1 Israēls bija kā zaļojošs un sastīgojis kupls vīna koks, kas nesa savus augļus. Bet jo vairāk viņam bija augļu, jo vairāk viņam bija sacelts ziedokļu svešiem dieviem, un kur vien zeme bija labāka, tur viņi uzcēla skaistākos pielūgsmes stabus saviem elkiem.
2 Viņu sirds ir jau sašķelta; tagad viņus drīzi skars viņu grēku sods. Viņu ziedokļus sagfaus, un viņu pielūgsmes stabus iznīcinās.
3 Jau tagad viņiem jāsaka: „Mums nav ķēniņa, jo mums nebija tā Kunga bijības; ko mums tagad vairs arī ķēniņš var līdzēt?“
4 Viņi runā tukšus vārdus un zvēr veltīgi cits citam. Velti viņi slēdz arī savienības savā starpā, jo soda noskaņa un tiesas tuvuma apziņa ļaudīs kļūst arvienu spēcīgāka un uzzeļ kā indīgas nezāles visās tīruma vagās.
5 Samarijas iedzīvotājiem ir rūpes par Bet-Avēnas teļa tēlu; samariešu tauta skumst šā tēla dēļ, un viņas elku priesteri trīs par savu varu un godību, jo tā viņiem zudīs.
6 Tiešām, šo teļu pašu aizvedīs uz Asiriju par dāvanu ķēniņam Jarebam. Ēfraims paliks kaunā, un Israēls sajutīs kaunu savu nodomu un pasākumu dēļ.
7 Jo Samarijas ķēniņš ir jau projām, izzuzdams kā putas uz ūdens.
8 Avenas kalnāji ir jau izpostīti; tieši to dēļ jau arī Israēls apgrēkojās; ērkšķi un dadži aug uz šo kalnāju ziedokļiem. Un viņi teiks: „Jūs, kalni, pārklājiet mūs!“ —un pakalniem sacīs: „Krītiet uz mums!“
9 Kopš Gibejas dienām tu esi tiešām grēkojis, Israēl, un tavi ļaudis tikpat grēcīgi palikuši joprojām. Bet viņus pārņems nesaskaņas, kas būs ne gluži līdzīgas tām, kādas bija vērstas pret ļauniem ļaudīm Gibejā.
10 Taču Es pats gribu viņus pārmācīt pēc savas vēlēšanās, proti—lai tautas tiktu sapulcinātas pret viņiem, kad Es viņus sodīšu viņu divēju noziegumu dēļ.
11 Efraims ir kā labprāt pie kulšanas pieradis vērsis. Es viņam uzlikšu jūgu uz viņa daiļā kakla; Es gribu jāt uz Ēfraima muguras; Jūdam būs art un Jēkabam ecēt.
12 Tāpēc sējiet taisnību, tad jūs pļausit mīlestību; uzplēsiet jaunu atziņas līdumu, jo vēl ir laiks meklēt to Kungu, lai Viņš beidzot nāktu un liktu nolīt pār jums savai taisnīgai žēlastībai.
13 Bet jūs sējat un kopjat savos laukos bezdievību un tādēļ pļausit ļaunus darbus un ēdīsit viltus un melu augļus.
14 Tā kā tu joprojām paļaujies uz savu iedzimto būtību un uz savu varo-nīgo karavīru daudzumu, tad izcelsies liels kapa troksnis un apjukums tavā tautā, kas sagraus visus tavus apcieti-nājumus līdzīgi tam, kā citkārt Šalmans sagfāva Bet-Arbela namu sadursmes laikā, kad drupās dabūja galu māte ar saviem bērniem.
15 To pašu jūs piedzīvosit arī Bētelē sava lielā nelietīguma dēļ, proti—ka rīta ausmā dabūs galu Israēla ķēniņš.
© Latvian Bible © Latvian Bible Society, 1965.
