1 Un Jēkabs cēlās kājās un devās uz austrumnieku zemi.
2 Un viņš ieraudzīja tīrumā aku, un trīs ganāmpulki bija apmetušies pie tās, jo no šīs akas ganāmpulki tika dzirdināti Bet liels akmens bija uzlikts uz akas cauruma.
3 Kad visi ganāmpulki tur bija sadzīti, tad novēla akmeni no akas cauruma un dzirdīja lopus, un pēc tam atkal lika akmeni savā vietā uz akas cauruma.
4 Jēkabs viņiem jautāja: „Brāļi, no kurienes jūs esat?“ Tie atbildēja: „Mēs esam no Chāranas.“
5 Un Jēkabs tiem jautāja: „Vai jūs pazīstat Nachora dēlu Lābanu?“ Tie sacīja: „Mēs to pazīstam.“
6 Tad viņš sacīja: „Vai viņam klājas labi?“ Tie sacīja: „Viņš ir sveiks, un, lūk, tur nāk viņa meita Rāhele ar lopiem.“
7 Un viņš sacīja: „Vēl taču ir liela diena, un laiks vēl nav pienācis sadzīt lopus: dzirdiniet lopus un ejiet ganīt.“
8 Bet tie sacīja: „Mēs nevaram, līdz tiek sadzīti visi ganāmpulki un akmens tiek novelts no avota cauruma, tad mēs dzirdīsim lopus.“
9 Kamēr viņš vēl ar tiem sarunājās, Rāhele nāca ar sava tēva sīklopiem, kuru gane viņa bija.
10 Un notika, kad Jēkabs ieraudzīja savas mātes brāļa Lābana meitu Rāheli nākam kopā ar viņa mātes brāļa Lābana sīklopiem, Jēkabs nostājās un novēla akmeni no avota un padzirdīja savas mātes brāļa Lābana sīklopus.
11 Un Jēkabs skūpstīja Rāheli, un, savu balsi pacēlis, raudāja.
12 Un Jēkabs izstāstīja Rāhelei, ka viņš ir tās tēva radinieks un ka viņš ir Rebekas dēls; tad viņa tecēja un sacīja to tēvam.
13 Un kad Lābans dzirdēja vēsti par savu māsas dēlu Jēkabu, tad viņš tam skrēja pretī, apkampa to un skūpstīja viņu un ieveda to savā namā. Un viņš izstāstīja ari Lābanam visus šos notikumus.
14 Un Lābans sacīja viņam: „Tiešām, tu esi no maniem kauliem un manas miesas!“ Un viņš pie tā palika apmēram mēnesi.
15 Un Lābans sacīja viņam: „Kaut gan tu esi mans radinieks, bet vai tādēļ tev par velti kalpot? Pasaki man savu algu.“
16 Bet Lābanam bija divi meitas; vecākās vārds bija Lea, un jaunākās Rāhele.
17 Leas acis bija blāvas, bez spožuma, bet Rāhele bija skaista augumā un sejā.
18 Un Jēkabs iemīlēja Rāheli un sacīja: „Es esmu ar mieru par Rāheli kalpot septiņus gadus.“
19 Tad Lābans sacīja: „Labāki es dodu to tev nekā kādam citam; paliec pie manis.“
20 Un Jēkabs kalpoja Rāheles dēļ septiņus gadus, un tie izlikās viņam kā dažas dienas, tik mīļa tā viņam bija.
21 Tad Jēkabs sacīja Lābanam: „Dod man tagad manu sievu, jo mans laiks ir pilns, es gribu pie viņas iet.“
22 Un Lābans sapulcēja visus tās vietas ļaudis un sarīkoja dzīres.
23 Un vakarā viņš paņēma savu meitu Leu un ieveda pie viņa, un Jēkabs gāja pie tās.
24 Un Lābans deva savu kalponi Zilfu savai meitai Leai par kalponi.
25 Un rītā izrādījās, ka tā bija Lea. Un viņš pārmeta Lābanam: „Kāpēc tu man esi tā darījis? Vai es tev neesmu kalpojis Rāheles dēļ? Kāpēc tu man esi tā darījis?“
26 Lābans atbildēja: „Tā nemēdz šinī vietā darīt, ka izdod jaunāko pirms vecākās.
27 Piepildi šīs septiņas dienas ar šo, tad es tev gribu dot ari to otru tavas kalpošanas dēļ, kad tu man kalposi vēl citus septiņus gadus.“
28 Un Jēkabs darīja tā; un viņš izturēja tās septiņas dienas, tad Lābans deva viņam savu meitu Rāheli par sievu.
29 Un Lābans deva savai meitai Rāhelei savu kalponi Bilhu, lai tā viņu aptecētu.
30 Un Jēkabs gāja pie Rāheles, un viņš mīlēja Rāheli vairāk nekā Leu. Un tā viņš Lābanam kalpoja vēl otrus septiņus gadus.
31 Bet kad Dievs redzēja, ka Lea tika nicināta, tad Viņš atvēra tās klēpi, bet Rāhele bija neauglīga.
32 Un Lea tapa grūta, un dzemdēja dēlu, un nosauca tā vārdu Rūbens, jo viņa domāja: „Dievs mani ir uzlūkojis manā pazemojumā, un tagad mans vīrs mani turēs godā.“
33 Un viņa tapa atkal grūta, un dzemdēja dēlu, un domāja: „Dievs ir dzirdējis, ka es esmu nicināta, tāpēc Viņš man arī šo ir devis;“ un viņa nosauca tā vārdu Simeons.
34 Un viņa tapa atkal grūta, un dzemdēja dēlu, un domāja: „Tagad taču mans vīrs pievērsīsies man, jo es viņam esmu trīs dēlus dzemdējusi.“ Tāpēc viņa nosauca tā vārdu Levijs.
35 Un viņa tapa atkal grūta un dzemdēja dēlu un domāja: „Tagad es pateikšos Dievam.“ Un viņa nosauca tā vārdu Jūda. Un viņa mitējās dzemdēt.
© Latvian Bible © Latvian Bible Society, 1965.
