1 „Visi šie baušļi, ko es tev šodien nododu, tie tev ir jātur un jāpilda, lai jūs paliktu dzīvi un lai vairotos un droši ietu un iemantotu to zemi, ko tas Kungs jūsu tēviem ir ar zvērestu apsolījis.
2 Un tev ir jāpiemin viss tas ceļš, pa kuyu tas Kungs, tavs Dievs, tevi ir vadījis tuksnesī visus šos četrdesmit gadus, lai tevi pazemotu un lai tevi pārbaudītu, lai Viņš zinātu, kas ir tavā sirdsprātā, vai tu Viņa baušļus turēsi, vai ne.
3 Un Viņš tevi pazemoja, lika tev badu ciest un ēdināja tevi ar mannu, ko tu vēl nepazini, un ko tavi tēvi nebija pazinuši, lai liktu tev atzīt, ka cilvēks nedzīvo no maizes vien, bet ka cilvēks dzīvo no visa tā, kas iziet no tā Kunga mutes.
4 Tavas drēbes tev tavā mugurā netapa par skrandām un nekrita nost, un tavas kājas nav uztūkušas šajos četrdesmit gados.
5 Tad nu atzīsti savā sirdsprātā, ka tas Kungs, tavs Dievs, tevi pārmāca tā, kā tēvs pārmāca savu dēlu,
6 Un turi tā Kunga, sava Dieva, baušļus, ka tu staigā Viņa ceļos un Viņu bīsties.
7 Jo tas Kungs, tavs Dievs, tevi vada uz auglīgu zemi, uz zemi ar ūdens strautiem, ūdens kritumiem un avotiem, kas rodas ielejās, bet arī nāk no kalniem,
8 Uz zemi, kur ir kvieši un mieži, vīna stādi un vīģu koki un granātābolu koki, uz olīvu koku zemi, kufā tek eļļa un medus,
9 Uz zemi, kur tu maizi vairs neēdīsi trūkumā, kur tev nekā netrūks, uz zemi, kuŗas akmeņos ir dzelzs un no kuras kalniem tu vari izcirst varu.
10 Kad nu tu ēdīsi un būsi paēdis, tad teici to Kungu, savu Dievu, par to auglīgo zemi, ko Viņš tev ir devis.
11 Sargies, ka tu neaizmirsti to Kungu, savu Dievu, bet turi Viņa baušļus, Viņa tiesas un Viņa nolikumus, ko es tev šodien pavēlu.
12 Lai tad, kad tu būsi ēdis un paēdis, un sev uzcēlis labus namus, un tur dzīvosi,
13 Kad tavi vērši un tavi sīkie lopi būs savairojušies, un tavs sudrabs un tavs zelts sāks pie tevis krāties, un viss, kas tev vien pieder, būs vairojies,
14 Lai tad tava sirds nelepojas un tu neaizmirsti to Kungu, savu Dievu, kas tevi izvedis no Ēģiptes zemes, no kalpības nama,
15 Kas tevi ir vadījis plašā un briesmīgā tuksnesī, kur bija dzēlīgas čūskas un skarpiji un izkaltušas vietas bez ūdens, kupās mocīja slāpes, kas tad tev lika izplūst ūdenim no cietās klints;
16 Kas ēdināja tevi tuksnesī ar mannu, ko tavi tēvi nebija pazinuši, lai Viņš tevi pazemotu un tevi pārbaudītu, un tad lai tev tavās tālākās dienās darītu labu.
17 Tad nesaki vis savā prātā: „Mans spēks un manu roku stiprums ir man šo labklājību sagādājuši!“
18 Bet piemini to Kungu, savu Dievu, ka Viņš ir tas, kas dod tev spēku sagādāt labklājību, lai uzturētu spēkā un apstiprinātu savu derību, ko Viņš ar zvērestu bija apsolījis taviem tēviem, kā tas šodien ir.
19 Bet ja tu aizmirsīsi to Kungu, savu Dievu, sekosi citiem dieviem un tiem kalposi un viņu priekšā metīsies zemē, tad es jau šodien apliecinu, ka jūs neglābjami aiziesit bojā!
20 Kā tautas, ko tas Kungs, jums ienākot, iznīcināja, tā arī jūs aiziesit bojā, tāpēc ka jūs neesat klausījuši tā Kunga, sava Dieva, balsij.“
© Latvian Bible © Latvian Bible Society, 1965.
