1 Un tas Kungs runāja ar Mozu, teikdams:
2 „Saki Israēla bērniem, tiem piekodinādams: Ja kāds dod solījumu, ārkārtēju zvērestu zvērēdams, tad viņa dvēsele lai pieder tam Kungam pēc tava novērtējuma.
3 Un tavs vērtējums vīrietim starp divdesmit un sešdesmit gadiem lai irpiecdesmit sudraba seķeļi pēc svētnīcas svara.
4 Bet ja tā ir sieviete, tad tavs novērtējums lai ir: trīsdesmit seķeļi.
5 Bet ja vecums ir no pieciem līdz divdesmit gadiem, tad lai tavs novērtējums ir: par vīrieti divdesmit seķeļi, bet par sievieti—desmit seķeļi.
6 Bet par bērniem, vecumā no viena mēneša līdz pieciem gadiem, tavam novērtējumam ir jābūt: par zēnu pieci sudraba seķeļi, bet par meitem—trīs sudraba seķeļi.
7 Bet ja tas ir sešdesmit gadus vecs vai vairāk, tad lai tavs novērtējums par vīrieti ir: piecdesmit seķeļi, bet ja tā ir sieviete, —tad desmit seķeļi.
8 Bet ja tas nav spējīgs tikdaudz maksāt, cik tu esi nospriedis, tad tādu būs novest priestera priekšā, un tas lai viņu novērtē; tad pēc tā, cik pati zvēresta devēja roka spēj nopelnīt, lai priesteris to novērtē.
9 Bet ja kaut ko no liellopiem ir iespējams kā dāvinājuma upuri pievest tam Kungam, tad ikviens lops, kas tiek dots tam Kungam, ir svēts.
10 Tas nav jāaizstāj, tas nav jāiz-maina labs pret nelabu vai nelabs pret labu, bet ja lops pret lopu ir mītm iemīts, tad tikpat pirmais, kā arī iemītais lai ir tam Kungam svēti.
11 Bet ja tas ir no nešķīstiem lopiem, ko tam Kungam nedrīkst pievest par dāvinājuma upuri, tad to lopu būs novest pie priestera.
12 Un tad lai priesteris to novērtē, cik labs vai nederīgs tas ir, un kā priesteris to novērtē, tā lai paliek.
13 Bet ja to kāds pirktin izpērk, tad lai tas pieliek klāt piekto daļu pie novērtējuma.
14 Bet ja kas savu namu veltī, lai nams būtu tam Kungam svētīts, tad priesterim to būs novērtēt, cik labs, vai cik nelabs tas ir, un kā priesteris pār to ir savu spriedumu teicis, tā lai paliek.
15 Bet ja tas, kas licis savu namu svētīt, to grib tagad izpirkt, tad lai viņš pieliek piekto daļu naudā pie novērtētās cenas, un tad lai tas viņam pieder.
16 Bet ja kas grib savu dzimto tīrumu svētīt tam Kungam, tad novēr-tējums ir pēc sējas platības; kur viens homērs miežu tiek izsēts, tur novērtē-jumam ir jābūt—piecdesmit sudraba seķeļu naudā.
17 Bet ja viņš savu tīrumu veltī pirms gaviļu gada, tad viņa maksa būs nosakāma pēc pilna novērtējuma.
18 Bet ja viņš savu tīrumu svētī pēc gaviļu gada, tad priesterim jāaplēš viņam tīruma maksa pēc gadu skaita, kas atlikusies līdz gaviļu gadam, un lai attiecīgi tas atvelk no novērtējuma.
19 Bet ja viņš savu tīrumu, ko ir svētījis, grib izpirkt, tad lai viņš pie novērtējuma cenas pieliek piekto daļu naudā, un tad lai tas viņam pieder.
20 Bet ja viņš tīrumu neizpirks un ja šo tīrumu pārdos citam, tad tas vairs nav izpērkams.
21 Bet tad notiks, kad šāds tīrums kļūs brivs no izpirkšanas gaviļu gadā, ka tāds tīrums ir it kā novēlēts īpašums tam Kungam; tas lai top priesterim par viņa īpašumu.
22 Bet ja kāds savu pirkto tīrumu, bet ne viņa dzimtīpašuma tīrumu, ir svētījis tam Kungam,
23 Tad priesteris lai aplēš, kāda ir tā vērtība līdz nākamajam gaviļu gadam, un viņam būs tai dienā dot, cik ir nospriests, kad tas to svētī tam Kungam.
