1 „Lāsts bērniem, kas atkritēji,“ —saka tas Kungs, —„tie izpilda nodomu, kas nenāk no Manis; tie slēdz derību bez manas piekrišanas un tā krāj grēku uz grēka!
2 Viņi taisās doties uz Ēģipti, neprasījuši mana padoma, lai tur meklētu patvērumu faraona aizsardzībā un lai atrastu mieru Ēģiptes ēnā.
3 Bet faraona aizsardzība būs jums par kaunu un patvērums Ēģiptes ēnā par apsmieklu!
4 Lai gan viņa virsnieki jau ieradušies uz sarunām Coānā un viņa sūtņi Hanesā,
5 Tie redzēs, ka tie vīlušies tautā, kas tiem nevar līdzēt, kas nevar sniegt nedz palīdzību, nedz kādu citu labumu, bet būs tiem tikai par vilšanos un arī par kaunu.“
6 Vārds par dienvidzemes Behemotu: bēdu un moku zemē—kur dzīvo lauvas un indīgas spārnainas čūskas, viņi nes savu mantu ar ēzeļiem un savu bagātību uz kamieļu mugurām tautai, kas viņiem neko nevar palīdzēt.
7 Ēģipte nav nekas un nevar nekā palīdzēt; tādēļ Es nosaucu šo tautu par lielmuti, kas tomēr sēd klusi.
8 Ej nu un raksti to viņiem priekšā uz galdiņa un ieraksti to grāmatā, lai tas paliek par piemiņu nākamām dienām mūžīgi mūžam.
9 Jo tā ir pretdarbīga tauta, melkuļi bērni, bērni, kas negrib klausīt tā Kunga baušļiem,
10 Kas gaišreģiem saka: „Neskataities! Jums nebūs redzēt!“ —un praviešiem: „Nesludiniet mums patiesību, sludiniet mums patīkamas lietas, sludiniet viltu!
11 Novirzieties, no pareizā ceļa, atstājiet pareizo taku, neapgrūtiniet mūs ar Israēla Svēto!“
12 Tādēļ Israēla Svētais ir teicis: „Tāpēc, ka jūs atmetat manu vārdu un liekat savu cerību uz varmācību un slepeniem ceļiem un paļaujaties uz tiem,
13 Tad jums šis noziegums būs kā plaisa šķībā mūra sienā; tā piepeši acumirklī sagrauj sienu, liek tai sabrukt un sašķīst,
14 Kā sašķaida māla krūzi bez žēlastības, ka nepaliek ne lauskas, ar ko varētu paņemt uguni no ugunskura vai pasmelt ūdeni no akas.“
15 Jo tā saka Dievs tas Kungs, Israēla Svētais: „Atgriežoties un paliekot mierā, jūs taptu izglābti, mierā un paļāvībā jūs atrastu spēku, bet jūs negribat!“
16 Jūs sakāt: „Nē! Mēs tad jau drīzāk dosimies projām ar zirgiem!“ Nu tad skrieniet arī! —„Ar ātriem zirgiem mēs jāsim!“ Nu tad jūsu vajātāji arī lai būtu tādi ātrskrējēji!
17 Tūkstotis jūsējo bēgs no viena vienīga vīra kapa sauciena, un no piecu vīru kara sauciena jūs bēgsit visi, kamēr jūs paliksit pāri tikai kā ceļa stabs kalna galā un kā karogs pakalnā.
18 Tādēļ tas Kungs gaida, lai jums parādītu žēlastību, tādēļ Viņš pošas, lai jums būtu žēlīgs, jo tas Kungs ir taisnīgas tiesas Dievs; svētīgs, kas paļaujas uz Viņu!
19 Tu Ciānas tauta, kas dzīvo Jeruzālemē, tev nebūs vienmēr raudāt, Viņš tev būs žēlīgs, kad tu Viņu piesauksi. Kad Viņš dzirdēs tavu balsi, Viņš tev atbildēs.
20 Tas Kungs jums gan piešķirs tikai bēdu maizi un ūdeni sēru nomāktai sirdij, bet toties tavi skolotāji vairs nebūs spiesti slēpties, un tavas acis redzēs tavus skolotājus,
21 Un tavas ausis dzirdēs aiz tevis šos vārdus: „Šis ir tas ceļš, staigājiet pa to!“ kaut jūs arī ietu pa labi vai novērstos pa kreisi.
22 Tad tu neturēsi savus ar sudrabu pārklātos izgrieztos, kā arī no zelta izlietos elka tēlus par svētiem, bet atmetīsi tos kā riebīgus, sacīdama: „Projām ar jums!“
23 Tad Viņš dos lietu tavam sējumam tīrumā, maize no lauku ražas būs garžīga un sātīga un barības spēka pilna. Tavi ganāmie pulki ganīsies tanī laikā plašās ganībās.
24 Vērši un ēzeji, kas apstrādā druvu, ēdīs sālītu mistru, kas sajaukts un vētīts ar liešķen un vētekli.
25 Un uz visiem augstiem kalniem un visiem pakalniem būs tekoša ūdens strauti lielās kaujas dienā, kad sagļūs torņi.
26 Un mēness gaisma būs kā saules gaisma, un saules gaisma būs septiņreiz gaišāka, nekā tā bija septiņas dienas tanī laikā, kad tas Kungs sasēja savas tautas vātis un dziedēja viņas brūces.
27 Redzi, tas Kungs pats nāk šurpu no tālienes, Viņa dusmas kvēlo, liels ir Viņa saviļņojums, Viņa lūpas ir pilnas bardzības, un Viņa mēle kā postīga uguns.
28 Viņa elpa ir kā plūstoša straume, kas sniedzas līdz kaklam, lai sijātu tautas nāves sietā un liktu tautām viltus iemauktus mutē, aiz kuriem Viņš tad tās trenkātu un dzenātu.
29 Tad jūs dziedāsit kā svētku naktī un priecāsities kā svētceļnieki, kas ar mūzikas skaņām dodas uz tā Kunga kalnu Israēla klinti.
30 Tad atskanēs tā Kunga varenā pērkona balss, un Viņš pacels savu roku bargās dusmās ar iznīcinātāju uguni, lietus gāzi, negaisu un krusu.
31 Un Asurs izbīsies no tā Kunga balss, kas viņu sitīs ar rīksti,
32 Un katru reizi, kad tas Kungs sitīs viņu ar pārmācības rīksti, tā ar labu trāpījumu viņu sāpīgi skars, iespiezdamās dziļi viņa miesā, un tas notiks ar bungām un kokles skaņām; ar paceltu roku Viņš visur ar viņu karos.
33 Jo sen jau ierīkota šausmu pilna sadedzināšanas vieta, tā domāta arī ķēniņam; ir sakrauts augsts un plats sārts, lielā daudzumā sagādāta malka un iekuri; tas Kungs to aizdedzinās ar savu dvašu līdzīgi kā ar sēra straumi.
© Latvian Bible © Latvian Bible Society, 1965.
