1 Un kad to dzirdēja visi ķēniņi, kas ir viņpus Jardānas ir kalnos, ir ielejās un gar visu Lielās jūras malu līdz Libanonam, proti: hetieši, kānaānieši, ferisieši, hīvieši un jebusieši,
2 Tad tie visi sapulcējās vienkopus, lai vestu pret Jozuu un Israēlu vienprātīgi karu.
3 Kad nu Gibeonas iedzīvotāji dzirdēja, ko Jozua bija darījis ar Jēriku un ar Aju,
4 Tad ari tie rīkojās ar viltu: viņi nogāja, apgādājās ar pārtiku un ņēma līdz uz saviem ēzeļiem vecus maisus un nodriskātus ādas vīna traukus, kas bija saplaisājuši un salāpīti,
5 Kājas apāvuši ar vecām salāpītām sandalēm un novalkātiem mēteļiem mugurā, un arī visa viņu ceļa maize bija sakaltusi un sapelējusi.
6 Un tie nāca pie Jozuas Gilgalas nometnē un sacīja viņam un Israēla vīriem: „Mēs esam nākuši no tālas zemes, bet tagad slēdziet ar mums derību.“
7 Tad Israēla vīri atbildēja hīviešiem: „Varbūt, ka jūs jau dzīvojat mūsu vidū; kā tad lai mēs slēdzam ar jums derību?“
8 Tad tie apgalvoja Jozuam: „Mēs esam tavi kalpi.“ Kad nu Jozua viņiem jautāja: „Kas jūs esat, un no kurienes jūs nākat?“
9 Tad tie viņam atbildēja: „Mēs, tavi kalpi, nākam no visai tālas zemes tā Kunga, tava Dieva, vārda dēļ, jo mēs esam dzirdējuši Viņa slavu un arī visu to, ko Viņš ir darījis Ēģiptē.
10 Un tāpat arī visu to, ko Viņš ir darījis tiem diviem amoriešu ķēniņiem viņpus Jardānas, Hešbonas ķēniņam Sichonam un Basanas ķēniņam Ogam, kas dzīvoja Aštarotā.
11 Tāpēc mūsu vecaji un visi, kas dzīvo mūsu zemē, mūs skubināja, teik-dami: „Ņemiet savās rokās ceļa maizīti, dodieties tiem ceļā pretī un sakiet viņiem: Mēs esam jūsu kalpi, un tagad slēdziet ar mums derību!
12 Un šeit ir mūsu maize, mēs to siltu paņēmām līdz no savām mājām ceļam tanī dienā, kad mēs izgājām, lai dotos pie jums, bet nu redziet, cik tā ir sakaltusi un sapelējusi.
13 Un šie ādas vīna trauki, ko mēs piepildījām, tie bija pilnīgi jauni, bet tagad tie ir saplaisājuši gabalos, kā jūs to redzat, un mūsu drēbes un mūsu sandales ir galīgi nolietotas pārāk tālajā ceļā.“
14 Tad Israēla vīri ņēma gan no viņu ceļa maizes, bet tie neprasīja tā Kunga gribu.
15 Un Jozua noslēdza ar viņiem mieru un noslēdza ar tiem derību, ka viņš tos atstās dzīvus; un saieta virsaiši nodeva tiem zvērestu.
16 Bet pēc trijām dienām, kad tie bija noslēguši derību ar viņiem, tie dzirdēja, ka viņi esot to kaimiņi, jo dzīvojot to vidū,
17 Un kad Israēla bērni cēlās un devās ceļā, tad viņi trešajā dienā nonāca pie viņu pilsētām. Bet viņu pilsētas bija: Gibeona, Kefīra, Beērota, kā arī Kirjat-Jearima.
18 Tomēr Israēla bērni tos nenokāva, tādēļ ka visas kopas virsaiši, piesaukdami to Kungu, Israēla Dievu, bija tiem zvērējuši; bet kad nu visa draudze kurnēja pret virsaišiem,
19 Tad visi virsaiši teica visai draudzei: „Mēs esam pie tā Kunga, Israēla Dieva, tiem zvērējuši, un mēs tāpēc nevaram tos aiztikt.
