1 Un Dāvids sacīja: „Šeit lai atrodas Dieva tā Kunga nams, un šeit lai ir Israēlam altāris dedzināmo upupi upurēšanai!“
2 Un Dāvids pavēlēja sapulcināt svešiniekus, kas bija Israēla zemē, un viņš tos nodarbināja kā akmeņkaļus, lai izcirstu četrstūru akmeņus Dieva nama celšanai.
3 Un Dāvids sagādāja ari lielā daudzumā dzelzi vārtu veramo daļu un durvju naglām un savienojumu dzelžiem, kā ari varu tādā vairumā, ka to nevarēja izsvērt.
4 Un tādā daudzumā ari ciedru koku baļķus, ka tie nebija izskaitāmi, jo sidonieši un tirieši atveda Dāvidam ciedru kokus lielā vairumā.
5 Un Dāvids sprieda tā: „Mans dēls Salamans ir vēl jauns un nav nobriedis, bet ceļamam tā Kunga namam ir jākļūst par lielu un varenu celtni, lai to visās zemēs slavē un apbrīno, —tāpēc es gribu šī pasākuma veikšanai visu sagatavot.“ Tā Dāvids lielā mērā veica sagatavošanas darbus pirms savas nāves.
6 Tad viņš pieaicināja savu dēlu Salamanu un tam pavēlēja, ka viņam ir jāuzceļ tam Kungam, Israēla Dievam, nams.
7 Un Dāvids sacīja Salamanam: „Mans dēls! Manā sirdsprātā bija uzcelt tā Kunga, mana Dieva, vārda slavai namu,
8 Bet tā Kunga vārds man atklājās, teikdams: Tu esi izlējis daudz asiņu, un tu esi vedis lielus karus; tu nedrīksti celt mana vārda slavai namu, jo tu esi manā priekšā virs zemes izlējis pārāk daudz asiņu.
9 Redzi, tas dēls, kas tev tiks dzemdēts, tas būs miera vīrs, jo Es likšu viņam piedzīvot mieru no visiem viņa ienaidniekiem, kādi tam ir visapkārt; ne velti Salamans būs viņa vārds, un viņa laikā Es likšu Israēlam piedzīvot laimi un mieru.
10 Viņš uzcels mana vārda godam namu, viņš būs mans dēls, un Es būšu viņa tēvs, un Es nostiprināšu viņa troni pār viņa ķēniņa valsti Israēlu mūžīgi!
11 Tagad nu, mans dēls, tas Kungs būs ar tevi, un, ceru, tev labi izdosies, un tu uzcelsi tam Kungam, savam Dievam, namu, kā Viņš, attiecībā uz tevi, ir noteicis!
12 Ak, kaut tas Kungs tev piešķirtu gudrību un izpratni, lai, kad Viņš tevi iecels pār Israēlu, tu sargātu tā Kunga, sava Dieva, bauslību!
13 Tad tev labi veiksies, ja tu ievērosi un izpildīsi likumu noteikumus un tiesas nolikumus, ko tas Kungs Mozum ir pavēlējis Israēla labā. Esi stiprs un drosmīgs 1 Nebīsties un neapmulsti!
14 Un redzi, ar lielām pūlēm es esmu rūpējies un sakrājis tā Kunga namam simt tūkstošus talentu zelta un vienu miljonu talentu sudraba, un vaļru un dzelzi bez noteicama svara daudzuma, jo to man ir bezgalīgi lielā vairumā; tāpat arī kokus un akmeņus es esmu sakrājis, bet pie tiem tev vēl ir jāgādā klāt.
15 Un tavā rīcībā ir liels skaits amatnieku: akmeņkaļi, akmens un koka apstrādātāji un dažādi gudri vīri, kas mācīti visādos amatos.
16 Zelta, sudraba, vafa un dzelzs ir neizskaitāms daudzums. Celies un rīkojies, un lai tas Kungs ir ar tevi!“
17 Un Dāvids pavēlēja visiem Israēla vadoņiem palīdzēt viņa dēlam Salamanam, sacīdams:
18 „Vai tad tas Kungs, jūsu Dievs, nav ar jums, un vai Viņš nav jums ļāvis visapkārt dzīvot mierā? Viņš taču ir nodevis zemes iedzīvotājus manā rokā, un šī zeme guļ tagad pakļauta kā Kunga, tā Viņa tautas varai. vai miera vīrs.
19 Tad nu dzenieties tagad ar savu sirdi un ar savu dvēseli meklēt to Kunga, savu Dievu, un celieties un celiet svētnīcu Dievam, tam Kungam, lai varētu pārnest šurp tā Kunga derības šķirstu un svētos Dieva traukus šai svētnīcā, kas ceļama tā Kunga vārda slavai!“
© Latvian Bible © Latvian Bible Society, 1965.
