1 Tā saka tas Kungs par Amona bērniem: „Vai tad Israēlam nav bērnu? Vai viņam nav mantinieka? Kāpēc tad Milkoms guvis mantojumu Gada zemē, un viņa tauta dzīvo Gada zemes pilsētās?
2 Tādēļ ievērojiet, nāks dienas“, —tā saka tas Kungs, —„Es likšu atskanēt kara troksnim pret amoniešu pilsētu Rabu, tā paliks par drupu kaudzi, un tās apkārtējie ciemi izzudīs uguns liesmās! Tad Israēls saņems atpakaļ mantojumu no saviem mantiniekiem!“ —saka tas Kungs.
3 Brēc, Hešbona! Jo Aja ir sagrauta. Vaimanājiet, Rabas meitas! Apvelciet sēru drēbes un vaidiet, skraidīdamas apkārt gar mūkiem! Jo Milkomam jāiet gūstā ar visiem saviem priesteriem un augstākajiem darbiniekiem.
4 Ko tu lielies un dižojies ar savām ielejām? Tava ieleja ir pārplūdināta, tu atkritēja meita, kas, paļaudamās uz savu lielo mantu, saka: „Kas drīkstētu gan man tuvoties?“
5 „Redzi, Es sūtīšu pār tevi bailes no visām pusēm!“ —saka tas Kungs Cebaots, —„jūs aizklīdinās visus projām tā, ka neviens no jums nepagūs ne apskatīties un neviens nesavāks bēgļus atkal vienkopus!
6 Bet pēcgalā Es taču atvedīšu atpakaļ Amona bērnu cietumniekus!“ —saka tas Kungs.
7 Par Ēdomu tā saka tas Kungs Cebaots: „Vai tad nav vairs nekādas gudrības Temanā? Vai tad sapratīgajiem padoms pazudis un gudrība izbeigusies?
8 Bēdziet, steidzieties projām no turienes, ielieniet dziļās paslēptuvēs, jūs Dedanas iedzīvotāji! Jo Es lieku tuvoties Ēzavam viņa bojā ejas stundai, laikam, kad Es gribu taisīt nolēsi ar viņu.
9 Kad vīnogu lasītāji ielaužas pie tevis, vai viņi neatstāj tomēr zināmu pēcražu? Kad nakti ieslapstās zagļi, viņi paņem taču tomēr vienīgi tik daudz, cik viņiem pietiek.
10 Bet Es pats pārmeklēšu Ēzava zemi, atklāšu viņa paslēptuves; ja viņš ari gribētu, viņš nevar paslēpties, viņa dzimums tiks iznīcināts, tāpat viņa brāļi un kaimiņi, tā ka nekas no viņa vairs pāri nebūs.
11 Atstāj Man savus bāriņus. Es tos uzturēšu pie dzīvības, tavas atraitnes lai paļaujas uz Mani!“
12 Tā saka tas Kungs: „Tiešām, kas nebija pelnījuši dzert rūgto kausu, tiem tas bija jādzer, un vai tad tu lai paliktu bez soda? Tiešām, tu nepaliksi nesodīts, tev tas visādā ziņā jādzer!
13 Jo Es pie Sevis zvērēju“, —saka tas Kungs: —„Bocrai jātop par atbaidīgu paraugu, par tuksnesi, par apsmieklu un par lāstu vārdu, un visām tai piederīgām apdzīvotām vietām par tukšnešainiem klajumiem mūžīgi!“ —
14 Es saņēmu ziņu no tā Kunga, vēsts ir izsūtīta tautām: „Pulcējieties un eita cīņā pret Ēdomu!“
15 Redzi, Es tevi darīju mazu tautu starpā un nicinātu cilvēku vidū. Ļaužu nonicināts ir tavs briesmīgums!
16 Pievīlusi tevi ir tava iedomība un augstprātība, ka tu dzīvo klints aizās un turi savā varā kalnu augstienes. „Bet ja tu taisītu savu ligzdu arī tik augsti kā ērglis, tomēr Es tevi nogrūdīšu no turienes!“ —tā saka tas Kungs.
17 „Edomai jātop par kaut ko sastingušu; ikvienam, kas tai ies garām, jābūt izbaiļu pārņemtam, un tas šņāks par visām tās ciešanām!
18 Kā Sodoma un Gomora un to blakus pilsētas tika pavisam sagautas“, —saka tas Kungs, —„tā arī šeit neviens vairs nedzīvos un neviens arī neuzturēsies.