24 Bet gaviļu gadā lai tas tīrums atgriežas tā īpašumā, kas to bija pārdevis, kam tas bija bijis par dzimtīpašuma zemes gabalu.
25 Visi priestera novērtējumi lai tiek izdarīti pēc svētnīcas seķeļa svara, kur vienam seķelim ir divdesmit geras.
26 Bet pirmā metiena liellopus, kas jau kā pirmdzimtie pieder tam Kungam, nevienam nebūs svētīt; lai tie būtu vērsis vai auns, —tie pieder tam Kungam.
27 Bet ja tas ir pirmdzimtais no nešķīstiem lopiem, tad lai tas to iegūst pēc novērtējuma, pieliekot piekto daļu klāt; bet ja tas netop izpirkts, tad lai to pārdod pēc novērtējuma.
28 Bet kas tā izņēmuma kārtā ir novēlēts tam Kungam par sevišķu īpa-šumu, —vai kāds cilvēks, vai viss, kas tam pieder, vai lops, vai lauks, kas vien ir bijis tā īpašumā, —to nevar nedz pārdot, nedz izpirkt; viss tas ir sevišķs īpašums, un tas ir pārlieku svēts tam Kungam.
29 Nevienu, kas ir sevišķā īpašumā novēlēts tam Kungam, nevar izpirkt, bet tam ir jāmirst.
30 Un ikviena desmitās tiesas deva no zemes tīrumā sētās sēklas, kā arī no koku augļiem, pieder tam Kungam un ir tam Kungam svēta.
31 Bet ja kas arī no desmitās daļas grib kaut ko izpirkt, tam būs klāt pie likt piekto daļu.
32 Un itin visiem, no kā desmitā tiesa tiek ņemta, —vai no lieliem vai sīkiem lopiem, kas vien krīt zem desmitās tiesas mēra rīkstes, ir jābūt svētiem tam Kungam.
33 Un nekāda izmeklēšana starp labu un nelabu, —tos iemainot, —lai nenotiek, tie lai netiek apmainīti; bet ja apmaina, —tad tas, kas iemainīts, un tas, kas iegūts tanī vietā, lai abi ir svēti; tos nedrīkst izpirkt.“ —
34 Tie ir baušļi, ko tas Kungs pavēlēja Mozum Sinaja kalnā ievērošanai Israēla bērniem.
1 Un Tas Kungs runāja uz Mozu, sacīdams: 2 "Runā uz Israēla bērniem un saki: ja kāds dod solījumu, zvērestu zvērēdams, tad viņa dvēsele lai pieder Tam Kungam pēc tava novērtējuma. 3 Un tavs vērtējums vīram starp divdesmit un sešdesmit gadiem lai ir piecdesmit sudraba seķeļi pēc svētnīcas svara. 4 Bet, ja tā ir sieva, tad tavs novērtējums lai ir trīsdesmit seķeļi. 5 Bet, ja vecums ir no pieciem līdz divdesmit gadiem, tad lai tavs novērtējums ir: par vīru divdesmit seķeļi, bet par sievu desmit seķeļi. 6 Bet par bērniem, vecumā no viena mēneša līdz pieciem gadiem, tavam novērtējumam ir jābūt: par zēnu pieci sudraba seķeļi, bet par meiteni trīs sudraba seķeļi. 7 Bet, ja tas ir sešdesmit gadus vecs vai vairāk, tad lai tavs novērtējums par vīru ir piecdesmit seķeļi, bet, ja tā ir sieva, tad desmit seķeļi. 8 Bet, ja tas nav spējīgs tik daudz maksāt, cik tu esi nospriedis, tad tādu būs novest priestera priekšā, un tas lai viņu novērtē; tad pēc tā, cik pati zvēresta devēja roka spēj nopelnīt, lai priesteris to novērtē. 9 Bet, ja kaut ko no liellopiem var kā upuri pievest Tam Kungam, tad ikviens lops, kas tiek dots Tam Kungam, ir svēts. 10 Tas nav jāaizstāj, tas nav jāizmaina - labs pret nelabu vai nelabs pret labu, bet, ja lops pret lopu ir mītin iemīts, tad tikpat pirmais, kā arī iemītais lai ir Tam Kungam svēti. 11 Bet, ja tas ir no nešķīstiem lopiem, ko Tam Kungam nedrīkst pievest par dāvinājuma upuri, tad to lopu būs novest pie priestera. 12 Un tad lai priesteris to novērtē, cik labs vai nederīgs tas ir, un, kā priesteris to novērtē, tā lai paliek. 