1 Josijam bija astoņi gadi, kad viņš kļuva ķēniņš, un viņš valdīja trīsdesmit vienu gadu Jeruzālemē; viņa mātes vārds bija Jedida, un vina bija Adajas no Bockatas meita.
2 Un viņš darīja to, kas tā Kunga acīs bija taisnīgs, un viņš staigāja visus sava cilts tēva Dāvida ceļus, un viņš nenovērsās ne pa labi, ne pa kreisi.
3 Bet savā astoņpadsmitajā valdīšanas gadā ķēninš Josija sūtīja valsts rakstvedi Safanu, Acaljas dēlu, Mešullāma dēla dēlu, uz tā Kunga namu, sacīdams viņam:
4 „Ej pie augstā priestera Hilkijas saņemt to naudu, kas ir ienākusi tā Kunga namā un kuru sliekšņu sargi savākuši no tautas.
5 Un to tad lai nodod darbu vadītājiem, kas ir iecelti pār tā Kunga namu, un tie lai tad nodod to strādniekiem, kuri ir nodarbināti gar tā Kunga namu, lai izlabotu nama plaisas,
6 Tas ir—galdniekiem, namdariem un mūrniekiem, ar ko pirkt kokus un cirstus akmeņus, lai nostiprinātu namu.
7 Bet par naudu, kas nodota viņu pārvaldīšanā, lai netiek prasīta atbildība, jo tie to dara uz uzticības pamata!“
8 Tad augstais priesteris Hilkija sacīja valsts rakstvedim Safanam: „Es esmu atradis bauslības grāmatu tā Kunga namā.“ Un Hilkija iedeva šo grāmatu Safanam, un tas to lasīja,
9 Kad nu valsts rakstvedis Safans atgriezās pie ķēniņa, viņš atnesa ķēniņam vēsti, sacīdams: „Tavi kalpi ir izbēruši naudu, kas bija atrodama tā Kunga namā, un viņi to ir nodevuši darba kārtotājiem, kas ir iecelti kā uzraugi pār tā Kunga namu.“
10 Tad valsts rakstvedis Safans vēl ziņoja ķēniņam, sacīdams: „Priesteris Hilkija man iedeva kādu grāmatu.“ Un Safans to lasīja ķēniņam priekšā.
11 Un notika, kad ķēniņš dzirdēja bauslības grāmatas vārdus, tad viņš saplēsa savas drēbes.
12 Un ķēniņš deva pavēli priesterim Hilkijam un Ahikāmam, Safana dēlam, un Achboram, Michas dēlam, un valsts rakstvedim Safanam, un ķēniņa sulainim Asajam, sacīdams:
13 „Ejiet un izjautājiet to Kungu manis un tautas un visa Jūdas labā sīkāk par šīs grāmatas vārdu saturu, kas ir tikusi atrasta! Jo tā Kunga bardzība ir liela, kas ir pret mums iedegusies par to, ka mūsu tēvi nav klausījuši šīs grāmatas norādījumiem nedz tos izpildī-juši tā, kā tas viss tur mums ir priekšā rakstīts.“
14 Tad priesteris Hilkija un Ahikāms un Achbors un Safans un Asaja nogāja pie pravietes Huldas, drēbju sarga Saluma, Tikvas dēla, Harhas dēla dēla, sievas, kura dzīvoja Jeruzālemes otrā iecirknī, un viņi ar to runāja.
15 Un tā viņiem sacīja: tā saka tas Kungs, Israēla Dievs: „Sakiet tam vīram, kas jūs pie Manis ir sūtījis:
16 Tā saka tas Kungs: Redzi, Es likšu nākt nelaimei pār šo vietu un pār tās iedzīvotājiem, proti, —Es likšu pie-pildīties visiem draudiem, kas izteikti šai grāmātā, ko Jūdas ķēniņš ir lasījis,
17 Par sodu, ka tie Mani ir atstājuši un kvēpinājuši citiem svešiem dieviem, un ka tie Man ir aizdevuši dusmas ar visādiem savu roku veidojumiem, —tāpēc mana bardzība ir tagad pret tiem un šo vietu iedegusies un tā nedzisīs!
18 Bet Jūdas ķēniņam, kas jūs ir sūtījis izvaicāt to Kungu, jums tā būs sacīt: tā saka tas Kungs, Israēla Dievs, par tiem vārdiem, kuj-us tu esi dzirdējis:
19 Tāpēc ka tava sirds ir kļuvusi mīksta, un tu esi ceļos meties tā Kunga priekšā, dzirdēdams, ko Es esmu runājis par šo vietu un tās iedzīvotājiem un ar ko Es esmu draudējis, ka tiem būs iet postā un šai vietai kļūt par lāstu vietu, un ka tad tu esi saplēsis savas drēbes un esi raudājis manā priekšā, tad arī Es esmu tevi paklausījis! —Tā skan tā Kunga vārdi.
20 Tāpēc redzi, Es tevi piepulcināšu taviem tēviem, un tu ar mieru tiksi guldīts savā kapā, un tavas acis neredzēs visu to nelaimi, kurai Es likšu nākt pār šo vietu!“ Un tie pastāstīja ķēniņam šos vārdus.
© Latvian Bible © Latvian Bible Society, 1965.
