1 Kad nu tais dienās Hiskija saslima uz miršanu, tad pie viņa atnāca pravietis Jesaja, Amoca dēls, un viņam sacīja: „Apkop savu namu, jo tu mirsi un nekļūsi vesels!“
2 Tad Hiskija pagrieza savu vaigu pret sienu un pielūdza to Kungu un sacīja:
3 „Ak, Kungs! Lūdzams piemini, ka es tavā priekšā esmu staigājis patiesībā un no visas sirds, un ka es esmu darījis to, kas Tev labi patīk!“ Un Hiskija rūgti raudāja.
4 Un kad nu Jesaja vēl nebija izgājis ne pus ceļa caur pilsētu, tad tā Kunga vārds nāca pār viņu un sacīja:
5 „Griezies atpakaļ un saki Hiskijam, manas tautas vadonim: Tā saka tas Kungs, tava ciltstēva Dāvida Dievs: Es esmu tavu lūgšanu uzklausījis, un Es esmu redzējis tavas asaras; redzi, Es tevi izdziedināšu, —un jau trešajā dienā tu dosies augšā uz tā Kunga namu!
6 Un Es gribu vēl pie tavām mūža dienām pielikt piecpadsmit gadus; un tevi un šo pilsētu Es izglābšu no Asirijas ķēniņa rokas, un Es pasargāšu šo pilsētu sevis labad un sava kalpa Dāvida labad.“
7 Un Jesaja sacīja: „Ņemiet vīģu rausi!“ Un tie to ņēma un uzlika uz augoņa, un viņš kļuva vesels.
8 Un Hiskija jautāja Jesajam: „Kāda ir tā zīme, ka tas Kungs darīs mani veselu un ka es varēšu iet trešajā dienā augšup tā Kunga namā?“
9 Tad Jesaja atbildēja: „Šī būs tā zīme tev no tā Kunga, ka tas Kungs šo lietu izdarīs, ko Viņš ir apsolījis: Vai ēnai būs iet desmit pakāpienus uz priekšu, vai atkāpties desmit pakāpienus atpakaļ?“
10 Tad Hiskija atbildēja: „Tas ir ēnai par vieglu iet desmit pakāpienus uz priekšu; nē, lai ēna atkāpjas desmit pakāpienus atpakaļ!“
11 Un pravietis Jesaja piesauca to Kungu, un Viņš lika ēnai atkāpties desmit pakāpienus atpakaļ pa tiem pašiem pakāpieniem, pa kubiem tā pēc Ahasa saules pulksteņa bija gājusi uz priekšu.
12 Tanī pašā laikā Merodach-Baladans, Baladana dēls, Bābeles ķēniņš, atsūtīja ir vēstules, ir dāvanas Hiskijam, jo viņš bija dzirdējis, ka Hiskija esot saslimis.
13 Un Hiskija tos labprāt uzklausīja un rādīja tiem visu savu dārglietu namu: sudrabu un zeltu, balzamu un dārgas eļļas, un visu savu ieroču noliktavu, itin visu, kas atradās viņa mantu noliktavās; un nekas nebija viņa pilī un visā viņa ķēniņa valstī, ko Hiskija nebūtu viņiem parādījis.
14 Tad pravietis Jesaja nāca pie ķēniņa Hiskijas un tam jautāja: „Ko šie vīri gribēja, un no kurienes tie pie tevis ir nākuši?“ Hiskija atbildēja: „Tie ir nākuši no tālas zemes, no Bābeles.“
15 Un tas jautāja: „Ko tie ir redzējuši tavā pilī?“ Hiskija atbildēja: „Visu, kas vien ir manā pilī, un nav nevienas tādas lietas manās mantu noliktavās, kufu es nebūtu tiem rādījis.“
16 Tad Jesaja sacīja Hiskijam: „Klausies tā Kunga vārdu:
17 Redzi, atnāks dienas, kufās viss tas, kas atrodas tavā pilī, un tāpat viss, ko tavi tēvi ir sakrājuši līdz šai dienai, tiks aizvests uz Bābeli; neatliks nenieka! Tā saka tas Kungs.
18 Un no taviem dēliem, kūpi ir no tevis cēlušies, kurus tu esi dzemdinājis, daži tiks paņemti, lai tie kalpotu kā galma sulaiņi Bābeles ķēniņa pilī.“
19 Tad Hiskija atbildēja Jesajam: „Tā Kunga vārds, kupu tu esi man vēstījis, ir labs!“ Un viņš pie tam domāja: „Lai notiek! Ja tikai miers un drošība pastāv manā laikā.“
20 Un kas vēl par Hiskiju stāstāms, un visi tie varoņdarbi, ko viņš ir veicis, un kā viņš ierīkoja ūdens krātuvi un ūdens vadu, un kā viņš ūdeni ievadīja pilsētā, tas viss ir aprakstīts Jūdas ķēniņu Laiku grāmatā.
21 Kad nu Hiskija apgūlās pie saviem tēviem, tad viņa dēls Manase kļuva ķēniņš viņa vietā.
© Latvian Bible © Latvian Bible Society, 1965.
