1 Tad nu, važās slēgts sava Kunga dēļ, es jūs mudinu, dzīvojiet tā, kā to prasa jūsu aicinājuma cieņa,
2 Visā pazemībā, lēnībā un pacietībā, cits citu panesdami mīlestībā,
3 Censdamies uzturēt gara vienību ar miera saiti:
4 Viena miesa, viens gars—jo vienai cerībai jūs savā aicinājumā esat aicināti—
5 Viens Kungs, viena ticība, viena kristība;
6 Viens visu Dievs un Tēvs, kas pār visiem, ar visiem un iekš visiem.
7 Bet ikvienam no mums piešķirta žēlastība tādā mērā, kādā to Kristus mums ir dāvinājis.
8 Tāpēc ir sacīts: „Uzkāpis augstumā, viņš saņēmis gūstekņus, devis dāvanas cilvēkiem.“
9 „Uzkāpis“ —ko citu gan tas nozīmē, ja ne to, ka viņš arī nokāpis šis pasaules zemajās vietās?
10 Bet tas, kas nokāpis, ir tas pats, kas (pēc tam) uzkāpis augstāk par visām debesīm, lai visu piepildītu.
11 Viņš ari devis citus par apustuļiem, citus par praviešiem, citus par evaņģēlistiem, citus par ganiem un mācītājiem,
12 Lai svētos sagatavotu kalpošanas darbam, Kristus miesai par stiprinājumu,
13 Līdz kamēr mēs visi sasniegsim vienību Dieva dēla ticībā un atziņā, īsto vira briedumu, Kristus diženuma pilnības mēru.
14 Tad mēs vairs nebūsim mazgadīgi bērni, kas cilvēku viltus spēlē, viņu viltīgas rīcības piekrāpti, tiek šurpu turpu svaidīti, padodamies katram mācības vējam.
15 Bet patiesīgi būdami mīlestībā, visās lietās pieaugsim viņā, kas ir mūsu galva, proti Kristus.
16 Viņā visa miesa, kopā saturēta un visādām palīga saitēm vienota, pastāvīgi aug pēc tām spējām, kas katrai viņas daļai dotas, kļūdama aizvien pilnīgāka mīlestībā.
17 Tad nu es jums piekodinu—tas Kungs ir mans liecinieks—vairs nedzīvot tā, kā pagānu tautas dzīvo sava sirdsprāta tukšībā,
18 Nezināšanas dēļ, kas ir viņās, un savas sirds trulības dēļ aptumšojušās savā garā un atsvešinājušās no dievišķīgās dzīvības,
19 Zaudējušas kauna jūtas un sākušas nodoties izvirtībai, sagandēdamas savu dzīvi ar visādiem netiklības darbiem un mantkārību.
20 Bet, sludinot Kristu, jums tādas lietas nav mācītas,
21 Turpretim jums par viņu stāstīts un mācīts tā, kā tas ir patiesi Jēzus garā,
22 Ka līdz ar agrākās dzīves veidu jums jāatmet vecais cilvēks, kas savu kārību pievilts iet bojā,
23 Un jāatjaunojas savā sirdsprātā un garā
24 Un jāapģērbj jaunais cilvēks, kas radīts pēc Dieva patiesā taisnībā un svētumā.
25 Tāpēc atmetiet melus un runājiet patiesību ikviens ar savu tuvāko, jo mēs savā starpā esam locekļi.
26 Dusmās neapgrēkojieties: lai saule nenoriet, jums dusmojoties,
27 Un nedodiet vietu velnam.
28 Kas zadzis, lai vairs nezog, bet lai labāk cenšas sev sagādāt godīgu iztiku ar savu roku darbu, lai būtu ko dot tam, kas ir trūkumā.
29 No jūsu mutes lai nenāk neviens nekrietns vārds, bet tikai krietnas runas, kas draudzi ceļ un nes svētību klausītājiem.
30 Un ncapbēdinait Dieva Svēto Garu, ar ko esat apzīmogoti atpestīšanas dienai.
31 Katrs rūgtums, ātrsirdība, dusmas, bāršanās un zaimi, vispār katra ļaun-prātība lai ir tālu no jums.
32 Bet esiet cits pret citu laipni un žēlsirdīgi; piedodiet cits citam, kā arī Dievs Kristū jums ir piedevis.
© Latvian Bible © Latvian Bible Society, 1965.
