1 Ķēniņa sirds ir tā Kunga rokā tāpat kā ūdens strauti, un Viņš liek tai noliekties turp, kurp Viņš grib.
2 Ikvienam cilvēkam savi ceļi šķiet taisni, bet tas Kungs sver sirdis. —
3 Tam Kungam labāki patīk, ja kāds dara ko labu un taisnīgu, nekā kad tas nes kaujamos upurus.
4 Augstprātīgas acis un lepna gara stāja, kura it īpaši spilgti izpaužas bezdievja būtībā, ir grēks.
5 Cītīga cilvēka nodomi piepildīti sagādā pārpilnību, bet ja kāds ir pār-mērīgi straujš un kustīgs, tam labuma pietrūks.
6 Kas mantu ar meliem krāj, tas ir tikpat kā zūdoša elpa tiem, kas nāvi meklē.
7 Bezdievīgo laupīšana izbiedēs viņus pašus, jo viņi liedzas darīt, kas bija taisnīgs.
8 Kam plecos grēku nasta, tas iet līku loču ceļus, bet kas ir tīrs, tā darbs ir taisnīgs.
9 Ir labāki dzīvot tieši jumta pažobeles kaktā nekā skaistā namā kopā ar nemitīgi rājošos sievu.
10 Bezdievīgā dvēsele kāro ļaunu; tuvākais neatrod žēlastību viņa acīs.
11 Ja nosoda kādu apsmējēju, tad nesaprašas kļūst gudri, bet ja pamāca kādu īstenas atziņas glabātāju, tad viņš kļūst vēl dziļāks sava prāta gudrībā.
12 Ir viens Taisnais, kas skatās uz bezdievīgā namu, un Viņš nogāž bezdie-vīgos nelaimē.
13 Kas savas ausis aizbāž pret nabago, tas kādreiz pats sauks, bet neviens uz viņu neklausīsies.
14 Slepenībā pasniegta dāvana remdē dusmas, bet tieši klēpī ielikts dāvinājums mīkstina jau jo spēcīgu niknumu. —
15 Taisnajam ir prieks darīt to, kas ir taisnīgs, bet darīt to ir bailes ļaundariem.
16 Cilvēks, kas nomaldījies projām no gudrības ceļa, nokļūs mirušo draudzē.
17 Kas labprāt dzīvo priekos, tam pietrūks, un kas mīl vīnu un eļļu, tas nekļūst bagāts. —
18 Bezdievim ir jākļūst atdotam taisnīgā, un nelietim sirdsskaidrā vietā.
19 Ir labāki dzīvot izpostītā zemē nekā pie kašķīgas un dusmīgas sievas. —
20 Īsteni gudra cilvēka namā ir mīlīgas iekārojamas lietas un eļļa, bet vientiesīgs nepraša to visu izšķiež.
