1 Atkal es sajutu tā Kunga vārdu, kas man sacīja:
2 „Cilvēka bērns! Kādā ziņā gan vīna stāda koksne ir pārāka par citu koksni, tāpat arī vīna koka stīga, kas atrodas meža koku starpā?
3 Vai tā derīga lietas kokam, vai no tās taisa kaut vadzi, kur pakārt kādu priekšmetu?
4 To taču met ugunī, lai tā tur sadeg. Un kad sadeguši stāda abi gali un apdedzis arī tā vidus, vai tad tas vēl kam noderīgs?
5 Pat kad tas bija vēl vesels, tas jau nebija nekur lietojams, kur nu vēl, kad tas sadedzis un apdedzis, lai tas būtu kam derīgs!“
6 Tādēļ saki: Tā saka tas Kungs: „Kā Es vīna koku meža koku starpā nodevu ugunij kā malku, lai tā to aprij, tā Es nodošu ari Jeruzālemes iedzīvotājus.
7 Es vērsīšu savu vaigu pret tiem: no uguns tie būs gan glābušies, bet uguns tos tomēr aprīs, lai jūs atzītu, ka Es esmu tas Kungs, kad Es nostājos pret tiem
8 Un pārvēršu zemi par tuksnesi, tādēļ ka tie atkāpušies no Manis,“ tā saka Dievs tas Kungs.
© Latvian Bible © Latvian Bible Society, 1965.