13 Bet, ja to kāds pirktin izpērk, tad lai tas pieliek klāt piekto daļu pie novērtējuma. 14 Bet, ja kas savu namu veltī, lai nams būtu Tam Kungam svētīts, tad priesterim to būs novērtēt, cik labs vai cik nelabs tas ir, un, kā priesteris par to ir savu spriedumu teicis, tā lai paliek. 15 Bet, ja tas, kas savu namu veltījis, to grib tagad izpirkt, tad lai viņš pieliek piekto daļu naudā pie novērtētās cenas, un tad lai tas viņam pieder. 16 Bet, ja kas grib savu dzimto tīrumu svētīt Tam Kungam, tad novērtējums ir pēc sējas platības; kur viens homers miežu tiek izsēts, tur novērtējumam ir jābūt - piecdesmit sudraba seķeļu. 17 Bet, ja viņš savu tīrumu veltī pirms gaviļu gada, tad viņa maksa būs nosakāma pēc pilna novērtējuma. 18 Bet, ja viņš savu tīrumu veltī pēc gaviļu gada, tad priesterim jāaplēš viņam tīruma maksa pēc gadu skaita, kas atlikusi līdz gaviļu gadam, un lai attiecīgi tas atvelk no novērtējuma. 19 Bet, ja viņš savu tīrumu, ko ir veltījis, grib izpirkt, tad lai viņš pie novērtējuma cenas pieliek piekto daļu naudā, un tad lai tas viņam pieder. 20 Bet, ja viņš tīrumu neizpirks un ja šo tīrumu pārdos citam, tad tas vairs nav izpērkams. 21 Bet notiks, kad šāds tīrums kļūs brīvs no izpirkšanas gaviļu gadā, tad tāds tīrums ir it kā novēlēts īpašums Tam Kungam; tas lai top priesterim par viņa īpašumu. 22 Bet, ja kāds savu pirkto tīrumu, bet ne viņa īpašuma tīrumu, ir svētījis Tam Kungam, 23 tad priesteris lai aplēš, kāda ir tā vērtība līdz nākamajam gaviļu gadam, un viņam būs tai dienā dot, cik ir nospriests, kad tas to svētī Tam Kungam. 24 Bet gaviļu gadā lai tas tīrums atgriežas tā īpašumā, kas to bija pārdevis, kam tas bija bijis par īpašuma zemes gabalu. 25 Visi priestera novērtējumi lai tiek izdarīti pēc svētnīcas seķeļa svara, kur vienam seķelim ir divdesmit geras. 26 Bet pirmā metiena liellopus, kas jau kā pirmdzimušie pieder Tam Kungam, nevienam nebūs veltīt, lai tie būtu vērsis vai auns, tie pieder Tam Kungam. 27 Bet, ja tas ir pirmdzimušais no nešķīstiem lopiem, tad lai tas to iegūst pēc novērtējuma, pieliekot piekto daļu klāt; bet, ja tas netop izpirkts, tad lai to pārdod pēc novērtējuma. 28 Bet, kas ir novēlēts Tam Kungam par sevišķu īpašumu - vai kāds cilvēks vai viss, kas tam pieder, vai lops, vai lauks, kas vien ir bijis tā īpašumā, - to nevar nedz pārdot, nedz izpirkt; viss tas ir sevišķs īpašums, un tas ir augsti svēts Tam Kungam. 29 Neko, kas ir sevišķā īpašumā novēlēts, nevar izpirkt, bet tam ir jāmirst. 30 Un ikviena desmitās tiesas deva no zemes tīrumā sētās sēklas, kā arī no koku augļiem, pieder Tam Kungam un ir Tam Kungam svēta. 31 Bet, ja kas arī no desmitās daļas grib kaut ko izpirkt, tam būs klāt pielikt piekto daļu. 32 Un itin visiem, no kā desmitā tiesa tiek ņemta, vai no lieliem vai sīkiem lopiem, kas vien krīt zem desmitās tiesas mēra rīkstes, ir jābūt svētiem Tam Kungam. 33 Un nekāda izmeklēšana starp labu un nelabu, tos iemainot, lai nenotiek, tie lai netiek apmainīti; bet, ja apmaina, tad tas, kas iemainīts, un tas, kas iegūts tā vietā, lai abi ir svēti; tos nedrīkst izpirkt." 34 Tie ir baušļi, ko Tas Kungs pavēlēja Mozum Sinaja kalnā ievērošanai Israēla bērniem.
