1 Un tas Kungs sacīja Jozuam: „Nebīsties un nešaubies! Ņem sev līdzi visu karaspēka saimi un celies un eji pret Aju; redzi, Es esmu nodevis tavā rokā Ajas ķēniņu un viņa tautu kopā ar viņa pilsētu un viņa zemi.
2 Un tu rīkojies tāpat ar Aju un tās ķēniņu, kā tu jau esi rīkojies ar Jēriku un tās ķēniņu, tikai ar tādu atšķirību, ka jūs gūto laupījumu un gūtos liellopus paturiet paši sev. Liec citiem paslēpties aizsegā aiz šīs pilsētas, tās otrā pusē, uz vakariem!
3 Tad Jozua ar visu kapaspēka saimi cēlās, lai dotos uzbrukumā pret Aju, un Jozua izmeklēja trīsdesmit tūkstošus visdrosmīgāko kapaviru un tos izsūtīja jau naktī.
4 Un viņš tiem deva pavēli, sacīdams: „Jums, lūk, būs pret to pilsētu novietoties aizsegā; neattālinieties pārāk tālu no pilsētas un esiet visi modri!
5 Bet es pats ar visu to kapa saimi, kas ir pie manis, došos tuvāk klāt pilsētai, un ja notiks, ka viņi iznāks mums pretī tā kā pirmo reizi, tad mēs no viņiem bēgsim.
6 Un kad nu viņi dosies laukā, lai mūs vajātu, tad mēs liksim viņiem no pilsētas attālināties labu gabalu, jo tie domās: Viņi bēg no mums tāpat kā pirmo reizi! Tā mēs bēgsim no viņiem.
7 Tad jūs celieties no savām paslēptuvēm, un jums ir šī pilsēta jāieņem, jo tas Kungs, jūsu Dievs, to ir nodevis jūsu rokā.
8 Un kad jūs būsit pilsētu ieņēmuši, tad aizdedziniet pilsētu ar uguni, darīdami visu tā, kā tas Kungs ir pavēlējis; redziet, tādu es jums esmu devis pavēli!“
9 Tā Jozua viņus izsūtīja, un tie nonāca līdz vietai, kur tiem bija jāpa-slēpjas un kas atradās starp Bēteli un Aju, uz rietumiem no Ajas, bet Jozua pavadīja nakti pie pārējās kapa tautas.
10 Un Jozua jozās agri no rīta, un viņš pārskaitīja rindas, un tad viņš, kopā ar Israēla vecajiem, cēlās un devās tautas priekšgalā pret Aju.
11 Un visa kapaspēka saime, kupa bija kopā ar viņu, cēlās un ieņēma savu vietu; nonākuši pilsētai tieši pretī, viņi uzcēla savas teltis ziemeļos no Ajas, un tur bija maza ieleja starp viņiem un Aju.
12 Tad viņš izraudzīja kādus piecus tūkstošus vīrus un lika tiem apslēpties aizsegā starp Bēteli un Aju pret vakariem no pilsētas.
13 Un tā viņi izvietoja kapa pulkus: visa kapaspēka nometni ziemeļos no pilsētas un paslēptos spēkus—rietumos no tās; bet Jozua tanī naktī nogāja pašā ielejā.
14 Kad Ajas ķēniņš to redzēja, tad pilsētas vīri steidzās un apjozās agri no rīta un tūdaļ devās pretī Israēlam uz kauju: viņš pats un visa viņa tauta steidzās noteiktā laikā uz sapulcēšanās vietu klajuma malā, bet viņš nezināja, ka aizsegā atrodas ļaudis, paslēpušies aiz pilsētas.
15 Bet Jozua un Israēls izlikās esam sakauti un metās bēgt no viņiem virzienā uz tuksnesi.
16 Tāpēc visi ļaudis, kas atradās pilsētā, tika sasaukti, lai dzītos tiem pakal, un tie vajāja Jozuu un ļāvās aizvilināties prom no pilsētas.
17 Un tur vairs nepalika neviena vīra ne Ajā, nedz Bētelē, kupš nebūtu izgājis, lai vajātu Israēlu; un tā tie atstāja pilsētu atvērtu un dzinās pakaļ Israēlam.
18 Tad tas Kungs sacīja Jozuam: „Izstiep šķēpu, kas ir tavā rokā, pret Aju, jo Es to nododu tavā rokā!“ Tad Jozua izstiepa šķēpu, kas bija viņa rokā, pret pilsētu.
