1 Tad amonietis Nahašs devās un apmetās teltīs pie Jabešas Gileādā, un visi Jabešas vīri sacīja Nahašam: „Noslēdz derību ar mums, mēs gribam tev kalpot.“
2 Tad amonietis Nahašs viņiem sacīja: „Tikai ar tādiem noteikumiem es esmu ar mieru ar jums visiem noslēgt derību, ka es jums visiem izduršu labo aci, tā likdams kaunam nākt pār visu Israēlu.“
3 Tad Jabešas vecaji viņam sacīja: „Dodi mums septiņas dienas laika, lai mēs izsūtām vēstnešus pa visiem Israēla apgabaliem, un ja tad nebūs neviena, kas būtu ar mieru mūs glābt, tad mēs paši nodosimies tavas rokās!“
4 Kad nu vēstneši nonāca Gibeā, Saula pilsētā, un izstāstīja visus šos vārdus tautai, tad visa tauta pacēla savu balsi un raudāja.
5 Bet Sauls atgriezās ar vēršiem no lauka. Un Sauls vaicāja: „Kas ir ļaudīm noticis, ka tie raud?“ Tad tie viņam izstāstīja Jabešas vīru vēsti.
6 Kad Sauls šos vārdus dzirdēja, tad Dieva Gars nāca pār viņu, un viņš iedegās ļoti bargās dusmās.
7 Viņš sagrāba jūga vēršus un tos sakapāja mazos gabalos. Tos viņš izsūtīja pa visām Israēla robežām ar vēstnešu rokām, teikdams: „Kas nesekos Saulam un kas nesekos Samuēlam, ar tā vēršiem tiks darīts tāpat!“ Tad bijība tā Kunga priekšā it pēkšņi pārņēma visu tautu, un tie devās kapā kā viens virs.
8 Viņš tos pārskaitīja Bezekā, un tad Israēlam izrādījās trīs simti tūkstošu, bet Jūdam trīsdesmit tūkstoši vīru.
9 Tad tie sacīja vēstnešiem, kas bija nākuši: „Tā sakiet Jabešas vīriem Gileādā: rītdien, kad saule karsti spiedīs, jums būs glābšana!“ Kad nu vēstneši atnāca un to paziņoja Jabešas vīriem, tad tie priecājās.
10 Un tad Jabešas vīri paziņoja amoniešiem: „Rīt mēs labprātīgi dosimies jūsu rokās; tad dariet ar mums, kas vien jūsu acīm labi patīk!“
11 Nākamā rītā Sauls sadalīja karaspēku trijos pulkos, un tie rīta ausmā uzbruka ienaidnieku nometnei un kāva amoniešus līdz dienas karstākai stundai; bet tie, kuri palika pāri, tika tā izklīdināti, ka pat divi nepalika kopā.
12 Tad tauta sacīja Samuēlam: „Kas tie tādi bija, kuri sacīja: Vai lai Sauls pār mums valda kā ķēniņš? —Dodiet šurp mums šos vīrus, lai mēs tos nonāvējam!“
13 Bet Sauls sacīja: „Šodien lai neviens nemirst, tāpēc ka tas Kungs šodien ir devis atpestīšanu Israēlam!“
14 Un tad Samuēls sacīja tautai: „Nāciet, dosimies uz Gilgalu un apstip-rināsim tur ķēniņa varu!“
15 Tad visa tauta nogāja uz Gilgalu, un tur viņi iecēla Sauļu par ķēniņu tā Kunga priekšā Gilgalā, un viņi tur nesa tam Kungam kaujamos pateicības upurus. Tur tad arī Sauls ar visiem Israēla vīriem ļāvās lielam priekam.
© Latvian Bible © Latvian Bible Society, 1965.