19 Tik tiešām, cik strauji lauva no Jardānas biezokņiem dodas augšup pa mūžam zaļo ielejas nogāzi, tikpat ātri Es Ēdomu no turienes aizdzīšu un iecelšu tur par kungu to, kas tam izredzēts. Kas ir man līdzīgs, un kas var saukt mani pie atbildības? Un kur būtu tāds tautu valdinieks, kas varētu mēroties ar Mani?“ —
20 Tādēļ uzklausiet, ko tas Kungs nolēmis par Edomu, un Viņa nodomus, kas Viņam ir par Temanas iedzīvotājiem: tiešām, ganu zēni, iekarotāji, tos aizvedīs kā ganāma pulka jērus! Pat viņu ganības uztrauksies un būs šausmu pārņemtas par tiem!
21 Zeme trīc no viņu krišanas, viņu sāpju kliedzienu troksnis būs dzirdams pie Niedru jūras!
22 Redzi, kā ērglis viņš—ienaidnieks—paceļas un izpleš savus spārnus pār Bocru; Ēdomas kareivji jutīsies tanī dienā kā dzemdētāja sieva dzemdību sāpēs.
23 Par Damasku. Vilšanās un apmulsums valda Hamatā un Arpadā, jo turieniešiem pienākušas ļaunas ziņas. Tie izmisuši baiļu pilnā uztraukumā kā jūfa, kas nevar apmierināties.
24 Damaska ir zaudējusi cerību, tā taisās bēgt, to pārņēmušas bailes, izmi-sums un žņaudzēji kā dzemdētāju sievu dzemdību sāpēs.
25 Ak, kā tā ir atstāta! Šī slavenā pilsēta, kas reiz bija mana prieka pils!
26 „Tādēļ tās jaunie vīrieši kritīs ielu cīņās, un visi tās cīņai spējīgie kareivji tanī dienā aizies bojā!“ —saka tas Kungs Cebaots.
27 „Un Es pielikšu uguni Damaskas mūkiem, tā aprīs Benhadada pilis!“
28 Par Kedaru un par Hacora ķēniņa valstīm, ko Bābeles ķēniņš Nebukadnēcars uzvarēja, tas Kungs saka tā: „Celieties, eita cīņā pret Kedaru, uzveiciet un iznīciniet austrumu dēlus!
29 Lai paņem viņu teltis un ganāmos pulkus, lai atņem un aizved viņu telts iekārtu un visus mājas piederumus un viņu kamieļus un uzsauc tiem: Briesmas visapkārt!
30 Bēdziet steidzīgi un paslēpieties, jūs Hacoras iedzīvotāji!“ —tā saka tas Kungs, —„jo Bābeles ķēniņš Nebukadnēcars ir metis uz jums savu aci: viņam ir ļauns nodoms pret jums, viņš taisās jums uzbrukt.
31 Celieties un eita pret bezrūpīgo tautu, kas mierīgi un droši dzīvo!“ —saka tas Kungs, —„kam nav ne durvju, ne aizšaujamo; tie dzīvo netraucēti klusībā.
32 Par laupījumu jums kritīs viņu kamieļi un viņu lielie ganāmie pulki. Es izklīdināšu visos vējos tos, kam gar deniņiem apcirpti mati, un sūtīšu tiem postu no visām pusēm!“ —saka tas Kungs. —
33 „Hacora būs šakaļiem par mitekli, neauglīga kailatne uz visiem laikiem; neviens tur vairs nedzīvos, neviens tur neapmetīsies!“
34 Vārds par Ēlāmu, kas kļuva zināms Jeremijam Jūdas ķēniņa Cedekijas valdīšanas sākumā un kas tā skanēja:
35 Tā saka tas Kungs Cebaots: „Redzi, Es salauzīšu Ēlāma stopu, viņa varas stiprumu!
36 Es sūtīšu pār Elāmu četrus vējus no visām četrām debess pusēm un izklīdināšu ēlāmiešus visos vējos: nebūs tautas, kur nenonāktu ēlāmiešu bēgļi!
37 Es iedvesīšu ēlāmiešiem baigas bailes no viņu ienaidniekiem un no tiem, kas tīko pēc viņu dzīvības; Es sūtīšu tiem nelaimi, savu dusmu karstumu!“ —tā saka tas Kungs, —„un tad Es likšu tiem pāri iet zobenam, kamēr būšu tos iznīcinājis!
38 Tad Es uzcelšu Elāmā savu troni un izdeldēšu tur ķēniņu kopā ar augstākiem pārvaldniekiem!“ —saka tas Kungs.
39 „Bet pēdējās dienās Es atvedīšu atpakaļ Elāma cietumniekus!“ —saka tas Kungs, —„Es no jauna pārkārtošu Ēlāma likteni.“
© Latvian Bible © Latvian Bible Society, 1965.