19 Tad tie, kuļ-i bija aizsegā, steigā iznāca no savām paslēptuvēm un skrēja, tiklīdz Jozua izstiepa savu roku, iesteidzās pilsētā, ieņēma to un ar skubu pielika pilsētai uguni.
20 Kad nu Ajas vīri pagriezās atpakaļ un skatījās, tad, redzi, dūmi jau cēlās no pilsētas pret debesīm, un tie nespēja nekur bēgt, ne šurp ne turp; jo arī tā karotāju saime, kura bija bēgusi uz tuksnesi, griezās atpakaļ pret tiem, kas viņus vajāja,
21 Jo kad Jozua un viss Israēls redzēja, ka tie, kuri bija paslēpušies, ieņēma pilsētu un ka pār pilsētu jau pacēlās dūmi, tad ari viņi griezās atpakaļ un kāva Ajas vīrus.
22 Un tad arī tic no pilsētas nāca ārā viņiem pretī, tā ka ajieši atradās Israēla vidū, —vieni nāca no šīs un otri no tās puses un tos kāva, kamēr neviena no tiem nepalika pāri, kas būtu palicis sveiks, vai arī, kas būtu izglābies.
23 Bet Ajas ķēniņu tie sagūstīja dzīvu un noveda pie Jozuas.
24 Un tad notika, kad Israēls bija pabeidzis nogalināt visus Ajas aizstāvjus atklātā tuksneša laukā, kur tas bija tos vajājis, un kad tie visi bija krituši līdz pat beidzamam no zobena asmeņa, ka tad tikai viss Israēls griezās atpakaļ uz Aju, lai nogalinātu tās iedzīvotājus bez žēlastības ar zobena asmeni.
25 Un visu kritušo skaits tanī dienā bija, skaitot vīrus un sievas, divpadsmit tūkstoši; visi Ajas iedzīvotāji.
26 Un Jozua neatvilka savu roku, ko viņš ar šķēpu bija izstiepis, tiekāms visi Ajas iedzīvotāji bija pilnā mērā, —kā to lāsts prasa, —iznīcināti.
27 Tikai lopus un pilsētas laupījumu Israēls paņēma un paturēja sev, kā tas Kungs bija Jozuam pavēlējis.
28 Tādā kārtā Jozua nodedzināja Aju un pārvērta to par drupu kaudzi uz mūžīgiem laikiem, kāda tā ir arī vēl šodien.
29 Bet Ajas ķēniņu viņš lika pakārt vakara laikā, saulei rietot, pie koka; tad pēc Jozuas pavēles tie noņēma viņa līķi no koka un nometa to pie ieejas pilsētas vārtos, kur tie tam virsū uzkrāva lielu akmeņu kaudzi, kas tur vēl atrodas līdz šai dienai.
30 Toreiz ari Jozua uzcēla tam Kungam, Israēla Dievam, altāri Ebala kalnā
31 Tā, kā tā Kunga kalps Mozus bija Israēla tautai pavēlējis un kā tas ir uzrakstīts Mozus bauslības grāmatā: altāri no neapcirstiem akmeņiem, kujra veidošanai nebija tikuši lietoti dzelzs rīki, un uz tā viņi upurēja tam Kungam dedzināmos upurus un nesa kaujamos pateicības upurus.
32 Un tad viņš rakstīja tur uz akmeņiem norakstu no Mozus bauslības, ko Mozus bija rakstījis, Israēla bērniem klāt esot.
33 Un viss Israēls ar saviem vecajiem, virsniekiem un soģiem stāvēja abos šķirsta sānos pretī priesteriem un Ievītiem, kuri bija tā Kunga derības šķirsta nesēji, tiklab svešinieki, kā arī iedzimtie, un tad tie pagriezās: viena puse pret Garicima kalnu un otra puse pret Ēbala kalnu tā, kā tā Kunga kalps Mozus bija iepriekš pavēlējis Israēla tautu svētīt.
34 Un pēc tam viņš nolasīja visus bauslības vārdus, —svētības un lāstu vārdus, kā tas bauslības grāmatā stāv rakstīts.
35 Un tur nebija neviena vārda no visiem, kurus Mozus kā pavēli bija devis, ko Jozua nebūtu nolasījis visai sasauktai Israēla draudzei, —ir sievu, ir mazo bērnu un ir svešinieku priekšā, kuri staigāja viņiem līdzi.
