1 Un tas Kungs, sacīja Mozum: „Vēl vienu mocību Es sūtīšu faraonam un Ēģiptei; pēc tam viņš atlaidīs jūs no šejienes; viņš pat jūs no šejienes dzīun aizdzīs.
2 Runā jel, tautai dzirdot, lai ik vīrs no sava kaimiņa un ik sieva no savas kaimiņienes prasa sudraba un zelta lietas.“
3 Un tai Kungs parādīja ļaudīm ēģiptiešu acīs žēlastību, un ari pats Mozus bija jo liels Ēģiptes zemē faraona kalpu acīs un arī tautas acīs.
4 Un Mozus sacīja: „Tā ir sacījis tas Kungs: „Nakts vidū Es apstaigāšu Ēģipti,
5 Un mirs ikviens pirmdzimtais Ēģiptes zemē: no faraona, kas sēž uz sava troņa, pirmdzimušā līdz kalpones pirmdzimušajam, kas ir aiz maltuves, un visu liellopu pirmajie.
6 Un būs liela brēkšana Ēģiptes zemē, kāda līdz šim nav vēl bijusi un turpmāk nebūs.
7 Bet ne pret vienu israēlieti pat suns nepacels balsi, ne pret cilvēku, ne pret lopu, lai jūs zinātu, ka tas Kungs šķiro israēlieti no ēģiptieša.“
8 Un visi šie tavi kalpi nonāks pie manis un zemosies manā priekšā, sacīdami: „Aizej tu, un visa tauta, kujru tu vadi,“ un tad es aiziešu.“ Un viņš aizgāja no faraona lielās dusmās.
9 Bet tas Kungs sacīja Mozum: „Faraons neklausīs jums, lai mans brīnumdarbu skaits kļūtu vēl lielāks Ēģiptes zemē.“
10 Un Mozus un Arons darīja visas šīs brīnuma zīmes faraona priekšā; bet tas Kungs apcietināja faraona sirdi, un viņš neizlaida Israēla bērnus no savas zemes.
© Latvian Bible © Latvian Bible Society, 1965.
