1 Šis ir tas vārds, ko tas Kungs runājis ar pravieša Jeremijas muti par Bābeli un par kaldēju zemi:
2 „Pasludiniet tautu starpā, dariet zināmu un neslēpiet, paceliet karogu, sludiniet: Bābele ir uzvarēta, Bels ir palicis kaunā, Merodachs stāv satriekts! Viņu dievi ir palikuši kaunā, viņu dievekļi sagrauti!
3 Jo pret viņiem nāk tauta no ziemeļiem, tā izpostīs viņu zemi, tur nebūs vairs iedzīvotāju, cilvēki būs aizbēguši, un arī lopi būs aizdzīti projām! —
4 Tanīs dienās, tanī laikā“, —saka tas Kungs, —„nāks atpakaļ Israēla bērni, kopā ar Jūdas bērniem, tie nāks, nemitīgi raudādami, un meklēs to Kungu, savu Dievu.
5 Tie meklē ceļu uz Ciānu, uz turieni ir vērsti viņu skati: Nāciet, pievienojieties tam Kungam mūžīgā nekad neaizmirstamā derībā!
6 Mana tauta bija kā pazudušas avis, viņu gani bija tās maldinājuši, vadājuši kalnos pa nepareiziem ceļiem; tās gāja no kalna uz pakalnu un aizmirsa savu novietni.
7 Visi rija tās, kas ar tām sastapās, un manas tautas pretinieki sacīja: „Mēs tiem nedarām netaisnību!“ —jo tie ir grēkojuši pret to Kungu, pret savu īsto ganību un pret savu tēvu cerību. —
8 „Bēdziet no Bābeles, atstājiet, kaldēju zemi un esiet kā vadītāji auni ganāmam pulkam!
9 Jo redzi, Es sūtišu lielas tautas no ziemeļiem pret Bābeli, tās nostāsies pret to un to ieņemsŗ viņu bultas nāks kā no gudra varoņa rokas, tās neaizlidos velti.
10 Tā kaldēju zeme kritis par laupī-jumu iebrucējiem, un visi, kas piedalīsies tās izlaupīšanā, pieēdīsies līdz kaklam!“ —saka tas Kungs. —
11 „Priecājieties un līksmojiet, mana mantojuma laupītāji, un lēkājiet priekā j kā govis, kad ar tām labību kuļ, un zviedziet kā ērzeļi!
12 Un tomēr jūsu māte paliks pilnīgi kaunā, kas jūs dzemdējusi, tā stāvēs nosarkusi. Redzi, zeme, kur dzīvo pēdējā no tautām, taps tagad par tuksnesi un par izkaltušu zāļu klajumu.
13 Aiz tā Kunga dusmām tā paliks neapdzīvota un kļūs pavisam par tuksnesi. Ikviens, kas ies Bābelei garām, brīnīsies; tas būs šausmu pārņemts un svilpodams šņāks par tās ciešanām.
14 Nostājieties visapkārt cīņai pret Bābeli, visi stopa strēlnieki! Šaujiet, netaupiet bultas! Jo tā ir apgrēkojusies pret to Kungu.
15 Paceliet prieka balsis visapkārt! „Bābele padevās! Krituši tās nocietinā-jumi, noārdīti tās mūri!“ —Tā kā tā ir tā Kunga atriebība, tad atriebieties tai ari no savas puses. Dariet viņai tā, kā viņa ir darījusi!
16 Izniciniet Bābelē visus sējējus un visus pļāvējus! No briesmīgā zobena tie vairīsies, un ikviens bēgs uz savu dzimteni pie savas tautas.
17 Israēls ir kā izbiedēta avs, ko lauvas vajājušas. Pirmais viņu bija aizkodis Asirijas ķēniņš, tad beigās Bābeles ķēniņš Nebukadnēcars apgrauza viņa kaulus.
18 Tādēļ tā saka tas Kungs Cebaots, Israēla Dievs: „Redzi, Es sodīšu Bābeles ķēniņu un viņa zemi, kā Es nosodīju Asirijas ķēniņu.
