1 Ķēniņa Hiskijas četrpadsmitajā valdīšanas gadā cēlās Asirijas ķēniņš Sanheribs pret visām stiprajām Jūdas pilsētām un tās ieņēma.
2 Un Asirijas ķēniņš sūtīja savu kaira vadoni Rabsaku no Lachišas ar lielu karaspēku pie ķēniņa Hiskijas uz Jeruzālemi. Viņš apmetās pie ūdensvada augšējā dīķa ceļā uz vadmalnieku tīrumu.
3 Tad izgāja pie viņa namu pārvaldnieks Eljakīms, Hilkijas dēls, ar valsts rakstvedi Sebnu un kancleru Joachu, Asafa dēlu.
4 Un Rabsaks tiem sacīja: „Paziņojiet Hiskijam: Tā saka lielais Asirijas ķēniņš: Uz ko tu liec savu cerību?
5 Es saku, tie ir tukši vārdi, ka tev esot pietiekoši padoma un spēka, lai karotu. Uz ko tad tu paļaujies, saceldamies pret mani?
6 Nu jā, tu paļaujies uz Ēģipti, uz šo aizlauzto niedri, bet kas uz to balstās, tam tā sadurs roku un ievainos. Tāds ir faraons, Ēģiptes ķēniņš, pret visiem, kas uz viņu paļaujas.
7 Bet ja tu man saki: Mēs paļau-jamies uz to Kungu, mūsu Dievu! —Vai tas nav tas pats dievs, kura kalnu svētnīcas un altārus Hiskija novāca un teica Jūdai un Jeruzālemei: Tikai te šā altāra priekšā jums būs pielūgt?
8 Bet nu, salīgstiet ar manu kungu, Asirijas ķēniņu, un es tev došu divi tūkstoši zirgu; parādi, vai vari sadabūt vajadzīgos jātniekus!
9 Kā tad tu gribi uzņemties cīņu ar vienu pašu virspavēlnieku no mana kunga mazākajiem kalpiem? Bet tu tomēr paļaujies uz Ēģipti ratu un jātnieku dēļ!
10 Es taču ne bez tā Kunga, jūsu Dieva, gribas nācu pret šo zemi, lai to izpostītu! —Tas Kungs pats man pavēlēja celties pret šo zemi un to izpostīt!“ —
11 Tad Ēljakīms, Sebna un Joachs sacīja Rabsakam: „Runā ar saviem kalpiem aramējiski, mēs to saprotam, bet nerunā ar mums jūdiski šo ļaužu priekšā, kas stāv uz mūpa!“
12 Un Rabsaks atbildēja: „Vai tad mans kungs mani sūtījis tikai pie tava kunga un pie tevis runāt šos vārdus, bet ne taisni pie tiem vīriem, kas stāv uz mūfa, kam kopā ar jums būs jāēd savi izkārnījumi un jādzep savi mīzali?“
13 Tad Rabsaks nostājās un teica stiprā balsī jūdiski: „Uzklausait lielā ķēniņa, Asirijas ķēniņa, vārdus!
14 Tā saka jums ķēniņš: Lai Hiskija jūs nepieviļ, jo viņš nevar jūs glābt!
15 Un Hiskija lai jūs neapmierina ar Dievu to Kungu, kad viņš saka: Tas Kungs droši vien mūs izglābs, mūsu pilsēta nekritīs Asirijas ķēniņa rokās!
16 Neklausaities uz Hiskiju! Jo tā saka jums Asirijas ķēniņš: Slēdziet mieru ar mani un uzticieties man! Tad ikviens ēdīs no sava paša vīna koka un ikviens no sava paša vīģes koka un dzers ūdeni no savas paša akas,
17 Kamēr es nākšu un jūs vedīšu tādā zemē, kas tāda pat kā jūsējā, labības un vīna pilna, zeme, kas maizes un vīna dārzu pilna!
18 Hiskija tikai lai jūs nepieviļ, kad viņš saka: Tas Kungs mūs izglābs! —Vai tad kāds no citu tautu dieviem ir savu zemi izglābis no Asirijas ķēniņa rokas?
