1 Kas sevi labprāt ļaujas pārmācīt, tas taps gudrs; kas turpretī grib nesodīts būt, tas paliek apsmejams nepraša. —
2 Rimtais un dievbijīgais gūst mierinājumu no tā Kunga, bet sirdī jaunu tūru Viņš pazudina.
3 Bezdievīgs gars nenāk par svētību cilvēkam, bet taisno sakne pastāvēs joprojām.
4 Tikumiem apveltīta sieva ir sava vīra krāšņs vainags, bet ļauna ir kā sastrutojums viņa kaulos.
5 Taisno domas ir goda pilnas, bet bezdievīgo padomi ir krāpīgi.
6 Bezdievīgo runas izraisa asinsizliešanu, bet dievbijīgo un rimto mute paglābj. —
7 Bezdievīgie tiks gāzti un sagrauti, un viņu vairs nebūs, bet taisno nams pastāvēs.
8 Zinīga vīra padoms ir teicams un slavējams, bet blēži un viltnieki paliks kaunā.
9 Kas niecīgs un pazemīgs un tomēr godam veic pats savu darbu, ir labāks par to, kas gribētu būt lielisks, un kam tomēr trūkst maizes. —
10 Taisnais žēlo pat savus lopus, bet bezdievīgā sirds ir nežēlīga.
11 Kas savu zemi kopj, tam maizes būs papilnam, bet kas nevajadzīgām lietām pakaļ dzenas, tas ir neprātis.
12 Bezdievja prieks ir darīt zaudē-jumus, bet taisnā sakne nes augļus.
13 Ļaunais sapinas pats savu lūpu neīstos vārdos, bet taisnajam nelaime paiet secen.
14 Daudz laba sev iegūst vīrs ar savas mutes nopelniem, un cilvēkam tiek atlīdzināts pēc viņa roku veikuma. —
15 Neprašam šķiet viņa ceļš taisns viņa paša acīs, bet īstenā atziņa mīt tanī, kas uzklausa padomu.
16 Bezprātīgais tūliņ izrāda atklāti savas dusmas, bet kas apslēpj to, ka ir apkaunots, tas ir gudrs.
17 Kas ir patiess, tas saka atklāti visu, kas tiešs un pareizs, bet nepatiess liecinieks krāpj. —
18 Kas paradis neapdomīgi runāt un vienkārši muti palaist, nereti ieduf kā ar zobenu, bet zinīga cilvēka valoda ir kā dziedinātājas zāles.
19 Patiesības paudēja mute pastāv mūžīgi, bet nepatiesa valoda nepaliek ilgi. —
20 Krāpšana ir to sirdīs, kujri dod ļaunu padomu, bet tie, kas mudina uz mieru, sagādā prieku. —
21 Taisnajam nekas nekaitēs, bet bezdievji būs nelaimju pilni.
22 Nepatiesas pļāpu rīkles šķiet tam Kungam negantība, bet kas rīkojas uzticības garā, tas Viņam labi patīk.
23 Sapratīgs cilvēks necenšas savu gudrību visiem redzamu darīt, bet negudra cilvēka sirds izraisa pati savu negudrību.
24 Čakla roka valdīs, bet rokai, kas gausa un nolaidīga, būs jāveic piespiedu darbi.
25 Rūpes sirdī cilvēku sāpina, bet laipns vārds to iepriecina.
26 Taisnais rāda savam tuvākajam īsto ceļu, bet bezdievīgo ceļš ieved kārdinājumā un maldos viņus pašus. —
27 Sliņķis neceps savu medījumu, bet čakls cilvēks kļūst bagāts.
28 Uz taisnības ceļa ir dzīvība, bet noziegumu ceļš ved nāvē.
1 Kas labprāt panes pārmācību, tas mīl atziņu; kas neieredz rājienu, tas paliek nejēga. 2 Rimtais vīrs gūst mierinājumu no Tā Kunga, bet sirdī ļaunu vīru Viņš pazudina. 3 Ļaunprātība nenāk par svētību cilvēkam, bet taisno sakne pastāvēs joprojām. 4 Tikumiem apveltīta sieva ir sava vīra krāšņs vainags, bet ļauna ir kā sastrutojums viņa kaulos. 5 Taisno domas ir goda pilnas, bet bezdievīgo padomi ir krāpīgi. 6 Bezdievīgo runas izraisa asinsizliešanu, bet rimto mute paglābj. 7 Bezdievīgie tiks gāzti un sagrauti, un viņu vairs nebūs, bet taisno nams pastāvēs. 8 Zinīga vīra padoms ir teicams un slavējams, bet blēži un viltnieki paliks kaunā. 9 Labāks ir pazemīgais, kas pats veic savu darbu, nekā lielīgais, kam trūkst maizes. 10 Taisnais žēlo pat savus lopus, bet bezdievīgā sirds ir nežēlīga. 11 Kas savu zemi kopj, tam maizes būs papilnam, bet, kas nevajadzīgām lietām pakaļ dzenas, tas ir neprātis. 12 Bezdievja prieks ir darīt zaudējumus, bet taisnā sakne nes augļus. 13 Ļaunais sapinas pats savu lūpu neīstos vārdos, bet taisnajam nelaime paiet secen. 14 Daudz laba sev iegūst vīrs ar savas mutes nopelniem, un cilvēkam tiek atlīdzināts pēc viņa roku veikuma. 15 Neprašam šķiet viņa ceļš taisns viņa paša acīs, bet gudrība mīt tanī, kas uzklausa padomu. 16 Bezprātīgais tūliņ izrāda atklāti savas dusmas, bet, kas apslēpj to, ka ir apkaunots, tas ir gudrs. 17 Kas ir patiess, tas saka atklāti visu, kas tiešs un pareizs, bet nepatiess liecinieks krāpj. 18 Kas paradis neapdomīgi runāt, nereti iedur kā ar zobenu, bet zinīga cilvēka valoda ir kā dziedinātājas zāles. 19 Patiesības paudēja mute pastāv mūžīgi, bet nepatiesa valoda nepaliek ilgi. 20 Krāpšana ir to sirdīs, kuri dod ļaunu padomu, bet tie, kas mudina uz mieru, sagādā prieku. 21 Taisnajam nekas nekaitēs, bet bezdievji būs nelaimju pilni. 22 Nepatiesas pļāpu rīkles šķiet Tam Kungam negantība, bet, kas rīkojas taisnīgi, tas Viņam labi patīk. 23 Sapratīgs cilvēks necenšas savu gudrību visiem redzamu darīt, bet negudra cilvēka sirds izraisa pati savu negudrību. 24 Čakla roka valdīs, bet rokai, kas gausa un nolaidīga, būs jāveic piespiedu darbi. 25 Rūpes sirdī cilvēku sāpina, bet laipns vārds to iepriecina. 26 Taisnais rāda savam tuvākajam īsto ceļu, bet bezdievīgo ceļš ieved kārdinājumā un maldos viņus pašus. 27 Sliņķis neceps savu medījumu, bet čakls cilvēks kļūst bagāts. 28 Uz taisnības ceļa ir dzīvība, bet noziegumu ceļš ved nāvē.
