1 Bet kas attiecas uz elku upuriem, tad mēs zinām, ka mums visiem ir atziņa. Atziņa dara uzpūtīgus, bet mīlestība ceļ.
2 Ja kas domā ko atzinis, tas nav vēl tā atzinis, kā pienākas.
3 Bet jas kas Dievu mīl, to Dievs ir atzinis.
4 Attiecībā uz elku upuru gaļas ēšanu mēs zinām, ka nav neviena elka pasaulē, un ka nav cita Dieva kā viens vienīgs.
5 Lai gan ir tā saucamie dievi, vai debesīs vai zemes virsū—jo dievu un kungu ir daudz—,
6 Bet mums ir tik viens Dievs, Tēvs, no kura visas lietas, un kurš ir mūsu ilgu mērķis; un tik viens Kungs, Jēzus Kristus, caur kuru visas lietas, ari mēs caur viņu.
7 Bet ne visos ir atziņa. Bet daži, līdz šim vēl pieraduši pie elkiem, uzskata to, ko viņi ēd, par elku upuri, un tas apgāna viņu jau tā vājo sirdsapziņu.
8 Ēdiens mūs netuvinās Dievam; ne mēs esam sliktāki neēzdami, nedz labāki ēzdami.
9 Bet pielūkojiet, ka šī jūsu brivlba netop vājajiem par piedauzību.
10 Jo, ja kas redzēs tevi, kam ir atziņa, elku namā pie galda sēžam, vai tad sirdsapziņa nepamudiņās to, kas ir vājš, piedalīties elku upujru mielastā?
11 Tavas atziņas dēļ pazūd tas, kas vājš ticībā, brālis, par kupu Kristus ir miris.
12 Bet ja jūs tā pret brāļiem apgrēkojaties un ievainojat viņu sirdsapziņu, tad jūs grēkojat ari pret Kristu.
13 Tādēļ, ja ēdiens ir manam brālim par apgrēcību, tad es ne mūžam gaļu neēdīšu, lai savu brāli neapgrēcinātu.
© Latvian Bible © Latvian Bible Society, 1965.
