1 Bet tur bija kāds cilvēks no farizējiem, vārdā Nikodēms, jūdu valdības vīrs.
2 Tas nāca pie Jēzus naktī un sacīja viņam: „Rabi, mēs zinām, ka tu esi mācītājs, no Dieva nācis. Jo neviens nevar tādas zīmes darīt, kā tu dari, ja Dievs nav ar to.“
3 Jēzus atbildēja: „Patiesi, patiesi es tev saku, ja cilvēks nepiedzimst no augšienes, neredzēt tam Dieva valstības.“
4 Nikodēms saka viņam: „Kā cilvēks var piedzimt, vecs būdams? Vai tad viņš var atgriezties savas mātes miesās un atkal piedzimt?“
5 Jēzus abildēja: „Patiesi, patiesi, es tev saku, ja kāds neatdzimst ūdenī un Garā, netikt tam Dieva valstībā!
6 Kas no miesas dzimis, ir miesa, un kas no Gara dzimis, ir gars.
7 Nebrīnies, ka es tev esmu sacījis: Tev jāpiedzimst no augšienes.
8 Vējš pūš kur gribēdams, un tu dzirdi viņu pūšam, bet nezini, no kurienes viņš nāk un kurp viņš iet. Tāpat ir ar ikvienu, kas piedzimis no Gara.“
9 Nikodēms atbildēja: „Kā tas var notikt?“
10 Jēzus atbildēja: „Tu esi Israēla mācītājs un to nezini?
11 Patiesi, patiesi es tev saku: Mēs runājam, ko zinām un liecinām, ko esam redzējuši, bet iūs mūsu liecību nepieņe-mat.
12 Ja jūs neticat, kad es jums stāstu par zemes lietām, kā jūs ticēsit, kad es jums stāstīšu par debess lietām?
13 Jo neviens nav uzkāpis debesīs, kā vienīgi tas, kas no debesīm nācis, Cilvēka Dēls.
14 Un kā Mozus paaugstinājis čūsku tuksnesī, tāpat jātop paaugstinātam Cilvēka Dēlam,
15 Lai ikviens, kas tic, viņā iegūtu mūžīgo dzīvību.
16 Jo tik ļoti Dievs pasauli mīlējis, ka viņš devis savu vienpiedzimušo Dēlu, lai neviens, kas viņam tic, nepazustu, bet dabūtu mūžīgo dzīvību,
17 Jo Dievs savu Dēlu nav sūtījis pasaulē, lai tas pasauli tiesātu, bet lai pasaule caur viņu tiktu glābta.
18 Kas tic viņam, netiek tiesāts, bet kas netic, ir jau spriedumu dabūjis, tāpēc ka nav ticējis Dieva vienpiedzimušā Dēla vārdam.
19 Bet šī ir tā tiesa, ka gaisma ir nākusi pasaulē, bet cilvēkiem tumsība ir bijusi mīļāka par gaismu, tāpēc ka viņu darbi bija ļauni.
20 Jo ikviens, kas dara ļaunu, ienīst gaismu un nenāk pie gaismas, lai viņa darbi netiktu atklāti.
21 Bet kas dara patiesību, nāk pie gaismas, lai būtu redzami viņa darbi, ka tie Dievā darīti.“
22 Pēc tam Jēzus un viņa mācekļi nogāja Jūdejas zemē. Tur viņš ar tiem kādu laiku uzkavējās un kristīja.
23 Bet ari Jānis kristīja Ainonā netālu no Salimas, jo tur bija daudz ūdens; un ļaudis gāja un likās kristīties.
24 Jo Jānis vēl nebija iemests cietumā.
25 Tad izcēļās vārdu maiņa starp Jāņa mācekļiem un kādu jūdu par šķīstīšanos.
26 Tie griezās pie Jāņa un sacīja viņam: „Rabi, kas bija pie tevis viņpus Jardānas, par ko tu esi nodevis liecību, tas, lūk, kristi, un visi iet pie viņa.“
27 Jānis atbildēja: „Cilvēks nekā nevar ņemt, ja tas viņam nav dots no debesīm.
28 Jūs paši esat mani liecinieki, ka es esmu sacījis: Es neesmu Kristus, bet esmu sūtīts viņa priekšā.
29 Kam pieder līgava, tas ir līgavainis: bet līgavaiņa draugs, kas stāv un klausās viņa vārdos, no sirds priecājas par līgavaiņa balsi. Šis mans prieks nu ir piepildījies.
30 Viņam vajaga augt, bet man iet mazumā.
31 Kas nāk no augšienes, tas ir pār visiem; kas ir no zemes, ir no zemes, un viņa runa ir no zemes. Kas nāk no debesim, tas ir pār visiem.
32 Ko viņš skatījis un dzirdējis, par to viņš dod liecību, bet viņa liecību neviens nepieņem.
33 Bet kas viņa liecību pieņēmis, tas ir apliecinājis, ka Dievs ir patiesīgs.
34 Jo, ko Dievs ir sūtījis, tas runā Dieva vārdus, jo bez mēra viņš dod savu Garu.
35 Tēvs mīl Dēlu un visu ir nodevis viņa rokā.
36 Kas tic Dēlam, tam ir mūžīgā dzīvība. Bet, kas Dēlam neklausa, tas dzīvības neredzēs, bet Dieva dusmība paliek uz viņa.“
© Latvian Bible © Latvian Bible Society, 1965.