19 Tad Es atvedīšu Israēlu atpakaļ viņa ganībās, ka viņš atkal ganīs savas avis uz Karmela un Basanā un savu pārtiku saņems Ēfraima kalnos un Gileādā.
20 Tanīs dienās un ttsai laikā“, —tā saka tas Kungs, —„meldēs Israēla nozie-gumu un Jūdas grēkus, bet tie nebūs vairs atrodami, jo Es piedošu tiem, ko Es glabāju kā pārpalikumu.“
21 „Celies pret divkārtējo nemiernieku zemi un pret šās piemeklētās pilsētas iedzīvotājiem! Satriec un posti“, —saka tas Kungs, —„un izpildi visu, ko Es tev pavēlēju!“
22 Klau! Zemē dzirdams kara troksnis, un valda liels sabrukums; atskan skaļas vaimanas!
23 Kā ir sasists un satriekts tas veseris, kas postīja visu pasauli! Kā Bābele palikusi par šausmu iemiesojumu tautu starpā!
24 „Es tev izliku valgus, Bābele, un tu esi noķerta, iekāms tu pati to pamanīji; tu esi pienākta un sagrābta cieti, jo tu esi ielaidušies cīņā ar to Kungu.“
25 Tas Kungs atslēdzis savu ieroču noliktavu un izņēmis no turienes savu dusmu ieročus, jo tam Kungu Kungam Cebaotam ir darbs kaldēju zemē.
26 Nāciet no visām pusēm pret šo zemi, atveriet tās klētis! Sametiet visu, kas tai ir, kaudzē kā labības kūļus un iznīciniet to; sodiet līdz ar to ari pašu zemi, ka nekas no tās nepaliek!
27 Nogaliniet visus zemes lopus, lai viņi lemti nokaušanai! Bēdas tās iedzī-votājiem! Jo viņu diena ir atnākusi, viņu piemeklēšanas laiks.
28 Klau! Bēgļi no Bābeles zemes izbēguši sauc, lai pasludinātu Ciānā tā Kunga atriebību, mūsu Dieva atriebību Viņa nama dēļ! —
29 Sūtiet stopu strēlniekus pret Bābeli, visus, kas vien prot stopu uzvilkt! Aplenciet to visapkārt, lai neviens neiz-bēg! Atmaksājiet tai pēc tās nopelniem, par tās ļaunajiem darbiem! Dariet tai tā, kā tā darījusi! Jo tā pārgalvīgi sacēlusies pret to Kungu, Israēla Svēto.
30 „Tādēļ tās jaunekļi kritīs tās ielās, un Bābeles karavīri aizies tanīs dienās arī bojā!“ —tā saka tas Kungs.
31 „Redzi, Es tevi savaldīšu, tu pārgalvīgā un nekautrīgā!“ —saka tas Kungs Cebaots, —„jo atnākusi tava diena, tavs piemeklēšanas laiks.
32 Tad lepnā un pārgalvīgā paklups un kritīs, un neviens viņu nepacels. Es pielikšu uguni viņas pilsētām, tā apris visu visapkārt!“
33 Tā saka tas Kungs Cebaots: „Israēla un Jūdas bērni cieš varmācībā; visi, kas tos aizveduši gūstā, tur tos stingri savās rokās un negrib atlaist.
34 Bet viņu glābējs ir stiprs, —Kungs Cebaots ir viņa vārds. Tas iztiesās viņu lietu, lai dotu zemei mieru, bet nemieru Bābeles iedzīvotājiem.“
35 „Zobens lai nāk pār kaldējiem“, —saka tas Kungs, —„un pār Bābeles iedzīvotājiem, pār tās valdniekiem un zinātniekiem!
36 Zobens pār pļāpātājiem un pareģiem, ka tie paliek kā muļķi stāvam! Zobens pār tās karavīriem, ka tie kļūst par gļēvuļiem un bēgļiem!
37 Zobens arī pār tās zirgiem un ratiem; zobens pār visu tautu maisījumu, kas ir tās robežās, ka tie kļūst par sievām! Zobens pār visām tās mantām, ka tās krīt laupītāju rokās!
