1 Bet Israēla bērni joprojām darīja to, kas tā Kunga acīs ļauns, arī kad Ehuds bija nomiris.
2 Tad tas Kungs viņus nodeva Jabīna, Kānaāna ķēniņa, rokā, kas valdīja kā ķēniņš Hacorā, bet viņa kāju pulku virspavēlnieks bija Sisera, kas dzīvoja Harošet-ha-Gojimā.
3 Tad Israēla bērni piesauca to Kungu, jo Jabīnam bija deviņi simti dzelzs ratu, un viņš bija Israēla bērnus divdesmit gadus smagi apspiedis.
4 Tai laikā darbojās praviete Debora, Lapidota sieva, un viņa bija toreiz soģe Israēlā.
5 Un viņai bija sēdeklis zem Deboras palmas, starp Rāmu un starp Bēteli Ēfraima kalnos, un pie viņas Israēla bērni griezās pēc taisnības.
6 Un viņa nosūtīja un aicināja Baraku, Abinoāma dēlu, no Kedešas, Naftaļa cilti, un viņam teica: „Tiešām, tas Kungs, Israēla Dievs, tev ir pavēlējis: „Celies un dodies uz Tābora kalnu un ņem sev līdzi desmit tūkstoš vīrus no Naftaļa dēliem un no Zebulona dēliem.
7 Tad Es tev pievedīšu Kišonas ielejā Siseru, Jabīna karaspēka virspavēlnieku, kopā ar viņa kaj-a ratiem un viņa pulkiem, un Es viņus nodošu tavā rokā.“
8 Tad Baraks viņai atbildēja: „Ja tu nāksi man līdzi, tad es iešu, bet ja tu nenāksi līdzi, tad es neiešu.“
9 Un viņa sacīja: „Es katrā ziņā iešu ar tevi, tomēr uzvaras goda balva šai gājienā, kufā tu tagad dosies, nepiederēs tev, jo tas Kungs nodos Siseru kādas sievietes rokā.“ Un Debora cēlās un gāja kopā ar Baraku uz Kedešu.
10 Un Baraks sasauca Zebulona un Naftaļa ciltis Kedešā, un desmit tūkstoši vīru viņa vadībā devās augšup; arī Debora gāja viņam līdzi.
11 Bet kenietis Hebers bija atdalījies no Mozus svaiņa Hobaba dēla pēcnācējiem un uzcēla savas teltis līdz pat Caānanima ozolam, kas atradās tuvu pie Kedešas.
12 Un Siseram tika teikts, ka Baraks, Abionāma dēls, ir atnācis Tābora kalnā.
13 Tad Sisera sakopoja visus savus ratus, deviņi simti dzelzs ratu un visus ļaudis, kas bija pie viņa no Harošet-ha-Gojimas, pie Kišonas strauta.
14 Bet Debora sacīja Barakam: „Celies, jo šī ir tā diena, kad tas Kungs ir nodevis Siseru tavā rokā! Vai tas Kungs nav izgājis tavā labā karot?“ Tad Baraks devās lejā no Tābora kalna, un desmit tūkstoši vīru viņam sekoja.
15 Un tas Kungs radīja Siseras ratu vadītājos un visā viņa karaspēkā ar Baraka straujo triecienu tādu apjukumu, ka Sisera nolēca no saviem ratiem un bēga kājām.
16 Un Baraks vajāja ir ratus, ir karaspēku līdz Harošet-ha-Gojimai, tā ka viss Sisera karaspēks krita no zobena asmeņa, un neviens pats nepalika pāri.
17 Un Sisera bēga kājām uz Jaēlas, kenieša Hebera sievas, telti, jo toreiz pastāvēja draudzīgas attieksmes starp Jabīnu, Hacoras ķēniņu, un kenieša Hebera namu.
18 Tad Jaēla iznāca Siseram pretī un viņam sacīja: „Iegriezies, mans kungs, iegriezies pie manis, nebīsties!“ Un viņš pie tās iegriezās telti, un viņa to apsedza ar segu.
19 Un viņš tai teica: „Lūdzu, dod man mazliet ūdens nodzerties, jo es esmu izslāpis!“ Tad viņa attaisīja ādas trauku ar pienu un deva viņam dzert, un tad viņu atkal apsedza.
20 Un viņš tai sacīja: „Nostājies telts ieejā, bet ja kāds nāk un tev jautā un prasa, vai še nav kāds, tad atbildi: „Nē, šeit nav neviena cilvēka!“
21 Tad Jaēla, Hebera sieva, ņēma kādu no telts mietiņiem un veseri savā rokā, un viņa klusītiņām pie tā piegāja, jo viņš bija aiz noguruma iemidzis. Tad viņa izdzina mietiņu caur viņa deniņiem tā, ka tas iedūrās zemē, un tā viņš nomira.
22 Šinī acumirklī nāca Baraks, kas Siseru bija vajājis; tad Jaēla izgāja viņam pretim un viņam sacīja: „Nāc, es tev parādīšu to vīru, ko tu meklē!“ Un kad viņš pie tās iegāja, tad redzi, Sisera gulēja beigts, un telts mietiņš bija iedurts viņa deniņos.
23 Tā Dievs tanī dienā pazemoja Jabīnu, Kānaāna ķēniņu, Israēla bērnu priekšā.
24 Un Israēla bērnu roka kļuva jo dienas jo smagāka pār Jabīnu, Kānaāna ķēniņu, līdz kamēr viņi to pilnīgi iznicināja.
© Latvian Bible © Latvian Bible Society, 1965.
