1 Un viņš pats sev uzcēla ēkas Dāvida pilsētā, un viņš sataisīja vietu Dieva šķirstam un izplēta pār to telti.
2 Un tad Dāvids noteica: „Neviens nedrīkst nest Dieva šķirstu kā tikai vienīgi Ievīti, jo tas Kungs viņus ir izraudzījis, lai viņi nes Dieva šķirstu un lai viņi godam kalpo Viņam mūžīgi!“
3 Tad Dāvids sapulcināja visu Israēlu Jeruzālemē, lai nonestu Dieva šķirstu tam paredzētā vietā, ko viņš tam bija uzcēlis.
4 Un Dāvids sapulcināja Arona dēlus un Ievītus,
5 No Kehata dēliem—vadoni Ūriēlu ar viņa ciltsbrāļiem, —simts divdesmit vīrus;
6 No Merārija dēliem vadoni Asaju un viņa ciltsbrāļus, —divi simti divdesmit vīrus;
7 No Geršoma pēcnācējiem vadoni Joēlu un viņa ciltsbrāļus, —simts trīsdesmit vīrus;
8 No Ēlisafana pēcnācējiem vadoni Šemaju un divi simti viņa ciltsbrāļu;
9 No Hebrona pēcnācējiem vadoni Eliēlu un astoņdesmit viņa ciltsbrāļus;
10 No Usiēla pēcnācējiem vadoni Aminādabu un simts divpadsmit viņa ciltsbrāļus.
11 Un Dāvids aicināja priesterus—Cadoku un Abjataru un Ievītus Ūriēlu, Asaju, Joēlu, Šemaju, Eliēlu un Ami-nādabu.
12 Un viņš viņiem sacīja: „Jūs esat Ievītu cilts dzimšu un ģimeņu pārstāvji, svētījieties paši, un arī lai jūsu brāļi svētījas! Jo jums ir jāuznes tā Kunga, Israēla Dieva, šķirts un jānoliek tai vietā, kuru es esmu tam iekārtojis.
13 Un tā kā viņā reizē jūs nebijāt klāt, tad tas Kungs, mūsu Dievs, ierāva robu mūsu vidū par sodu tam, ka mēs nebijām veltījuši Viņam pienācīgo uzmanību.“
14 Tad priesteri un Ievīti svētījās, lai uznestu tā Kunga, Israēla Dieva, šķirstu kalnā.
15 Un Ievītu dēli nesa šķirstu tieši tā, kā Mozus bija ar tā Kunga vārdu pavēlējis, —ar kārtīm uz saviem pleciem.
16 Un Dāvids pavēlēja Ievītu vadoņiem, lai viņi izrauga savus brāļus dziedātājus ar mūzikas instrumentiemkoklēm, arpām, cimbālēm un zvaniņiem, kas lai tālu skandina svētku prieku.
17 Tad leviti izraudzīja Heimanu, Joēla dēlu, un no viņa ciltsbrāļiem Asafu, Berechjas dēlu, bet no Merārija pēcnācējiem, viņu cilts brāļiem, —Etānu, Kušajas dēlu;
18 Un līdz ar viņiem otras pakāpes amata brāļus—Zacharju, Jaāsiēlu, Šemiramotu, Jehiēlu, Unniju, Ēliābu, Benaju, Maāseju, Matitju, Elifeleju, Mikneju, kā arī Obed-Edomu un Jeiēlu, kas bija vārtsargi.
19 Un dziedātāju—Heimana, Asafa un Etana pienākums bija ar vara cimbālēm mūziku pastiprināt.
20 Bet Zacharja, Usiēls, Šemiramots, Jehiēls, Unnijs, Ēliābs, Maāseja un Benaja, ar arpām smalki pavadīdami, dziedāja augstā balsī.
21 Bet Matitjam, Elifelehum, Miknejam, Obed-Edomam, Jchiēlam un Azasjam nācās pavadīt dziedājumu ar astoņu stīgu koklēm, viņiem pašiem dziedot zemā balsī.
22 Un levītu vadonim Kenanjam nācās visu vadīt, jo viņš mācēja vadīt.
23 Bet Berechja un Elkana bija šķirsta vārtu sargi.
24 Un Šebanja, Josafāts, Netaneēls, Amasajs, Zacharja, Benaja un Ēliēzers, kas bija priesteri, pūta taures Dieva šķirsta priekšā, bet Obed-Ēdoms un Jehija bija pie šķirsta vārtu sargi.
25 Un tā Dāvids ar Israēla vecajiem un ar virsniekiem pār tūkstoti nogāja kājām, lai šķirstu ar tā Kunga derības likumiem no Obed-Edoma nama ar gavilēm uznestu kalnā.
26 Un tādēļ ka Dievs palīdzējalevītiem, kas nesa tā Kunga derības šķirstu, tad viņi upurēja kā kaujamo upuri septiņus vēršus un septiņus aunus.
27 Un Dāvids bija tērpies tīra audekla virsvalkā, un tāpat arī visi Ievīti, kupi nesa šķirstu, un dziedātāji un viņu priekšnieks Kenanja; bet Dāvids bija apņēmis pāri virsvalkam vēl linu ēfodu.
28 Un viss Israēls nesa augšā tā Kunga derības šķirstu ar skaļu gavilēšanu, ar bazūņu un taupu skaņām un ar cimbālēm, ar arpām un koklēm, kas skanēja tālu.
29 Un kad tā Kunga derības šķirsts ar derības likumiem nonāca Dāvida pilsētā, tad Michala, Saula meita, skatījās laukā pa logu un redzēja ķēniņu Dāvidu, kā tas lēkāja un dejoja, un viņa savā sirdī to nonicināja.
© Latvian Bible © Latvian Bible Society, 1965.