38 Sausums lai nāk pār tās ūdeņiem, ka tie izsīkst! Jo tā ir elku dievu zeme, muļķīgi tie lepojas ar saviem dievekļiem.
39 Tādēļ tur mājos tuksneša zvēri, šakaļi un strausi, tā nebūs vairs apdzīvota ne mūžam, tur iedzīvotāju nebūs uz radu radiem!
40 Kā Dievs citkārt nopostīja Sodomu un Gomoru līdz ar to blakus pilsētām“, —saka tas Kungs, —„tā tur neviens vairs nedzīvos, tur nebūs neviena cilvēka!“
41 Uzmanieties! Tauta nāk no zie-meļiem, stipra tauta, un daudz ķēniņu ceļas no zemes galiem.
42 Tiem ir stopi un šķēpi, tie ir cietsirdīgi un nežēlīgi; viņu karaspēku troksnis ir kā jūtas krākšana, tie jāj uz zirgiem kā karavīri un iekarotāji pret tevi, Bābeles meita!
43 Kad Bābeles ķēniņam pienāk ziņas par to, tad nogurumā nolaižas viņam rokas; bailes pārņem viņu, drebuļi un žņaudzēji kā sievu dzemdēšanas sāpēs.
44 „Redzi, kā lauva strauji ceļas no Jardānas biezokņiem un iet uz ielejas zaļajām nogāzēm, tā Es viņu drīzi no turienes aizdzīšu un iecelšu pār viņiem par valdnieku to, kas šim nolūkam izredzēts. Kas var Man līdzināties, un kas Mani var saukt pie atbildības? Un kur būtu tāds tautu gans, kas varētu mēroties ar Mani?“
45 Tādēļ uzklausait, ko tas Kungs nolēmis par Bābeli un kāds Viņa nodoms par kaldēju zemi: Tiešām, ganu zēni tos aizvedīs kā ganāma pulka jērus, pat viņu ganības būs uztrauktas par tiem!
46 No sauciena: „Bābele ir kritusi!“ —trīcēs zeme, un uztraukums izplatīsies tautu starpā.
1 Šis ir tas vārds, ko Tas Kungs runājis caur pravieti Jeremiju par Bābeli un par kaldeju zemi: 2 "Pasludiniet tautu starpā, dariet zināmu un neslēpiet, paceliet karogu, sludiniet: Bābele ir uzvarēta, Bels ir palicis kaunā, Merodahs stāv satriekts! Viņu dievi ir palikuši kaunā, viņu dievekļi sagrauti! 3 Jo pret viņiem nāk tauta no ziemeļiem, tā izpostīs viņu zemi, tur nebūs vairs iedzīvotāju, cilvēki būs aizbēguši, un arī lopi būs aizdzīti projām! 4 Tanīs dienās, tanī laikā, saka Tas Kungs, nāks Israēla bērni kopā ar Jūdas bērniem, tie nāks nemitīgi raudādami, un meklēs To Kungu, savu Dievu. 5 Tie meklēs ceļu uz Ciānu, uz turieni ir vērsti viņu skati: nāciet, pievienojieties Tam Kungam mūžīgā, nekad neaizmirstamā derībā! 6 Mana tauta bija kā pazudušas avis, viņu gani bija tās maldinājuši, vadājuši kalnos pa nepareiziem ceļiem; tās gāja no kalna uz pakalnu un aizmirsa savu novietni. 7 Visi rija tās, kas ar tām sastapās, un Manas tautas pretinieki sacīja: mēs tiem nedarām netaisnību! - jo tie ir grēkojuši pret To Kungu, pret savu īsto ganību un pret savu tēvu cerību. 8 Bēdziet no Bābeles, atstājiet kaldeju zemi un esiet kā vadītāji auni ganāmam pulkam! 9 Jo redzi, Es sūtīšu lielas tautas no ziemeļiem pret Bābeli, tās nostāsies pret to un to ieņems; viņu bultas nāks kā no gudra varoņa rokas, tās neaizlidos velti. 