1 Kad reiz Simsons nogāja lejā uz Timnu, tad viņš ieraudzīja tur starp filistiešu meitām kādu meiteni.
2 Atgriezies atpakaļ kalnos, viņš to stāstīja savam tēvam un savai mātei, teikdams: „Timnā es redzēju kādu filistiešu meiteni, un tagad ņemiet viņu man par sievu!“
3 Tad viņa tēvs un viņa māte viņam teica: „Vai tad tiešām nav tavu radu starpā meitu vai kaut visas mūsu tautas vidū sievas, ka tu eji, lai sev ņemtu sievu no filistiešiem, šiem neapgraizītajiem?“ Bet Simsons atbildēja savam tēvam: „Tikai šo tu ņem man par sievu, jo viņa ir manām acīm patīkama.“
4 Bet viņa tēvs un viņa māte nezināja, ka tas Kungs pats to tā bija izkārtojis, lai pārmācītu filistiešus; filistieši tanī laikā valdīja pār Israēlu.
5 Tad Simsons ar savu tēvu un ar savu māti devās lejā uz Timnu. Pie Timnas vīna kalniem viņam pretī rūk-dams izlēca jauns lauva.
6 Un tā Kunga gars nāca pār Simsonu, un viņš saplēsa lauvu, itin kā kazlēnu saplēš, pie kam viņa rokās nekā nebija; bet viņš ne savam tēvam, ne savai mātei neteica, ko viņš bija izdarījis.
7 Un viņš nonāca un runāja ar šo meiteni, un vina ļoti patika Simsona acīm.
8 Kad viņš pēc kāda laika griezās atpakaļ, lai viņu precētu, tad viņš mazliet nogriezās no ceļa, lai apraudzītu lauvas maitu, un redzi, nedzīvajā lauvas ķermenī bija bišu spiets un medus.
9 Un viņš to ar savām rokām izlobīja un, to ēzdams un pastaigādamies, nonāca pie sava tēva un pie savas mātes, un viņš ari tiem deva, un tie ēda, bet viņš tiem nesacīja, ka viņš medu bija izņēmis no lauvas maitas.
10 Kad viņa tēvs atkal nogāja pie šīs meitenes, Simsons tur sarīkoja dzīres, jo jaunieši tā mēdza darīt.
11 Un kad vini ieraudzīja Simsonu, tad viņi ataicināja trīsdesmit jaunus puišus, kas lai būtu pie viņa.
12 Tad Simsons viņiem teica: „Es gribu jums dot atminēt mīklu, un tā jums man ir jāatmin septiņu dienu laikā, kamēr ir dzīres, un, ja jūs pareizi atbildēsit, tad es jums došu trīsdesmit linu audekla kreklus un trīsdesmit svētku tērpus.
13 Bet ja jūs nevarēsit man to uzminēt, tad jums būs man jādod trīsdesmit linu audekla krekli un trīsdesmit svētku tērpi.“ Un tie viņam sacīja: „Pasaki mums savu mīklu, lai mēs to dzirdam!“
14 Tad viņš tiem sacīja: „Bariba iznāca no rijēja, no stiprā izplūda saldums.“ Un tie nespēja mīklu uzminēt tajās trijās dienās.
15 Bet septītajā dienā tie sacīja Simsona sievai: „Pierunā tu savu vīru, lai viņš mums šo mīklu izstāsta, jo pre-tējā gadījumā mēs tevi līdz ar tavu tēva namu sadedzināsim ugunī! Vai tad jūs esat mūs aicinājuši, lai no mums tikai iedzīvotos, ko?“
16 Tad Simsona sieva raudaja pie viņa krūts un sacīja: „Tu mani tikai ienīsti, bet nemaz mani nemīli: tu esi uzdevis manas tautas jauniešiem mīklu, bet man tu to nesaki!“ Un viņš sacīja: „Redzi, es neesmu ne savam tēvam, ne savai mātei to pateicis, kā tad lai es tev to saku?“
17 Bet viņa raudāja tā septiņas dienas, kamēr tiem bija kāzu dzīres, un tad notika, ka septītajā dienā viņš tai to izstāstīja, jo tā neatlaidīgi mācās virsū, bet mīklas atrisinājumu viņa izstāstīja savas tautas dēliem.
18 Tad pilsētas vīri viņam sacīja septītajā dienā, pirms saule norietēja: „Kas ir saldāks nekā medus? Un kas ir stiprāks nekā lauva?“ Bet viņš tiem sacīja: „Ja jūs nebūtu aruši ar manu teli, tad jūs arī nebūtu atminējuši manu mīklu!“
19 Tad tā Kunga gars nāca pār viņu, un viņš nogāja uz Aškalonu, un tur viņš nosita trīsdesmit vīrus, novilka viņiem drēbes un iedeva Viņu svētku tērpus tiem, kuņ bija mīklu uzminējuši.
