1 Un Salamans lika norīkot septiņdesmit tūkstoš vīrus nastu nešanai un astoņdesmit tūkstoš akmeņkaļus Jūdas kalnos un pār viņiem trīs tūkstoš seši simt uzraugus.
2 Un Salamans sūtīja ziņu Tiras ķēniņam Hūrāmam un lika viņam sacīt: „Tāpat kā tu esi darījis manam tēvam Dāvidam un esi viņam sūtījis ciedru kokus, lai viņš sev uzceltu namu, kurā viņš varētu dzīvot, —tāpat izturies arī pret mani!
3 Jo redzi, —es gribu celt namu tā Kunga, sava Dieva, vārdam, lai to Viņam veltītu, un lai Viņa priekšā kvē-pinātu smaržīgas kvēpināmās zāles un lai pastāvīgi būtu izlikts maizes ziedojums, kā arī tiktu upurēti dedzināmie upuri ik rītus un ik vakarus, sabatos un jaunos mēnešos un tā Kunga, mūsu Dieva, noliktajos svētku laikos, kā tas ir Israēlam noteikts uz mūžīgiem laikiem.
4 Un tas nams, ko es celšu, būs liels, jo mūsu Dievs ir lielāks nekā visi citi dievi.
5 Patiesībā kas gan spētu uzcelt Viņam namu, ja jau debesis un visu debesu debesis nevar Viņu pilnīgi aptvert! Un kas tad gan es esmu, ka gribu uzcelt Viņam namu? Bet to daru arī tikai, lai Viņa priekšā nestu kvēpināmo upuri.
6 Un nu tagad atsūti man gudru vīru, kas māk apstrādāt zeltu un sudrabu, varu un dzelzi, purpuru un karmezīnu un violetu purpura audumu, un tādu, kas labi prastu darināt grebumus kopā ar tiem gudrajiem vīriem, kas man jau ir kā Jūdā, tā Jeruzālemē un kurus ir sapulcinājis un apmācījis mans tēvs Dāvids.
7 Sūti man ari ciedru kokus, ciprešu un almugima kokus no Libanona kalniem, jo es zinu, ka tavi kalpi ir krietni Libanona koku cirtēji; un redzi, mani kalpi būs kopā ar taviem kalpiem,
8 Lai viņi sagatavotu man kokus lielā vairumā, jo tas nams, ko es celšu, būs neparasti liels un apbrīnošanas cienīgs.
9 Un redzi—es došu taviem kalpiem, kas būs akmeņkaļi un koku cirtēji, iztikai divdesmit tūkstoš koras kviešu, divdesmit tūkstoš koras miežu, divdesmit tūkstoš batas vīna un divdesmit batas eļļas.“
10 Tad Hūrāms, Tiras ķēniņš, atbildēja ar rakstu, ko viņš nosūtīja Salamanam, šādi; „Tāpēc ka tas Kungs savu tautu mīl, Viņš tevi ir licis tai par ķēniņu.“
11 Un tālāk Hūrāms sacīja: „Slavēts lai ir tas Kungs, Israēla Dievs, kas ir radījis debesis un zemi, un kas ir ķēniņam devis gudru, sapratīgu un veiksmīgu dēlu, kurš taisās celt tam Kungam namu un savai ķēniņa valstij piemērotu ķēniņa pili!
12 Tad nu tagad es tev sūtu gudru un sapratīgu vīru, kas ir šādu darbu pra-tējs, —Hūrām-Abiju,
13 Kādas sievas dēlu, kas pati ir cēlusies no Dana cilts, bet viņa tēvs ir tirietis. Viņš prot apstrādāt zeltu un sudrabu, vafu un dzelzi, akmeņus un kokus, purpura audumu un violeto purpuru, smalkus linu audumus un karmezina izstrādājumus, arī iekalt visādus grebuma rakstus, tāpat izplānot visādus mākslas amatnieka darbus, kādi vien tiktu viņam uzdoti kopā ar taviem gudrajiem vīriem un tava tēva, mana kunga Dāvida, lietpratējiem.
14 Lai tad nu mans kungs sūta saviem kalpiem ir kviešus, ir miežus, ir eļļu un vīnu, kā viņš to solījis.
15 Bet mēs cirtīsim kokus Libanonā, cik daudz tev vispār vajaga, un mēs tos tev nopludināsim kā plostus pa jūru uz Jafu; tad tu tos varēsi vest kalnup uz Jeruzālemi.“
16 Un Salamans apzināja itin visus sveštautiešus, kas atradās Israēla zemē, pēc šo vīru agrākas saskaitīšanas, kuru bija izdarījis viņa tēvs Dāvids, un tur atradās simts piecdesmit trīs tūkstoši seši simti ārzemnieku.
17 Un no šiem viņš ņēma septiņdesmit tūkstošus kravu nešanai, astoņdesmit tūkstošus—akmeņu kalšanai Jūdas kalnājos, bet trīs tūkstošus seši simti—par uzraugiem, lai tie skubinātu ļaudis strādāt.
© Latvian Bible © Latvian Bible Society, 1965.