10 Tā kaldeju zemes kritīs par laupījumu iebrucējiem, un visi, kas piedalīsies tās izlaupīšanā, pieēdīsies līdz kaklam, saka Tas Kungs. 11 Priecājieties un līksmojiet, Mana mantojuma laupītāji, un lēkājiet priekā kā govis, kad ar tām labību kuļ, un zviedziet kā ērzeļi! 12 Un tomēr jūsu māte paliks pilnīgi kaunā, kas jūs dzemdējusi, tā stāvēs nosarkusi. Redzi, zeme, kur dzīvo pēdējā no tautām, taps tagad par tuksnesi un par izkaltušu zāļu klajumu. 13 Aiz Tā Kunga dusmām tā paliks neapdzīvota un kļūs pavisam par tuksnesi. Ikviens, kas ies Bābelei garām, brīnīsies; tas būs šausmu pārņemts un svilpodams šņāks par tās ciešanām. 14 Nostājieties visapkārt cīņai pret Bābeli, visi stopa strēlnieki! Šaujiet, netaupiet bultas! Jo tā ir apgrēkojusies pret To Kungu. 15 Paceliet prieka balsis visapkārt! "Bābele padevās! Krituši tās nocietinājumi, noārdīti tās mūri!" Jo tā ir Tā Kunga atriebība; atriebieties tai arī no savas puses. Dariet viņai tā, kā viņa ir darījusi! 16 Iznīciniet Bābelē visus sējējus un visus pļāvējus! No briesmīgā zobena tie vairīsies, un ikviens bēgs pie savas tautas un ikviens uz savu zemi. 17 Israēls ir kā izbiedēta avs, ko lauvas vajājušas. Pirmais viņu bija aizkodis Asīrijas ķēniņš, tad beigās Bābeles ķēniņš Nebukadnēcars apgrauza viņa kaulus. 18 Tādēļ tā saka Tas Kungs Cebaots, Israēla Dievs: redzi, Es sodīšu Bābeles ķēniņu un viņa zemi, kā Es sodīju Asīrijas ķēniņu. 19 Tad Es atvedīšu Israēlu atpakaļ viņa ganībās, ka viņš atkal ganīs savas avis uz Karmela un Basanā, un viņi tiks paēdināti Efraima kalnos un Gileādā. 20 Tanīs dienās un tanī laikā, tā saka Tas Kungs, meklēs Israēla noziegumu un Jūdas grēkus, bet tie nebūs vairs atrodami, jo Es piedošu tiem, ko Es glabāju kā pārpalikumu. 21 Celies pret divkārtējo nemiernieku zemi un pret šīs piemeklētās pilsētas iedzīvotājiem! Satriec un posti, saka Tas Kungs, un izpildi visu, ko Es tev pavēlēju!" 22 Klau! Zemē dzirdams kara troksnis, un valda liels sabrukums; atskan skaļas vaimanas! 23 Kā ir sasists un satriekts tas veseris, kas postīja visu pasauli! Kā Bābele palikusi par šausmu iemiesojumu tautu starpā! 24 "Es tev izliku valgus, Bābele, un tu esi noķerta, iekāms tu pati to pamanīji; tu esi pienākta un sagrābta ciet, jo tu esi ielaidusies cīņā ar To Kungu." 25 Tas Kungs ir atslēdzis Savu ieroču noliktavu un izņēmis no turienes Savu dusmu ieročus, jo Tam kungu Kungam Cebaotam ir darbs kaldeju zemē. 26 Nāciet no visām pusēm pret šo zemi, atveriet tās klētis! Sametiet visu, kas tai ir, kaudzē kā labības kūļus un iznīciniet to; sodiet līdz ar to arī pašu zemi, ka nekas no tās nepaliek! 27 Nogaliniet visus zemes lopus, lai viņi lemti nokaušanai! Bēdas tās iedzīvotājiem! Jo viņu diena ir atnākusi, viņu piemeklēšanas laiks. 