20 Bet mēs ar viņiem rīkosimies šādi: labāk lai tie paliek dzīvi, nekā lai tādēļ pār mums nāktu sods, ja mēs būtu tiem devuši viltīgu zvērestu.“
21 Un tad tie virsaiši ļaudīm sacīja: „Lai tie paliek dzīvi, bet tiem jākļūst par malkas cirtējiem un ūdens nesējiem visai mūsu kopai.“ Tā tie virsaiši bija to viņiem nolikuši.
22 Tad Jozua viņus ataicinājā un tiem jautāja, sacīdams: „Kāpēc jūs mūs pievīlāt teikdami: Mēs no jums esam ļoti tālu, kaut gan jūs šeit pat mūsu vidū dzīvojat?
23 Nu tad tagad, —esiet nolādēti, lai no jums neviena netrūktu kalpu, malkas cirtēju un ūdens smēlēju klaušās mūsu Dieva namam!“
24 Un tie atbildēja Jozuam un sacīja: „Taviem kalpiem tika patiesi stāstīts, ko tas Kungs, tavs Dievs, Mozum, savam kalpam, ir apsolījis, ka Viņš visu šo zemi jums nodošot, un ka ienākot jūs iznicināšot visus šīs zemes iedzīvotājus. Tad mēs ļoti bijāmies no jums savas dzīvības dēļ, un tāpēc mēs to tā darījām.
25 Bet nu tagad, redzi, mēs esam tavā rokā, dari ar mums tā, kā tas ir labi un taisnīgi tavās acīs!“
26 Tad viņš arī tiem tā darīja un tos izglāba no Israēla bērnu rokas, ka tie tos nenokāva.
27 Un Jozua tanī dienā viņus padarīja par visas kopas malkas cirtējiem un ūdens nesējiem tā Kunga altāpa vajadzībām līdz šai dienai tai vietā, kuņa tas Kungs bija izraudzījis.
1 Un, kad to dzirdēja visi ķēniņi, kas ir viņpus Jordānas gan kalnos, gan ielejās un gar visu Lielās jūras malu līdz Libanonam, proti: hetieši, kānaānieši, ferisieši, hīvieši un jebusieši, 2 tad tie visi sapulcējās vienkopus, lai vienprātīgi vestu pret Jozuu un Israēlu karu. 3 Kad nu Gibeonas iedzīvotāji dzirdēja, ko Jozua bija darījis ar Jēriku un ar Aju, 4 tad arī tie rīkojās ar viltu: viņi nogāja, apgādājās ar pārtiku un ņēma līdzi uz saviem ēzeļiem vecus maisus un nodriskātus ādas vīna traukus, kas bija saplaisājuši un salāpīti, 5 ar vecām, salāpītām sandalēm kājās un novalkātiem apmetņiem mugurā, un visa viņu ceļamaize bija sakaltusi un sapelējusi. 6 Un tie nāca pie Jozuas Gilgalas nometnē un sacīja viņam un Israēla vīriem: "Mēs esam nākuši no tālas zemes, bet tagad slēdziet ar mums derību." 7 Tad Israēla vīri atbildēja hīviešiem: "Varbūt jūs jau dzīvojat mūsu vidū - kā tad lai mēs slēdzam ar jums derību?" 8 Tad tie apgalvoja Jozuam: "Mēs esam tavi kalpi." Un Jozua viņiem jautāja: "Kas jūs esat, un no kurienes jūs nākat?" 9 Tad tie viņam atbildēja: "Mēs, tavi kalpi, nākam no visai tālas zemes Tā Kunga, tava Dieva, Vārda dēļ, jo mēs esam dzirdējuši Viņa slavu un arī visu to, ko Viņš ir darījis Ēģiptē. 10 Un tāpat arī visu to, ko Viņš ir darījis tiem diviem amoriešu ķēniņiem viņpus Jordānas, Hešbonas ķēniņam Sihonam un Basanas ķēniņam Ogam, kas dzīvoja Aštarotā. 