1 Un Tas Kungs sacīja uz Jozuu: "Nebīsties un nešaubies! Ņem sev līdzi visus karavīrus un celies un ej pret Aju; redzi, Es esmu nodevis tavā rokā Ajas ķēniņu un viņa tautu kopā ar viņa pilsētu un viņa zemi. 2 Un tu rīkojies tāpat ar Aju un tās ķēniņu, kā tu jau esi rīkojies ar Jēriku un tās ķēniņu, tikai ka jūs gūto laupījumu un gūtos liellopus paturiet paši sev. Liec citiem paslēpties aizsegā aiz šīs pilsētas, tās otrā pusē, uz vakariem." 3 Tad Jozua ar visu karavīru saimi cēlās, lai dotos uzbrukumā pret Aju, un Jozua izmeklēja trīsdesmit tūkstošus visdrosmīgāko karavīru un tos izsūtīja jau naktī. 4 Un viņš tiem deva pavēli, sacīdams: "Jums, lūk, būs pret to pilsētu novietoties aizsegā; neturieties pārāk tālu no pilsētas un esiet visi modri. 5 Bet es pats ar visu to kara saimi, kas ir pie manis, došos tuvāk klāt pilsētai, un, ja notiks, ka viņi iznāks mums pretī tā kā pirmoreiz, tad mēs no viņiem bēgsim. 6 Un, kad nu viņi dosies laukā, lai mūs vajātu, tad mēs liksim viņiem no pilsētas attālināties labu gabalu, jo tie sacīs: viņi bēg no mums tāpat kā pirmoreiz. Tā mēs bēgsim no viņiem. 7 Tad jūs celieties no savām paslēptuvēm, un jums šī pilsēta jāieņem, jo Tas Kungs, jūsu Dievs, to ir nodevis jūsu rokā. 8 Un, kad jūs būsit pilsētu ieņēmuši, tad aizdedziniet pilsētu ar uguni, darīdami visu tā, kā Tas Kungs ir pavēlējis; redziet, tādu es jums esmu devis pavēli." 9 Tā Jozua viņus izsūtīja, un tie nonāca līdz vietai, kur tiem bija jāpaslēpjas un kas atradās starp Bēteli un Aju, uz rietumiem no Ajas, bet Jozua pavadīja nakti pie pārējās kara tautas. 10 Un Jozua cēlās agri no rīta, un viņš pārskaitīja rindas, un tad viņš kopā ar Israēla vecajiem cēlās un devās tautas priekšgalā pret Aju. 11 Un visa karavīru saime, kas bija kopā ar viņu, cēlās un ieņēma savu vietu; nonākuši pilsētai tieši pretī, viņi uzcēla savas teltis ziemeļos no Ajas, un tur bija maza ieleja starp viņiem un Aju. 12 Tad viņš izraudzīja kādus piecus tūkstošus vīru un lika tiem paslēpties aizsegā starp Bēteli un Aju pret vakariem no pilsētas. 13 Un tā viņi izvietoja karapulkus: visa karaspēka nometni ziemeļos no pilsētas un paslēptos spēkus rietumos no tās; bet Jozua tanī naktī nogāja pašā ielejā. 14 Kad Ajas ķēniņš to redzēja, tad pilsētas vīri steidzās un agri no rīta cēlās un tūdaļ devās pretī Israēlam uz kauju; viņš pats un visa viņa tauta steidzās noteiktā laikā uz sapulcēšanās vietu klajuma malā, bet viņš nezināja, ka aizsegā atrodas ļaudis, paslēpušies aiz pilsētas. 15 Bet Jozua un Israēls izlikās esam sakauti un metās bēgt no viņiem virzienā uz tuksnesi. 16 Tāpēc visi ļaudis, kas atradās pilsētā, tika sasaukti, lai dzītos tiem pakaļ, un tie vajāja Jozuu un ļāvās aizvilināties prom no pilsētas. 17 Un tur vairs nepalika neviena vīra, nedz Ajā, nedz Bētelē, kurš nebūtu izgājis, lai vajātu Israēlu; un tā tie atstāja pilsētu atvērtu un dzinās pakaļ Israēlam. 18 Tad Tas Kungs sacīja Jozuam: "Izstiep šķēpu, kas ir tavā rokā, pret Aju, jo Es to nododu tavā rokā." Tad Jozua izstiepa šķēpu, kas bija viņa rokā, pret pilsētu. 