1 Lāsts tev, Ariēla, tu pilsēta, kur Dāvids reiz mājoja kara nometnē! Lieciet gadu pie gada, lai svētku laiki iet un mainās savā noliktā lokā noteiktā secībā.
2 Es Ariēlu tomēr pārbaudīšu; tur būs vaidi un skumjas, un pēc tam tu Man būsi īsta Dieva pilsēta—Jeruzāleme.
3 Es aplenkšu tevi visapkārt, Es tevi cieši ieslēgšu un vajāšu ar karaspēku un celšu pret tevi apcietinājumus.
4 Tad tu, pie zemes gulēdama, runāsi pazemīgi, tava balss skanēs klusi kā pazemes gara balss, un tava valoda nedroši pacelsies no pīšļiem.
5 Taču tavu ienaidnieku trokšņainais pulks būs kā putekļu mākonis, un bīstamo varmāku ne mazāk trokšņainais pūlis kā putošas pelavas. Bet tas notiks piepeši, vienā acumirkli:
6 Tas Kungs Cebaots tevi žēlīgi piemeklēs ar pērkonu un zemestrīci, ar lielu troksni, ar auku un negaisu un ar postlgām uguns liesmām.
7 Un viss pagānu tautu pulks, kas cīnās pret Ariēlu, kas uzbrūk tās apcietinājumiem un tos apkaro, tas būs kā sapnis nakti.
8 Tas būs, it kā kad izsalkušais sapņo, ka viņš ēd, bet viņš uzmostas izsalcis, un it kā kad izslāpušais sapņo, ka viņš dzer, bet viņš uzmostas izslāpis un ir iztvīcis. —Tā klāsies visām tautām, kas karo pret Ciānas kalnu.
9 Sastingstiet un kļūstiet kā apmāti, apžilbstiet un kļūstiet akli! Tie ir piedzērušies, bet ne no vīna; tie grīļojas, bet ne no stipra dzēriena.
10 Jo tas Kungs ir izlējis pār jums dziļa miega garu un aizdarījis jūsu acis, —praviešus, un aptumšojis jūsu galvas, —gaišreģus.
11 Tā jums visa atklāsme kļuvusi it kā par saturu aizzīmogotā grāmatā, ko sniedz lasīt pratējam un saka: „Lasi to!“ —Un viņš atbild: „Es nevaru to lasīt, jo tā ir aizzīmogota!“
12 Un kad grāmatu sniedz lasīt nepratējam un saka: „Lasi to!“ —Tad viņš atbild: „Es nemāku lasīt.“
13 Vēl tas Kungs ir sacījis: „Tādēļ ka šī tauta Man tuvojas tikai ar savu muti un Mani godā tikai ar savām lūpām, bet ar savu sirdi ir tālu nost no Manis, un viņu bijība manā priekšā ir tikai ārīgi iemācīta cilvēku ieraža,
14 Tad Es joprojām apiešos ar šo tautu brīnišķā un neparastā veidā, tā, ka viņas gudro gudrība būs apkaunota un prātīgo saprāts būs galīgi aptumšots.“
15 Bēdas tiem, kas savus nodomus apslēpj tā Kunga priekšā, lai viņu darbi notiek tumsā, un tad saka: „Neviens mūs neredz, neviens to nezina!“
16 Ak tavu neprātību! Vai tad mālu var pielīdzināt podniekam, un vai kāds veidojums var sacīt par savu darinātāju: „Viņš nav mani darinājis?“ —Un kāds darināts tēls savam tēlniekam: „Viņš nekā neprot?“
17 Vai nav vēl tikai īss brīdis, un Libanons būs kļuvis auglīgs dārzs, bet dārzu vērtēs tikai kā mežu?
18 Tanī dienā kurlie dzirdēs grāmatas vārdus, un aklo acis varēs raudzīties ārā no krēslas un tumsas.
19 Nelaimīgie un pazemīgie priecāsies tā Kunga priekšā, un nabagie un niecīgie cilvēku starpā gavilēs par Israēla Svēto.
20 Jo varmākas būs izbeigušies, un paļātāju vairs nebūs; ari tie, kas tiecas uz ļaunu, būs iznicināti,
21 Tāpat ari visi, kas citus pavedina ar saviem vārdiem uz ļaunu, uzbrūk tam, kas tiesu spriež vārtos, un aiz niecīgiem iemesliem nepareizi apvaino taisno.
22 Tādēļ saka tas Kungs, kas izglāba Ābrahāmu, Jēkaba namam: „Jēkabs nekļūs vairs kaunā, un viņa vaigs vairs nenobālēs;
23 Jo kad viņš un viņa bērni redzēs manu roku darbu viņu vidū, tie svētīs manu vārdu, piesauks Jēkaba Svēto un parādīs bijību Israēla Dievam.
24 Un tie, kuru gars tagad maldās, nāks pie atzīšanas, un neapmierinātie pieņems pamācību.“
© Latvian Bible © Latvian Bible Society, 1965.