11 Tāpēc mūsu vecaji un visi, kas dzīvo mūsu zemē, mūs skubināja, teikdami: ņemiet savās rokās ceļamaizi, dodieties tiem ceļā pretī un sakiet viņiem: mēs esam jūsu kalpi, un tagad slēdziet ar mums derību. 12 Un šeit ir mūsu maize, mēs to siltu paņēmām līdzi no savām mājām ceļam tanī dienā, kad mēs izgājām, lai dotos pie jums, bet nu redziet, cik tā ir sakaltusi un sapelējusi. 13 Un šie ādas vīna trauki, ko mēs piepildījām, tie bija pilnīgi jauni, bet tagad tie ir saplaisājuši gabalos, kā jūs to redzat, un mūsu drēbes un mūsu sandales ir galīgi nolietotas pārāk tālajā ceļā." 14 Tad Israēla vīri ņēma gan no viņu ceļamaizes, bet tie neprasīja Tā Kunga gribu. 15 Un Jozua noslēdza ar viņiem mieru un noslēdza ar tiem derību, ka viņš tos atstās dzīvus, un draudzes vadoņi nodeva tiem zvērestu. 16 Bet pēc trim dienām, kad tie bija noslēguši derību ar viņiem, tie dzirdēja, ka viņi esot to kaimiņi, jo dzīvojot to vidū, 17 un, kad Israēla bērni cēlās un devās ceļā, tad viņi trešajā dienā nonāca pie viņu pilsētām. Bet viņu pilsētas bija Gibeona, Kefīra, Beērota, kā arī Kirjat-Jeārima. 18 Tomēr Israēla bērni tos nenokāva, tādēļ ka visas draudzes vadoņi, piesaukdami To Kungu, Israēla Dievu, bija tiem zvērējuši; bet, kad nu visa draudze kurnēja pret vadoņiem, 19 tad visi vadoņi teica visai draudzei: "Mēs esam pie Tā Kunga, Israēla Dieva, tiem zvērējuši, un mēs tāpēc nevaram tos aiztikt. 20 Bet mēs ar viņiem rīkosimies šādi: labāk lai tie paliek dzīvi, nevis ka pār mums nāktu sods, ja mēs būtu tiem devuši viltīgu zvērestu." 21 Un tad tie vadoņi ļaudīm sacīja: "Lai tie paliek dzīvi, bet tiem jākļūst par malkas cirtējiem un ūdens nesējiem visai mūsu draudzei." Tā tie vadoņi bija to viņiem nolikuši. 22 Tad Jozua viņus ataicināja un tiem jautāja: "Kāpēc jūs mūs pievīlāt, teikdami: mēs no jums esam ļoti tālu,- kaut gan jūs šeit pat mūsu vidū dzīvojat? 23 Nu tad tagad - esiet nolādēti, lai no jums netrūktu kalpu, malkas cirtēju un ūdens smēlēju mūsu Dieva namam." 24 Un tie atbildēja Jozuam un sacīja: "Taviem kalpiem tika patiesi stāstīts, ko Tas Kungs, tavs Dievs, Mozum, Savam kalpam, ir apsolījis, ka Viņš visu šo zemi jums nodošot un ka ienākot jūs iznīcināšot visus šīs zemes iedzīvotājus. Tad mēs ļoti bijāmies no jums savas dzīvības dēļ, un tāpēc mēs to tā darījām. 25 Bet nu tagad, redzi, mēs esam tavā rokā, dari ar mums tā, kā tas ir labi un taisnīgi tavās acīs." 26 Tad viņš tiem tā arī darīja un tos izglāba no Israēla bērnu rokas, ka tie tos nenokāva. 27 Un Jozua tanī dienā viņus nodeva draudzei par malkas cirtējiem un ūdens nesējiem Tā Kunga altāra vajadzībām līdz šai dienai tai vietā, kuru Tas Kungs bija izraudzījis.
