1 No kurienes kari, no kurienes cīņas jūsu starpā? Vai ne no turienes, no kārībām, kas cīnās jūsu locekļos?
2 Jūs iekārojat, un jums nav; jūs slepkavojat un skaužat un nevarat iegūt; jūs cīnāties un karojat. Jums nav, tāpēc ka jūs nelūdzat Dievu.
3 Jūs lūdzat un nedabūjat, tāpēc ka ar ļaunām sirdim lūdzat, lai to šķiestu savās kārībās.
4 Laulības pārkāpēju cilts, vai jūs nezināt, ka šīs pasaules draudzība ir Dieva ienaidība? Kas nu gribētu būt pasaules draugs, tas nostājas par Dieva ienaidnieku.
5 Jeb vai jums šķiet, ka raksti velti saka: „Uz skaudību nesas tas gars, ko viņš mūsos licis?“
6 Toties viņš dod lielāku žēlastību; tādēļ raksti saka: „Dievs stājas pretim lepniem, bet pazemīgiem dod žēlastību.“
7 Tad nu padodieties Dievam, stājieties pretim velnam, un viņš bēgs no jums;
8 Tuvojieties Dievam, tad viņš tuvosies jums. Šķīstījiet rokas, grēcinieki, un skaidrojiet, šaubīgie, sirdis!
9 Esiet nelaimīgi un gaudieties un raudiet, jūsu smiekli lai top pārvērsti vaidos un jūsu prieks skumjās.
10 Zemojieties tā Kunga priekšā, tad viņš jūs paaugstinās.
11 Neaprunājiet, brāli, cits citu; kas savu brāli aprunā vai brāli tiesā, aprunā likumu un tiesā likumu; bet ja tu likumu tiesā, tad tu neesi likuma darītājs, bet soģis.
12 Viens ir likumdevējs un soģis, kas var glābt un pazudināt; bet kas tu tāds esi, kas tu tiesā savu tuvāku?
13 Nu tad jūs, kas sakāt: „Šodien vai rītu mēs dosimies uz to un to pilsētu un pavadīsim tur gadu un tirgosimies un gūsim peļņu,“
14 Jūs taču nezināt, kāda jūsu dzīve ir ritu; jo tā ir tvaiks, kas uz īsu bridi ir redzams un tad izgaist,
15 Kur jums būtu jāsaka: „Ja tas Kungs tā gribēs, mēs dzīvosim un darīsim to un to.“
16 Bet tagad jūs lielāties savā augstprātībā; katra tāda lielība ir ļauna.
17 Tad nu kas zina labu darīt un to nedara, tam tas ir par grēku.