1 Un notikās, kad Jēzus pavēles saviem divpadsmit mācekļiem bija pa-beidzis, tad viņš no turienes aizgāja mācīt un sludināt viņu pilsētās.
2 Un kad Jānis cietumā par Kristus darbiem dzirdēja, viņš sūtīja divi no saviem mācekļiem.
3 Un lika tam sacīt: „Vai tu esi tas, kam jānāk, jeb vai mums citu gaidīt?“
4 Un Jēzus atbildēja un tiem sacīja: „Noeita un atsakait Jānim, ko jūs dzirdat un redzat:
5 Akli redz, tizli iet, spitālīgi top šķīsti, kurli dzird, miroņi ceļas augšām, un nabagiem tiek sludināta prieka vēsts.
6 Un svētīgs ir, kas pie manis neapgrēcinājas.“
7 Kad tie aizgāja, Jēzus iesāka runāt uz ļaudīm par Jāni: „Ko jūs esat izgājuši tuksnesī skatīt? Vai kādu niedri, ko vēiš šurpu turpu šauba?
8 Jeb ko jūs esat izgājuši redzēt? Vai kādu cilvēku mīkstās drēbēs? Redzi, kas mīkstas drēbes valkā, tie ir ķēniņu namos.
9 Jeb ko jūs esat izgājuši redzēt? Vai kādu pravieti? Tiešām, es jums saku, tas ir augstāks nekā pravietis.
10 Šis ir tas, par ko rakstīts: Redzi, es sūtu savu eņģeli tavā priekšā, kam būs tev ceļu sataisīt.
11 Patiesi es jums saku: No sievām dzimušie neviens nav cēlies lielāks par Jāni Kristītāju; bet mazākais debesu valstībā ir lielāks par viņu.
12 Bet no Jāņa Kristītāja laika līdz mūsu dienām debesu valstībā laužas iekšā, un tīkotāji ar varu cenšas to sagrābt.
13 Jo visi pravieši un bauslība pravietojuši līdz Jānim.
14 Un kad jūs gribat saprast, viņš ir Elija, kam bija jānāk.
15 Kam ausis ir, tas lai dzird.
16 Bet kam es šo cilti līdzināšu? Tā ir līdzīga bērniem, kas sēd tirgus lau-kumā un uzsauc saviem biedriem,
17 Sacīdami: Mēs jums stabulējām, un jūs nedejojāt; mēs jums sēru dziesmas dziedājām, un jūs neraudājāt.
18 Jo Jānis atnāca, viņš ne ēda, ne dzēra; un tie saka: Viņam ir ļauns gars.
19 Cilvēka Dēls atnāca, viņš ēd un dzer; uti tie saka: redzi, kāds negausis un vīna dzērājs, muitinieku un grēcinieku draugs; un gudrība attaisnotas ar saviem darbiem.“
20 Tad viņš iesāka norāt tās pilsētas, kur viņa brinumi visvairāk bija notikuši, ka tās no grēkiem neatgriezās.
21 „Vai tev, Choracina! Vai tev, Betsaida! Jo, kad Tirā vai Sidonā būtu tādi brīnumi notikuši, kas pie jums notika, tad tie jau sen būtu grēkus nožēlojuši maisos un pelnos.
22 Bet es jums saku: Tirai un Sidonai vieglāki būs soda dienā nekā jums.
23 Un tu, Kapernauma, vai tu nebiji līdz debesīm paaugstināta? tu līdz ellei tiksi nogāzta; jo, ja Sodomā tādi brīnumi būtu notikuši, kas notika tevī, tad tā stāvētu vēl šodien.
24 Bet es jums saku: Sodomas zemei būs vieglāki tiesas dienā nekā tev.“
25 Tanī pašā laikā Jēzus iesāka rimāt un sacīja: „Es tev pateicos, Tēvs, debesu un zemes Kungs, ka Tu šīs lietas esi apslēpis gudriem un prātniekiem, un tās esi zināmas darījis bērniem.
26 Patiesi, Tēvs, jo tā tavs labais prāts ir noticis tavā priekšā.
27 Visas lietas man ir mana Tēva nodotas, un neviens nepazīst Dēlu, kā vien Tēvs, un neviens nepazīst Tēvu, kā vien Dēls, un kam Dēls to grib darīt zināmu.
28 Māciet šurp pie manis visi, kas esat bēdīgi un grūtsirdīgi, es jūs gribu atvieglināt.
29 Ņemiet uz sevi manu jūgu, mācaities no manis, jo es esmu lēnprātīgs un no sirds pazemīgs; tad jūs atradīsit atvieglojumu savām dvēselēm.
