1 Bels ir sabrucis, un Nebo grīļojas. (Bels un Nebo abi bija Bābeles galvenie dievi.) To tēli uzkpauti nastu nesēju lopiņiem, mantu pārvadātājiem dzīvniekiem. Attēli, kādus jūs nesen nēsājāt apkārt, uzlikti nogurušiem lopiem!
2 Tie visi ļodzās, jau bieži gāzušies, tie nevarēja nastu aiznest drošībā, un paši bija spiesti doties gūstā!
3 „Uzklausait Mani, Jēkaba nama piederīgie un Israēla nama kopējais pārpalikums, jūs, kas no jūsu mātes miesām Man bijuši uzkrauti un kas no jūsu mātes klēpja sākot esat Manis nesti bijuši!
4 Ari līdz jūsu vecuma dienām Es palikšu tas pats, Es jūs nesīšu, kamēr jūs paliksit sirmi. To Es darīju līdz šim, un ari turpmāk Es to jums darīšu, Es jūs nesīšu un jūs izglābšu.
5 Ar ko jūs Mani salīdzināsit, kam Mani pielīdzināsit, ka mēs būtu līdzīgi?
6 Tie izber zeltu no maka un nosver sudrabu ar svariem, salīgst sudrabkali, lai tas darinātu dievu, kupa priekšā tie zemojas un kupu tie pielūdz.
7 Viņi ņem to uz pleciem un nēsā apkārt un noliek atkal savā vietā. Tur tas stāv un nekustas. Kad to piesauc, tas neatbild un nevar nevienam palīdzēt viņa vajadzībā.
8 Apdomājiet un esiet stipri garā, ņemiet to pie sirds, jūs atkritēji!
9 Pieminiet notikumus kopš seniem laikiem, ka Es esmu Dievs un cita nav neviena, Dievs, kam nav cita līdzīga!
10 Es no iesākuma pasludināju gala iznākumu, kopš laika gala to, kas vēl nebija noticis. Es nosaku: „Mans lēmums piepildīsies! Es īstenošu visu, kas Man patīk!
11 Es aicinu ērgli no rītiem un vīru pēc mana padoma no tālas zemes. Kā Es esmu noteicis, tā Es tam likšu arī notikt, kā Es esmu lēmis, tā Es to arī izpildīšu.
12 Uzklausaities, jūs cietsirdīgie, kas esat tālu no taisnības!
13 Es savu taisnības pierādījumu jau esmu tuvu klāt pievirzījis, tas nav vairs tālu, un mana palīdzība neliks uz sevi gaidīt; Ciānā Es gribu parādīt savu glābšanas svētību un Israēlā savu godību.“
© Latvian Bible © Latvian Bible Society, 1965.
