1 Tā Kunga vārds, kas nāca pār Jeremiju, skanēja šādi:
2 Tā saka tas Kungs, Israēla Dievs: „Raksti visus vārdus, ko Es uz tevi runāju, grāmatā!
3 Jo redzi, nāks dienas“, —saka tas Kungs, —„kad Es pārtraukšu savas Israēla un Jūdas tautas cietumu“, —tā saka tas Kungs, —„un tos atvedīšu atpakaļ tai zemē, ko Es devu viņu tēviem par īpašumu.“
4 Sie ir tie vārdi, ko tas Kungs ir teicis par Israēlu un par Jūdu:
5 Tiešām, tā teica tas Kungs: „Mēs uztveram baigus uztraukuma kliedzienus, mūs māc lielas nelaimes un dziļu baiļu pilnas nojautas!
6 Jautājiet un padomājiet, vai vīrietis var dzemdēt? Kādēļ tad Es redzu visus vīriešus savas rokas turam uz gurniem kā sievietes, kad tās dzemdē, un visiem vaigi kļuvuši nāves bālumā!
7 Ak vai! Šī ir liela diena, nav citas tai līdzīgas! Tas ir Jēkaba bēdu laiks, bet viņš izies sveikā no tā!
8 Tai dienā notiks“, —tā saka tas Kungs Cebaots, —„Es salauzīšu jūgu, kas tev kaklā, un saraušu tavas saites; sveši tos vairs nekalpinās,
9 Bet tie kalpos tam Kungam, savam Dievam, un Dāvidam, savam ķēniņam, kuru Es tiem atjaunošu.
10 Bet tu, manu kalp Jēkab, nebī-sties“, —tā saka tas Kungs, —„neuztraucies, Israēl! Jo redzi, Es tevi izglābšu no tālas zemes un tavu dzimumu no viņa cietuma zemes. Jēkabs pārnāks un dzīvos šeit mierā un drošībā, un neviens viņu netraucēs.
11 Tiešām, Es esmu ar tevi, lai tev palīdzētu“, —saka tas Kungs, —„jo Es iznīcināšu tās tautas, kuru vidū Es jūs izklīdināju, bet tevi Es saudzēšu, tikai pārmācīšu tevi pēc taisnības, jo nesodītu Es tevi nevaru atstāt.“
12 Patiesi, tā saka tas Kungs: „Tava brūce ir nāvīga; sitiens, kas tevi ķēris, nav dziedināms!
13 Neviens nerūpēsies par tevi un nesasies tavas vātis, tavs augonis ir nedziedināms!
14 Visi tavi mīļākie tevi aizmirsuši, tie neuztraucas un neapjautājas par tevi. Es tevi piemeklēju kā ienaidnieku ar smagu sodu tavu daudzo noziegumu un tavu lielo grēku dēļ!
15 Ko tu brēc par savu brūci, ka tavas sāpes neesot remdējamas? Tavu daudzo noziegumu un tavu lielo grēku dēļ Es tev uzliku šīs ciešanas!
16 Tādēļ visi, kas tevi centušies aprit, tiks apriti, visi tavi apspiedēji aizies ieslodzījumā; visi, kas tevi putināja un postīja, tiks pakļauti postam, visus, kas tevi aplaupīja, Es nodošu laupītāju rokās!
17 Jo Es sasiešu tavas vātis un dziedēšu tavas brūces“, —saka tas Kungs, —„tādēļ ka tie tevi, kas tu tiešām esi Ciāna, sauc par „atstumto“, par kuru neviens neapjautājas.“
18 Tā saka tas Kungs: „Redzi, Es pārveidošu Jēkaba telšu iedzīvotāju likteni un apžēlošos par viņu mājas vietām. Pilsētai jātop no jauna uzceltai tās kalnā, un pilij jākļūst apdzīvotai kā agrāk!
19 Kā agrāk no turienes atskanēs priecīgu ļaužu slavas un pateicības dzies-mas un gaviles, un Es tos vairošu, lai to daudzums nemazinās, un Es tos celšu godā, lai tos ilgāk neviens vairs nenici-nātu!
20 Jēkaba dēli stāvēs atkal kā agrāk par Mani, un viņa tautas kopa pastāvēs nesatricināmi savā pilnajā sastāvā manā priekšā, bet Es saukšu pie atbildības visus viņu spaidītājus un nomācējus!
21 Viņu augstākajam varas nesējam jānāk no viņiem pašiem, viņu valdnieks celsies no viņu pašu vidus; Es viņam ļaušu Man tuvoties. Jo kas gan pats rotaļāsies ar savu dzīvību, lai Man tuvotos?“ —tā saka tas Kungs.
22 „Tā jūs būsit mana tauta, un Es būšu jūsu Dievs.“
23 Bet ziniet, tā Kunga viesuļvētra, Viņa dusmas sāk plosīties, un virpuļojošs viesulis gāžas uz bezdievju galvām!
24 Un nemitēsies tā Kunga liesmainā bardzība, kamēr Viņš nebūs piepildījis un īstenojis savas sirds domas: visu dienu galā jūs to skaidri redzēsit!
© Latvian Bible © Latvian Bible Society, 1965.
