1 Un Dievs sacīja uz Jēkabu: „Celies, ej uz Bēteli un paliec tur un taisi tur altāri Dievam, kas tev parādījās, kad tu bēgi no sava brāļa Ēzava.“
2 Tad Jēkabs sacīja saviem mājiniekiem un visiem tiem, kas bija pie viņa: „Atmetiet svešos dievus, kādi vēl jūsu vidū, škīstaities un mainiet savas drēbes.
3 Tad celsimies un noiesim uz Bēteli, un es tur uzcelšu altāri tam Dievam, kas mani paklausīja manās posta dienās, un kas bija ar mani ceļā, ko esmu nostaigājis.“
4 Un viņi nodeva Jēkabam visus svešos dievekļus, kādi bija viņu rokās, un ari tos auskarus, kas bija viņu ausīs, un Jēkabs tos apraka zem ozola pie Sichemas.
5 Un viņi devās ceļā, bet Dievs uzsūtīja bailību pār pilsētām, kas bija viņu apkārtnē, un tie nedzinās Jēkabam un viņa dēliem pakaļ.
6 Un Jēkabs nonāca Lūzā, kas atrodas Kānaāna zemē, tas ir Bētelē; viņš līdz ar visu, kas tam bija.
7 Un viņš uzcēla tur altāri un nosauca to vietu Ēl-Bētēl, jo tur Dievs viņam bija atklājies, kad viņš bēga no sava brāļa.
8 Bet Rebekas aukle Debora nomira un tika aprakta pie Bēteles zem ozola, un šo vietu nosauca „Raudu ozols.“
9 Un Dievs parādījās Jēkabam vēl reiz, kad tas nāca no Mezopotamijas, un Viņš to svētīja.
10 Un Dievs Sacīja viņam: „Tavs vārds ir Jēkabs, bet turpmāk tavs vārds nebūs Jēkabs, bet Isračls būs tavs vārds; un Viņš to nosauca par Israēlu.
11 Un Dievs viņu pamācīja: Es esmu Visuspēcīgais Dievs ; augļojies un vairojies. Tauta, jā, pat tautu kopa lai ceļas no tevis, un ķēniņi nāks no taviem gurniem.
12 Un to zemi, ko Es biju devis Ābrahāmam un īzākam, tev Es to došu un taviem pēcnācējiem pēc tevis Es došu šo zemi.“
13 Un Dievs cēlās projām no viņa tai vietā, kur Viņš ar to bija runājis.
14 Bet Jēkabs uzcēla piemiņas akmeni vietā, kur viņš bija ar Viņu runājis, akmens masebu, un izlēja pāri tam slakāmo upuri un svaidīja to ar eļļu.
15 Un Jēkabs nosauca vietu, kurā Dievs ar viņu bija runājis, par Bēteli.
16 Un viņi devās ceļā no Bēteles; un kad vēl bija atlicis kāds zemes pārgājiens līdz Efratai, Rāhelei bija jādzemdē, bet viņai bija grūti dzemdēt.
17 Un tā kā viņai bija grūti dzemdēt, tad vecmāte viņai sacīja: „Nebīsties, ari šoreiz tev būs dēls.“
18 Un notika, viņas dvēselei šķiroties, jo tai bija jāmirst, tā nosauca viņu Benoni, bet Jēkabs to nosauca par Benjamīnu.
19 Un Rāhele nomira un tika aprakta pie ceļa uz Efratu, tas ir uz Betlehemi.
20 Un Jēkabs uzcēla piemiņas akmeni pie viņas kapa vietas, tas ir Rāheles kapa piemineklis līdz šai dienai.
21 Un Israēls devās ceļā un uzcēla savu telti viņpus Migdalederas.
22 Un kamēr Israēls vēl dzīvoja tanī zemē, Rūbens nāca un gulēja pie sava tēva blakussievas Bilhas, un Israēls to dabūja zināt. Un Jēkabam bija divpadsmit dēlu.
23 Leas un Jēkaba dēli ir: vecākais—Rūbens, tad—Simeons, Levijs, Jūda, Isašars un Zebulons.
24 Rāheles dēli ir—Jāzeps un Benjamīns.
25 Un Rāheles kalpones Bilhas dēli ir—Dans un Naftalis.
26 Bet Leas kalpones Zilfas dēli ir—Gads un Ašers; tie ir Jēkaba dēli, kas viņam tika dzemdēti Mezopotamijā.
27 Un Jēkabs nāca pie sava tēva īzāka uz Matnri, Kirijat-Arbas tuvumā. Tā ir Hebrona, kur Ābrahāms un īzāks bija dzīvojuši kā svešinieki.
28 Bet īzākam bija simts astoņdesmit gadu.
29 Un īzāks kļuva vājš, un nomira, un tika piepulcināts saviem ļaudīm, vecs un savu mūžu nodzīvojis, un Jēkabs un Ēzavs, viņa dēli, to apraka.
© Latvian Bible © Latvian Bible Society, 1965.