30 Jo mans jūgs ir patīkams un mana nasta viegla.“
1 Un notika, kad Jēzus pavēles Saviem divpadsmit mācekļiem bija pabeidzis, tad Viņš no turienes aizgāja mācīt un sludināt viņu pilsētās. 2 Un, kad Jānis cietumā par Kristus darbiem dzirdēja, viņš sūtīja divi no saviem mācekļiem 3 un lika Viņam sacīt: "Vai Tu esi Tas, kam jānāk, jeb vai mums citu gaidīt?" 4 Un Jēzus atbildēja un tiem sacīja: "Noeita un atsakait Jānim, ko jūs dzirdat un redzat: 5 akli redz, tizli iet, spitālīgi top šķīsti, kurli dzird, miroņi ceļas augšām un nabagiem tiek sludināta prieka vēsts. 6 Un svētīgs ir, kas pie Manis neapgrēcinājas." 7 Kad tie aizgāja, Jēzus iesāka runāt uz ļaudīm par Jāni: "Ko jūs esat izgājuši tuksnesī skatīt? Vai kādu niedri, ko vējš šurpu turpu šauba? 8 Jeb ko jūs esat izgājuši redzēt? Vai kādu cilvēku mīkstās drēbēs? Redzi, kas mīkstas drēbes valkā, tie ir ķēniņu namos. 9 Jeb ko jūs esat izgājuši redzēt? Vai kādu pravieti? Tiešām, Es jums saku, tas ir augstāks nekā pravietis. 10 Šis ir tas, par ko rakstīts: redzi, Es sūtu Savu eņģeli Tavā priekšā, kam būs Tev ceļu sataisīt. - 11 Patiesi Es jums saku: no sievām dzimušie neviens nav cēlies lielāks par Jāni Kristītāju; bet mazākais Debesu valstībā ir lielāks par viņu. 12 Bet no Jāņa Kristītāja laika līdz mūsu dienām Debesu valstībā laužas iekšā un tīkotāji ar varu cenšas to sagrābt. 13 Jo visi pravieši un bauslība pravietojuši līdz Jānim. 14 Un, kad jūs gribat saprast, viņš ir Elija, kam bija jānāk. 15 Kam ausis ir, tas lai dzird. 16 Bet kam Es šo cilti līdzināšu? Tā ir līdzīga bērniem, kas sēd tirgus laukumā un uzsauc saviem biedriem, 17 sacīdami: mēs jums stabulējām, un jūs nedejojāt; mēs jums sēru dziesmas dziedājām, un jūs neraudājāt. 18 Jo Jānis atnāca, viņš ne ēda, ne dzēra; un tie saka: viņam ir ļauns gars. 19 Cilvēka Dēls atnāca, Viņš ēd un dzer; un tie saka: redzi, kāds negausis un vīna dzērājs, muitnieku un grēcinieku draugs, - un gudrība attaisnojas ar saviem darbiem." 20 Tad Viņš iesāka norāt tās pilsētas, kur Viņa brīnumi visvairāk bija notikuši, ka tās no grēkiem neatgriezās. 21 "Vai tev, Horacina! Vai tev, Betsaida! Jo, kad Tirā vai Sidonā būtu tādi brīnumi notikuši, kas pie jums notika, tad tie jau sen būtu grēkus nožēlojuši maisos un pelnos. 22 Bet Es jums saku: Tirai un Sidonai vieglāk būs soda dienā nekā jums. 23 Un tu, Kapernauma, vai tu nebiji līdz debesīm paaugstināta? Tu līdz ellei tiksi nogāzta; jo, ja Sodomā tādi brīnumi būtu notikuši, kas notika tevī, tad tā stāvētu vēl šodien. 24 Bet Es jums saku: Sodomas zemei būs vieglāk tiesas dienā nekā tev." 25 Tanī pašā laikā Jēzus iesāka runāt un sacīja: "Es Tev pateicos, Tēvs, debesu un zemes Kungs, ka Tu šīs lietas esi apslēpis gudriem un prātniekiem, un tās esi zināmas darījis bērniem. 26 Patiesi, Tēvs, jo tā Tavs labais prāts ir noticis Tavā priekšā. 27 Visas lietas Man ir Mana Tēva nodotas, un neviens nepazīst Dēlu kā vien Tēvs, un neviens nepazīst Tēvu kā vien Dēls un kam Dēls to grib darīt zināmu. 28 Nāciet šurp pie Manis visi, kas esat bēdīgi un grūtsirdīgi, Es jūs gribu atvieglināt. 29 Ņemiet uz sevi Manu jūgu, mācaities no Manis, jo Es esmu lēnprātīgs un no sirds pazemīgs; tad jūs atradīsit atvieglojumu savām dvēselēm. 30 Jo Mans jūgs ir patīkams un Mana nasta viegla."