28 Klau! Bēgļi no Bābeles zemes izbēguši sauc, lai pasludinātu Ciānā Tā Kunga atriebību, mūsu Dieva atriebību Viņa nama dēļ! 29 Sūtiet stopu strēlniekus pret Bābeli, visus, kas vien prot stopu uzvilkt! Aplenciet to visapkārt, lai neviens neizbēg! Atmaksājiet tai pēc tās nopelniem - par tās ļaunajiem darbiem! Dariet tai tā, kā tā darījusi! Jo tā pārgalvīgi sacēlusies pret To Kungu, Israēla Svēto. 30 "Tādēļ tās jaunekļi kritīs tās ielās, un Bābeles karavīri tanīs dienās aizies bojā!" tā saka Tas Kungs. 31 "Redzi, Es tevi savaldīšu, tu pārgalvīgā un nekautrīgā, saka Tas Kungs Cebaots, jo atnākusi tava diena, tavs piemeklēšanas laiks. 32 Tad lepnā un pārgalvīgā paklups un kritīs, un neviens viņu nepacels. Es pielikšu uguni viņas pilsētām, tā aprīs visu visapkārt! 33 Tā saka Tas Kungs Cebaots: Israēla un Jūdas bērni cieš varmācībā; visi, kas tos aizveduši gūstā, tur tos stingri savās rokās un negrib atlaist. 34 Bet viņu pestītājs ir stiprs - Kungs Cebaots ir Viņa vārds. Tas iztiesās viņu lietu, lai dotu zemei mieru, bet nemieru Bābeles iedzīvotājiem. 35 Zobens lai nāk pār kaldejiem, saka Tas Kungs, un pār Bābeles iedzīvotājiem, pār tās valdniekiem un gudrajiem! 36 Zobens pār pļāpātājiem un pareģiem, ka tie paliek kā muļķi stāvam! Zobens pār tās karavīriem, ka tie kļūst par gļēvuļiem un bēgļiem! 37 Zobens arī pār tās zirgiem un ratiem; zobens pār jauktajām tautām, kas ir tās robežās, ka tie kļūst par sievām! Zobens pār visām tās mantām, ka tās krīt laupītāju rokās! 38 Sausums lai nāk pār tās ūdeņiem, ka tie izsīkst! Jo tā ir elku dievu zeme, muļķīgi tie lepojas ar saviem dievekļiem. 39 Tādēļ tur mājos tuksneša zvēri, šakāļi un strausi, tā nebūs vairs apdzīvota nemūžam, tur iedzīvotāju nebūs uz radu radiem! 40 Kā Dievs citkārt nopostīja Sodomu un Gomoru līdz ar to blakuspilsētām, saka Tas Kungs, tā tur neviens vairs nedzīvos, tur nebūs neviena cilvēka!" 41 Uzmanieties! Tauta nāk no ziemeļiem, stipra tauta, un daudz ķēniņu ceļas no zemes galiem. 42 Tiem ir stopi un šķēpi, tie ir cietsirdīgi un nežēlīgi; viņu karaspēku troksnis ir kā jūras krākšana, tie jāj uz zirgiem kā karavīri un iekarotāji pret tevi, Bābeles meita! 43 Kad Bābeles ķēniņam pienāk ziņas par to, tad nogurumā viņam nolaižas rokas; bailes pārņem viņu, drebuļi un žņaudzēji kā sievu dzemdēšanas sāpēs. 44 Redzi, kā lauva strauji ceļas no Jordānas biezokņiem un iet uz ielejas zaļajām nogāzēm, tā Es viņu drīz no turienes aizdzīšu un iecelšu pār viņiem par valdnieku to, kas šim nolūkam izredzēts. Kas var Man līdzināties, un kas var Mani saukt pie atbildības? Un kur būtu tāds tautu gans, kas varētu mēroties ar Mani?" 45 Tādēļ uzklausait, ko Tas Kungs nolēmis par Bābeli un kāds Viņa nodoms par kaldeju zemi: tiešām, ganu zēni tos aizvedīs kā ganāmā pulka jērus, pat viņu ganības būs uztrauktas par tiem! 46 No sauciena: Bābele ir kritusi! - trīcēs zeme, un uztraukums izplatīsies tautu starpā.