21 Kas dzenas pēc taisnības un lēnprātības, tas atrod dzīvību, taisnību un godu.
22 Viens pats gudrais iegūst savā varā kara varoņu pilsētu un gāž tās varu, uz kūpi tā paļaujas.
23 Kas piesarga savu muti un savu mēli, tas pasarga no bailēm savu dvēseli.
24 Kas ir lepns un pārgalvīgs cilvēks, to īsteni saucam par zaimotāju, un viss, ko vien viņš dara, ir traka pārgalvība.
25 Sliņķis mirst, netikdams tālāk par savām iegribām, jo viņa rokas negrib neko strādāt.
26 Cauru dienu viņam gribas un gribas, bet taisnais dod un neatsakās dot. —
27 Bezdievīgo upuris ir negantība, ja tas tiek pienests kāda kauna darba dēļ.
28 Melīgs liecinieks dabūs galu, bet vīram, kas ļaujas sev kaut ko iestāstīt, tam atļauts savukārt arī runāt.
29 Bezdievīgais izskrien ar galvu vai caur sienu, bet kas ir rimtīgs, tā ceļš pastāvēs. —
30 Pret to Kungu nepalīdz nekāda dziļāka gudrība, nekāds saprāts, nekāds padoms. —
31 Zirgu gan sakopj kaujas dienai, bet uzvara nāk tikai no tā Kunga.
1 Ķēniņa sirds ir Tā Kunga rokā tāpat kā ūdens strauti, un Viņš liek tai noliekties turp, kurp Viņš grib. 2 Ikvienam cilvēkam savi ceļi šķiet taisni, bet Tas Kungs sver sirdis. 3 Tam Kungam labāk patīk, ja kāds dara ko labu un taisnīgu, nekā kad tas nes kaujamos upurus. 4 Augstprātīgas acis un lepna sirds - bezdievja spīdeklis - ir grēks. 5 Cītīga cilvēka nodomi piepildīti sagādā pārpilnību, bet, ja kāds ir pārmērīgi straujš un kustīgs, tam labuma pietrūks. 6 Kas mantu ar meliem krāj, tas ir tikpat kā zūdoša elpa tiem, kas nāvi meklē. 7 Bezdievīgo laupīšana izbiedēs viņus pašus, jo viņi liedzas darīt, kas bija taisnīgs. 8 Kam plecos grēku nasta, tas iet līkloču ceļus, bet, kas ir tīrs, tā darbs ir taisnīgs. 9 Ir labāk dzīvot jumta pažobeles kaktā nekā skaistā namā kopā ar nemitīgi rājošos sievu. 10 Bezdievīgā dvēsele kāro ļaunu; tuvākais neatrod žēlastību viņa acīs. 11 Ja nosoda kādu apsmējēju, tad nesaprašas kļūst gudri, bet, ja pamāca kādu gudro, tad viņš kļūst vēl dziļāks sava prāta gudrībā. 12 Ir viens Taisnais, kas skatās uz bezdievīgā namu, un Viņš nogāž bezdievīgos nelaimē. 13 Kas savas ausis aizbāž pret nabago, tas kādreiz pats sauks, bet neviens uz viņu neklausīsies. 14 Slepenībā pasniegta dāvana remdē dusmas, bet tieši klēpī ielikts dāvinājums mīkstina jau jo spēcīgu niknumu. 15 Taisnajam ir prieks darīt to, kas ir taisnīgs, bet darīt to ir bailes ļaundariem. 16 Cilvēks, kas nomaldījies projām no gudrības ceļa, nokļūs mirušo draudzē. 17 Kas labprāt dzīvo priekos, tam pietrūks, un, kas mīl vīnu un eļļu, tas nekļūst bagāts. 18 Bezdievim ir jākļūst atdotam taisnīgā un nelietim sirdsskaidrā vietā. 19 Ir labāk dzīvot izpostītā zemē nekā pie kašķīgas un dusmīgas sievas. 20 Īsteni gudra cilvēka namā ir mīlīgas iekārojamas lietas un eļļa, bet nepraša to visu izšķiež. 21 Kas dzenas pēc taisnības un lēnprātības, tas atrod dzīvību, taisnību un godu. 22 Viens pats gudrais iegūst savā varā kara varoņu pilsētu un gāž tās varu, uz kuru tā paļaujas. 23 Kas piesarga savu muti un savu mēli, tas pasarga no bailēm savu dvēseli. 24 Kas ir lepns un pārgalvīgs cilvēks, to īsteni saucam par zaimotāju, un viss, ko vien viņš dara, ir traka pārgalvība. 25 Sliņķis mirst, netikdams tālāk par savām iegribām, jo viņa rokas negrib neko strādāt. 26 Cauru dienu viņam gribas un gribas, bet taisnais dod un neatsakās dot. 27 Bezdievīgo upuris ir negantība, ja tas tiek pienests kāda kauna darba dēļ. 28 Melīgs liecinieks dabūs galu, bet vīram, kas ļaujas sev kaut ko iestāstīt, tam atļauts savukārt arī runāt. 29 Bezdievīgais izskrien ar galvu vai caur sienu, bet, kas ir rimtīgs, tā ceļš pastāvēs. 30 Pret To Kungu nepalīdz nekāda dziļāka gudrība, nekāds saprāts, nekāds padoms. 31 Zirgu gan sakopj kaujas dienai, bet uzvara nāk tikai no Tā Kunga.
