1 „Nāciet, atgriezīsimies atkal pie tā Kunga! Viņš mūs gan ir saplosījis, Viņš mūs arī dziedinās; Viņš mūs ir sasitis, un Viņš pārsies arī mūsu brūces.
2 Pēc divām dienām Viņš mūs darīs jauna dzīvības spēka pilnus; trešajā dienā Viņš liks mums piecelties, lai mēs dzīvotu Viņa vaiga priekšā.
3 Tad mēs veltīsim visu savu uzmanību un neatlaidīgi centīsimies, lai atzītu to Kungu. Jo Viņš atmirdzēs kā skaista rīta ausma cauri mākoņu plīvuram un nāks pie mums kā lietus, kas veldzē zemi.“
4 Ko lai Es tev daru, Ēfraim, un tev, Jūda? Jo jūsu mīlestība ir kā rīta mākonis un kā rasa, kas ātri nozūd.
5 Tādēļ jau Es ari lieku šaust viņus ar praviešu runām un nogalinu viņus ar mana paša mutes vārdiem, lai mana taisnība atmirdzētu kā uzaustoša gaisma.
6 Jo Man ir prieks par mīlestību un ne par upuriem nokautiem lopiem, Man patīk Dieva atziņa un nebūt ne dedzināmie upuri.
7 Bet viņi kā Ādams ir pārkāpuši derību un kļuvuši man neuzticīgi.
8 Jo Gileāda ir pilsēta, kas pilna elku dievību un asiņainu noziegumu.
9 Un priesteri ar savu atbalstītāju baru ir kā slepkavas, kas uzglūn ceļiniekiem un žņaugdami nogalina viņus uz Sichemas ceļa; tik tiešām, viņi dara visnegantākos darbus, kas vien viņiem patiki
10 Israēla namā Es redzu notiekam lietas, kuras skatot, Mani pārņem šausmas, jo tur Efraims nododas netiklībai, un Israēls aptraipa sevi ar nešķīstību.
11 Tomēr ari Jūdam vēl paredzēta svētīga pļauja, kad Es pārvedīšu atpakaļ savu tautu no gūstniecības!
© Latvian Bible © Latvian Bible Society, 1965.
