1 „Bet nu klausies, Jēkab, mans kalps, un tu, Israēl, ko Es esmu izredzējis!“
2 Tā saka tas Kungs, kas tevi radījis un tevi veidojis no mātes miesām un kas tev palīdz: Nebīsties, mans kalps Jēkab, un tu, Ješurun (tas ir: mīlētais Israēl), ko Es esmu izredzējis!
3 Jo kā Es izleju ūdeni uz iztvīkušu zemi un straumes uz sausu zemi, tā Es izliešu savu Garu uz tavu dzimumu un savu svētību uz taviem pēcnācējiem,
4 Ka tie zaļos kā zāle, kā vītoli pie ūdens upēm.
5 Šis sacīs: Es piederu tam Kungam, —kāds cits sauksies Jēkaba vārdā. Vēl kāds trešais ar savu roku pierakstīsies kā piederīgs tam Kungam un ar godu nēsās Israēla vārdu.“
6 Tā saka tas Kungs, Israēla ķēniņš un Glābējs, tas Kungs Cebaots: „Es esmu pirmais un pēdējais, un bez Manis nav cita Dieva!“
7 Kas var Man līdzināties? Lai tas nāk un Man saka un ziņo! Kas sūtījis senlaikos tautas pasaulē un pasludinājis nākošo, kas vēl notiks? Lai tie to pasaka!
8 Nebīstieties un neuztraucieties! Vai Es to tev neesmu no senlaikiem darījis zināmu un pasludinājis? Tā jūs esat mani liecinieki. Vai ir bez Manis vēl cits Dievs? Nē, nav nevienas citas klints, Es nezinu nevienas!“
9 Visi elka tēlu taisītāji nav nekas, un viņu vismīļākajiem tēliem nav nekādas vērtības. Tie ir gan viņu liecinieki, bet tie neredz un nesaprot nekā, un tie paliks kaunā.
10 Kas tad gan darina dievus un lej elka tēlus, kas nekam neder?
11 Lūk, paši lietpratēji un viņu biedri visi stāv nokaunējušies, jo tie ir tikai cilvēki! Lai tie vīri nāk un sapulcējas, tie izbīsies un paliks kaunā!
12 Kalējs strādā ar savu darba rīku ogļu uguns svelmē un veseļra sitieniem veido ar stipru roku tēlu. Kad viņš cieš badu, tad viņa spēks iet mazumā, un, kad viņš nedzer ūdeni, tad viņš nogurst.
13 Koka griezējs izstiepj savu mērauklu, uzzīmē tēlu ar zīmuli, izgrebj to ar grebli, nosprauž to ar cirkuli un izveido pēc vīra parauga par skaistu cilvēka tēlu, ko domāts novietot namā.
14 Viņš cērt ciedru kokus un kļavu vai ozolu un izmeklē kādu no meža kokiem. Viņš bija dēstījis egļu kokus, ko lietus izaudzējis.
15 Tie ir cilvēkiem dedzināmā viela, viņš sildās pie to uguns, viņš kurina ar tiem arī krāsni un cep maizi. Bet viņš veido no atsevišķa šāda koka arī elka tēlu un pielūdz to.
16 Vienu daļu no tā viņš sadedzina ugunī, ar pārējo viņš cep gaļu, paēd, sildās pie uguns un saka. „Cik labi, es sajūtu siltumu!“
17 Bet no atlikušā viņš darina sev dievu, elka tēlu, tā priekšā viņš zemojas, metas ceļos un to pielūdz, sacīdams: „Palīdzi man, jo tu esi mans dievs!“
18 Tiem nav atziņas un saprāta, jo viņu acis ir aizlipušas, ka tie neredz, vinu sirdis ir apcietinātas, ka tie nesaprot.
19 Tādēļ neviens to nepārdomā un nesajēdz, lai sacītu: Vienu koka dalu es sadedzināju ugunī, cepu uz tās oglēm maizi un gaļu un ēdu. Un vai tad es no atlikušā lai taisu kauna un šausmu tēlu un koka stumbeņu lai pielūdzu?
20 Kas savu cerību liek uz nīcīgām lietām, uz pelniem, to maldina viņa pie-viltā sirds un apmātais prāts, ka viņš nenāk pie garīgas skaidrības, lai jautātu: „Vai tie nav maldi, uz ko es paļaujos?“ —
21 Apdomā to, Jēkab, un tu, Israēl, jo tu esi mans kalps! Es tevi radīju, tu esi mans kalps; Israēl, Es tevi neaizmirsīšu!
22 Es izgaisinu tavus pārkāpumus kā miglu un lieku izklīst taviem grēkiem kā mākonim. Atgriezies pie Manis, jo Es tevi atpestīšu!
23 Gavilējiet debesis, jo tas Kungs to darījis! Priecājieties, zemes dziļumi, paceliet priecīgi savu balsi, jūs kalni, mežs un visi koki, kas tanī, jo tas Kungs ir Jēkabu atpestījis un ir Israēlā pagodi-nāts!
24 Tā saka tas Kungs, tavs Pestītājs, kas tevi vadījis no mātes miesām: „Es esmu tas Kungs, kas visu radījis, kas debesis izklājis, Es viens pats, un arī zemei nospraudis robežas, —bez Manis tur neviena cita nebija! —
25 Kas murgotāju brīnuma zīmes padara par neesošām un pašus zīlniekus parāda neprašas esam, kas gudros apkaunotus piespiež pazust un viņu zināšanu pierāda muļķību esam,
26 Bet kas īsteno sava kalpa vārdu un piepilda savu sūtņu iepriekš pasludināto lēmumu, kas par Jeruzālemi apsola: To atkal apdzīvos! —un par Jūdas pilsētām: Tās atkal atjaunos! —un: Es to izpostītās vietas atkal atjaunošu!
27 Kas saka jūras dziļumam: „Izsīksti! —un: Es tavas straumes padarīšu sausas!
28 Kas par Klru saka: Tas ir mans gans, viņš izpildīs manu gribu, pavēlē-dams atjaunot Jeruzālemi un atkal uzcelt Dieva namu!“
© Latvian Bible © Latvian Bible Society, 1965.