20 Bet Simsona sievu apprecēja viens no tiem, kas bija viņa vedējos bijis.
1 Un reiz Simsons nogāja lejā uz Timnu, un viņš ieraudzīja kādu jaunu meitu Timnā no filistiešu meitām. 2 Atgriezies atpakaļ kalnos, viņš to stāstīja savam tēvam un savai mātei, teikdams: "Es redzēju kādu jaunu meitu Timnā, no filistiešu meitām; nu tagad ņemiet viņu man par sievu!" 3 Tad viņa tēvs un viņa māte viņam teica: "Vai tad tiešām nav tavu radu starpā meitu un visas mūsu tautas vidū sievu, ka tu ej, lai sev ņemtu sievu no filistiešiem, šiem neapgraizītajiem?" Bet Simsons atbildēja savam tēvam: "Tikai šo tu ņem man par sievu, jo viņa ir manām acīm tīkama." 4 Bet viņa tēvs un viņa māte nezināja, ka Tas Kungs pats to tā bija izkārtojis, lai pārmācītu filistiešus; filistieši tanī laikā valdīja pār Israēlu. 5 Tad Simsons ar savu tēvu un ar savu māti devās lejā uz Timnu. Pie Timnas vīna dārziem viņam pretī rūkdams izlēca jauns lauva. 6 Un Tā Kunga Gars nāca pār Simsonu, un viņš saplēsa lauvu, itin kā kazlēnu saplēš, un viņa rokās nebija nekā; bet viņš ne savam tēvam, ne savai mātei neteica, ko viņš bija darījis. 7 Un viņš nonāca un runāja ar šo jauno meitu, un viņa ļoti patika Simsona acīm. 8 Kad viņš pēc kāda laika griezās atpakaļ, lai viņu precētu, tad viņš mazliet nogriezās no ceļa, lai apraudzītu lauvas maitu, un redzi, nedzīvajā lauvas ķermenī bija bišu spiets un medus. 9 Un viņš to ar savām rokām izņēma un pa ceļam to ēda un gāja pie sava tēva un pie savas mātes, viņš arī tiem deva, un tie ēda, bet viņš tiem nesacīja, ka viņš medu bija izņēmis no lauvas maitas. 10 Kad viņa tēvs atkal nogāja pie šīs jaunās meitas, Simsons tur sarīkoja dzīres, kā to jauni vīri mēdza darīt. 11 Un, kad viņi ieraudzīja Simsonu, tad viņi ataicināja trīsdesmit vedējus, kas lai būtu pie viņa. 12 Tad Simsons viņiem teica: "Es gribu jums dot atminēt mīklu, un tā jums man ir jāatmin septiņu dienu laikā, kamēr ir dzīres, un, ja jūs pareizi atbildēsit, tad es jums došu trīsdesmit linu audekla kreklus un trīsdesmit svētku kārtas. 13 Bet, ja jūs nevarēsit man to atminēt, tad jums man būs jādod trīsdesmit linu audekla krekli un trīsdesmit svētku kārtas." Un tie viņam sacīja: "Pasaki mums savu mīklu, lai mēs to dzirdam!" 14 Tad viņš tiem sacīja: "Barība iznāca no rijēja, no stiprā izplūda saldums." Bet tie nespēja mīklu atminēt trijās dienās. 15 Un septītajā dienā tie sacīja Simsona sievai: "Pierunā tu savu vīru, lai viņš mums šo mīklu izstāsta, citādi mēs tevi līdz ar tavu tēva namu sadedzināsim ugunī. Vai tad jūs esat mūs aicinājuši, lai no mums tikai iedzīvotos?" 16 Tad Simsona sieva raudāja pie viņa krūts un sacīja: "Tu tik mani ienīsti, bet nemaz mani nemīli: tu esi uzdevis manas tautas dēliem mīklu, bet man tu to nesaki!" Un viņš sacīja: "Redzi, es neesmu ne savam tēvam, ne savai mātei to pateicis, kā tad lai es tev to saku?" 17 Bet tā raudāja pie viņa septiņas dienas, kamēr tiem bija kāzu dzīres, un tad notika, ka septītajā dienā viņš tai to izstāstīja, jo tā neatlaidīgi mācās virsū, bet mīklas atrisinājumu viņa izstāstīja savas tautas dēliem. 18 Tad pilsētas vīri viņam sacīja septītajā dienā, pirms saule norietēja: "Kas ir saldāks nekā medus? Un kas ir stiprāks nekā lauva?" Bet viņš tiem sacīja: "Ja jūs nebūtu aruši ar manu teli, tad jūs arī nebūtu atminējuši manu mīklu!" 19 Tad Tā Kunga Gars nāca pār viņu, un viņš nogāja uz Aškalonu, un tur viņš nosita trīsdesmit vīrus, novilka viņiem drēbes un iedeva viņu svētku kārtas tiem, kuri bija mīklu atminējuši. 20 Bet Simsona sievu ņēma viens no tiem, kas bija bijis viņa vedējos.
