 Tad viens no viņu vidus, Niko-dēms, kas jau agrāk bija nācis pie viņa, sacīja:
51 „Vai mūsu bauslība tiesā cilvēku, to iepriekš neuzklausījusi un neizzinājusi, ko viņš dara?“
52 Tie atbildēja viņam: „Vai arī tu esi galilietis? Izpētī un raugi, ka no Galilejas neceļas neviens pravietis.“
53 Un tie aizgāja katrs savā mājā.
© Latvian Bible © Latvian Bible Society, 1965.
