1 Un Hīrāms, Tiras ķēniņš, sūtīja vēstnešus pie Dāvida un ciedru kokus, namdarus un galdniekus, lai tie uzceltu viņam namu.
2 Tad Dāvids nojauta, ka tas Kungs viņu bija iecēlis un apstiprinājis par ķēniņu pār Israēlu, un ka viņa ķēniņa valsts vara bija izveidojusies jo sevišķi izcila viņa tautas Israēla labad.
3 Un Jeruzālemē Dāvids ņēma sev vēl vairāk sievu, un Dāvids dzemdināja vēl vairāk dēlu un meitu.
4 Un šie ir viņa dēlu vārdi, kuji viņam piedzima Jeruzālemē: Šamua, Šobabs, Nātāns un Salamans,
5 Jibhars, Elišua un Ēlpelets,
6 Nogachs, Nefegs un Jafija,
7 Elišāma, Beēljada un Ēlifelets.
8 Bet kad nu filistieši dzirdēja, ka Dāvids bija svaidīts par ķēniņu pār visu Israēlu, tad visi filistieši cēlās, lai satverfu Dāvidu. Bet kad Dāvids to dzirdēja, tad viņš izgāja viņiem pretī.
9 Kad nu filistieši bija ielauzušies un taisījās izplatīties pa visu refajiešu ieleju,
10 Tad Dāvids jautāja Dievam, sacīdams: „Vai man būs doties uzbrukumā pret filistiešiem? Un vai Tu viņus dosi manā rokā?“ Un tas Kungs viņam atvildēja: „Dodies, jo Es viņus nodošu tavā rokā!“
11 Un viņi devās uzbrukumā pie Baāl-Peracimas, un Dāvids viņus tur sakāva. Tad Dāvids izsaucās: „Dievs ir manos ienaidniekos ar manu roku izrāvis robu, itin kā ūdens izrauj aizsprostu!“ Un tādēļ tie nosauca tās vietas vārdu Bāal-Peracima.
12 Un viņi tur pameta savus dievus, un Dāvids pavēlēja, lai tos sadedzina ugunī.
13 Un filistieši vēl reiz sapulcējās un sakārtojās uzbrukumam līdzenumā.
14 Tad Dāvids vēlreiz jautāja Dievam, un Dievs viņam atbildēja: „Neseko viņiem uzbrukdams, bet apej viņiem apkārt un uzbrūc viņiem iepretī balzama koku pudurim!
15 Un kad tu dzirdēsi balzama koku galotnēs soļu troksni, tad esi gatavs doties kaujā! Jo tad pats Dievs iziet laukā tavā priekšā, lai sakautu filistiešu karaspēku.“
16 Un Dāvids izpildīja, kā Dievs viņam bija pavēlējis, un viņi sakāva filistiešu karaspēku no Gibeonas līdz Gezerai.
17 Tā Dāvida slava izpaudās visās zemēs, un tas Kungs iedvesa bailes no viņa visām tautām.
© Latvian Bible © Latvian Bible Society, 1965.