19 Tad tie, kuri bija aizsegā, tūlīt iznāca no savām paslēptuvēm un skrēja, tiklīdz Jozua izstiepa savu roku, iegāja pilsētā un ieņēma to, un steigšus pielika tai uguni. 20 Kad nu Ajas vīri pagriezās atpakaļ un skatījās, tad redzi, dūmi jau cēlās no pilsētas pret debesīm, un tie nespēja nekur bēgt - ne šurp, ne turp, jo arī tā karavīru saime, kura bija bēgusi uz tuksnesi, griezās atpakaļ pret tiem, kas viņus vajāja, 21 jo, kad Jozua un viss Israēls redzēja, ka tie, kuri bija paslēpušies, ieņēma pilsētu un ka pār pilsētu jau cēlās dūmi, tad arī viņi griezās atpakaļ un kāva Ajas vīrus. 22 Un tad arī tie no pilsētas nāca ārā viņiem pretī, tā ka ajieši atradās Israēla vidū, vieni nāca no šīs un otri no tās puses un tos kāva, kamēr neviena no tiem nepalika pāri, kas būtu palicis sveiks vai arī kas būtu izglābies. 23 Bet Ajas ķēniņu tie sagūstīja dzīvu un noveda pie Jozuas. 24 Un notika, kad Israēls bija nogalinājis visus Ajas aizstāvjus atklātā tuksneša laukā, kur tas bija tos vajājis, un kad tie visi bija krituši līdz pat beidzamam no zobena asmens, tad tikai viss Israēls griezās atpakaļ uz Aju, lai nogalinātu tās iedzīvotājus bez žēlastības ar zobena asmeni. 25 Un visu kritušo skaits tanī dienā bija, skaitot vīrus un sievas, divpadsmit tūkstoši, visi Ajas iedzīvotāji. 26 Un Jozua neatvilka savu roku, ko viņš ar šķēpu bija izstiepis, iekāms visi Ajas iedzīvotāji bija pilnīgi, kā to lāsts prasa, izdeldēti. 27 Tikai lopus un pilsētas laupījumu Israēls paņēma un paturēja sev, kā Tas Kungs bija Jozuam pavēlējis. 28 Un Jozua nodedzināja Aju un pārvērta to par drupu kaudzi uz mūžīgiem laikiem, kāda tā ir vēl šodien. 29 Bet Ajas ķēniņu viņš lika pakārt vakara laikā, saulei rietot, pie koka; tad pēc Jozuas pavēles tie noņēma viņa līķi no koka un nometa to pie ieejas pilsētas vārtos, kur tie tam virsū uzkrāva lielu akmeņu kaudzi, kas ir līdz šai dienai. 30 Toreiz arī Jozua uzcēla Tam Kungam, Israēla Dievam, altāri Ēbala kalnā 31 tā, kā Mozus, Tā Kunga kalps, bija Israēla tautai pavēlējis un kā tas ir uzrakstīts Mozus bauslības grāmatā: altāri no neapcirstiem akmeņiem, kura veidošanai nebija lietoti dzelzs rīki, un uz tā viņi upurēja Tam Kungam dedzināmos upurus un nesa kaujamos pateicības upurus. 32 Un tad viņš rakstīja tur uz akmeņiem norakstu no Mozus bauslības, ko Mozus bija rakstījis, Israēla bērniem klātesot. 33 Un viss Israēls ar saviem vecajiem, virsniekiem un tiesnešiem stāvēja abos šķirsta sānos pretī priesteriem un levītiem, kuri bija Tā Kunga derības šķirsta nesēji, tiklab svešinieki, kā arī iedzimtie, un tad tie pagriezās: viena puse pret Garicima kalnu un otra puse pret Ēbala kalnu, kā Mozus, Tā Kunga kalps, bija iepriekš pavēlējis Israēla tautu svētīt. 34 Un pēc tam viņš nolasīja visus bauslības vārdus, svētības un lāstu vārdus, kā tas bauslības grāmatā stāv rakstīts. 35 Un tur nebija neviena vārda no visiem, kurus Mozus kā pavēli bija devis, ko Jozua nebūtu nolasījis visas Israēla draudzes priekšā, arī sievu, mazo bērnu un svešinieku priekšā, kuri staigāja viņiem līdzi.
