1 Visai pasaulei toreiz bija viena mēle un vienāda valoda.
2 Un kad nu tie savas teltis pārcēla austrumu virzienā, tad tie atrada līdzenumu Sineāras zemē un tur apmetās
3 Un teica cits citam: „Iesim un taisīsim ķieģeļus un dedzināt tos dedzināsim,“ jo ķieģeļi tiem noderēja akmeņu vietā un zemes piķis kaļķu vietā.
4 Un tie teica: „Celsim sev pilsētu ar torni, kura virsotne sniedzas debesīs! Ar to mēs sev sagādāsim vārdu un netiksim izkaisīti pa visu zemi.“
5 Un tas Kungs nonāca, lai apraudzītu pilsētu un torni, ko cilvēku bērni cēla.
6 Un tas Kungs sacīja: „Lūk, tā ir viena tauta, viena valoda tiem visiem. Tas ir tikai sākums viņu rīcībai, un turpmāk nekas, ko tie nodomājuši, vairs nebūs tiem neiespējams.
7 Iesim, nolaidīsimies un sajauksim viņu valodu, ka tie vairs nesaprot cits cita valodu.“
8 Un tas Kungs tos izklīdināja no tās vietas pa visu zemes virsu, un viņi mitējās celt pilsētu.
9 Tāpēc tās vietas vārds tiek saukts Bābele, jo tur tas Kungs sajauca visas zemes valodas, un no turienes Viņš tos izklīdināja pa visu zemes virsu.
10 Šie ir Šema ciltsraksti: Šems bija simts gadu vecs, kad viņš dzemdināja Arpachsadu—divi gadus pēc plūdiem.
11 Bet pēc Arpachsada dzemdināšanas Šems nodzīvoja vēl pieci simti gadus un dzemdināja dēlus un meitas.
12 Kad Arpachsads bija trīsdesmit piecus gadus vecs, tas dzemdināja Šelachu.
13 Un Arpachsads pēc Šelacha dzemdināšanas nodzīvoja vēl četri simti trīs gadus un dzemdināja dēlus un meitas.
14 Bet Šelachs bija trīsdesmit gadus vecs, kad tas dzemdināja Eberu.
15 Un Šelachs pēc Ēbera dzemdināšanas nodzīvoja vēl četri simti trīs gadus un dzemdināja dēlus un meitas.
16 Un Ēbers bija trīsdesmit četrus gadus vecs, kad tas dzemdināja Pelegu.
17 Un Ēbers pēc Pelega dzemdināšanas nodzīvoja vēl četri simti trīsdesmit gadus un dzemdināja dēlus un meitas.
18 Bet Pelegam bija trīsdesmit gadi, kad tas dzemdināja Reu.
19 Un Pelegs pēc Reus dzemdināšanas nodzīvoja vēl divi simti deviņus gadus un dzemdināja dēlus un meitas.
20 Un Reus bija trīsdesmit divus gadus vecs, kad tas dzemdināja Serugu.
21 Un Reus pēc Seruga dzemdināšanas nodzīvoja vēl divi simti septiņus gadus un dzemdināja dēlus un meitas.
22 Bet Serugs bija trīsdesmit gadus vecs, kad tas dzemdināja Nahoru.
23 Un Serugs pēc Nahora dzemdināšanas dzīvoja vēl divi simti gadu un dzemdināja dēlus un meitas.
24 Bet Nahors bija divdesmit deviņus gadus vecs, kad tas dzemdināja Teru.
25 Un Nahors pēc Teras dzemdināšanas nodzīvoja vēl simts deviņpadsmit gadus un dzemdināja dēlus un meitas.
26 Bet Tera bija septiņdesmit gadus vecs, kad tas dzemdināja Ābramu, Nahoru un Chāranu.
27 Un šie ir Teras ciltsraksti: Tera dzemdināja Ābrāmu, Nahoru un Chāranu, bet Chārans dzemdināja Latu.
28 Chārans nomira pirms sava tēva Teras Kaldejā, Ura pilsētā, savas cilts novadā.
29 Un Ābrāms un Nahors ņēma sev sievas. Ābrāma sievas vārds ir Sāra, bet Nahora sievas vārds ir Milka, Chārana meita. Viņš bija Milkas un Iskas tēvs.
30 Bet Sāra bija neauglīga, tai nebija bērnu.
31 Un Tera ņēma savu dēlu Abrāmu un dēla dēlu Latu, Chārana dēlu, un savu vedeklu Sāru, Abrāma, sava dēla, sievu, un lika tiem iziet no Kaldeju Ūras un iet uz Kānaāna zemi. Un tie nonāca līdz Chāranai un apmetās tur.
32 Un Teras mūža laiks bija divi simti pieci gadi, un viņš nomira Chāranā.
© Latvian Bible © Latvian Bible Society, 1965.