19 Kur ir Hamatas un Arpadas dievi? Kur ir Sefarvajima dievs? Vai tie Samariju izglāba no manas rokas? —
20 Kur ir kāds no šo zemju dieviem, kas savu zemi būtu izglābis no manas rokas? Kā tad Dievs tas K ngs lai izglābtu Jeru ālemi no manas varas?“
21 Tad viņi cieta klusu un neatbildēja viņam neviena vārda, jo ķēniaš bija viņiem pavēlējis: „Jūs neatbildiet viņam!“
22 Tad atgriezās namu pārvaldnieks Ēljakīms, Hilkija dēls, valsts rakstvedis Sebna un kanclers Joachs, Asafa dēls, pie Hiskijas ar saplēstām drēbēm un atstāstīja viņam, ko Rabsaks teicis.
1 Ķēniņa Hiskijas četrpadsmitajā valdīšanas gadā cēlās Asīrijas ķēniņš Sanheribs pret visām stiprajām Jūdas pilsētām un tās ieņēma. 2 Un Asīrijas ķēniņš sūtīja savu karavadoni Rabsaku no Lahišas ar lielu karaspēku pie ķēniņa Hiskijas uz Jeruzālemi. Viņš apmetās pie ūdens vada augšējā dīķa ceļā uz velētāju tīrumu. 3 Tad izgāja pie viņa namu pārvaldnieks Ēljakīms, Hilkijas dēls, ar valsts rakstvedi Sebnu un kancleru Joahu, Asafa dēlu. 4 Un Rabsaks tiem sacīja: "Paziņojiet Hiskijam: tā saka lielais Asīrijas ķēniņš: uz ko tu liec savu cerību? 5 Es saku, tie ir tukši vārdi, ka tev esot pietiekami padoma un spēka, lai karotu. Uz ko tad tu paļaujies, saceldamies pret mani? 6 Nu jā, tu paļaujies uz Ēģipti, uz šo aizlauzto niedri, bet, kas uz to balstās, tam tā sadurs roku un ievainos. Tāds ir faraons, Ēģiptes ķēniņš, pret visiem, kas uz viņu paļaujas. 7 Un, ja tu man saki: mēs paļaujamies uz To Kungu, mūsu Dievu! - vai tad viņš nav tas pats, kura kalnu svētnīcas un altārus Hiskija novāca un teica Jūdai un Jeruzālemei: tikai te, šā altāra priekšā, jums būs pielūgt? - 8 Bet nu salīgstiet ar manu kungu, Asīrijas ķēniņu, un es tev došu divi tūkstoši zirgu; parādi, vai vari sadabūt vajadzīgos jātniekus! 9 Kā tad tu gribi uzņemties cīņu ar vienu pašu virspavēlnieku no mana kunga mazākajiem kalpiem? Bet tu tomēr paļaujies uz Ēģipti ratu un jātnieku dēļ! 10 Es taču ne bez Tā Kunga, jūsu Dieva, gribas nācu pret šo zemi, lai to izpostītu! Tas Kungs pats man pavēlēja celties pret šo zemi un to izpostīt!" 11 Tad Ēljakīms, Sebna un Joahs sacīja Rabsakam: "Runā ar saviem kalpiem aramejiski, mēs to saprotam, bet nerunā ar mums jūdiski šo ļaužu priekšā, kas stāv uz mūra!" 12 Un Rabsaks atbildēja: "Vai tad mans kungs mani sūtījis tikai pie tava kunga un pie tevis runāt šos vārdus, bet ne taisni pie tiem vīriem, kas stāv uz mūra, kam kopā ar jums būs jāēd savi izkārnījumi un jādzer savi mīzali?" 13 Tad Rabsaks nostājās un teica stiprā balsī jūdiski: "Uzklausiet lielā ķēniņa, Asīrijas ķēniņa, vārdus! 14 Tā saka jums ķēniņš: lai Hiskija jūs nepieviļ, jo viņš nevar jūs glābt! 15 Un Hiskija lai jūs neapmierina ar Dievu To Kungu, kad viņš saka: Tas Kungs droši vien mūs izglābs, mūsu pilsēta nekritīs Asīrijas ķēniņa rokās! - 16 Neklausaities uz Hiskiju! Jo tā saka jums Asīrijas ķēniņš: slēdziet mieru ar mani un uzticieties man! Tad ikviens ēdīs no sava paša vīnakoka un ikviens no sava paša vīģeskoka un dzers ūdeni no savas paša akas, 17 kamēr es nākšu un vedīšu jūs zemē, kas tāda pati kā jūsējā, labības un vīna pilna, zemē, kas maizes un vīnadārzu pilna! 18 Hiskija tikai lai jūs nepieviļ, kad viņš saka: Tas Kungs mūs izglābs! - Vai tad kāds no citu tautu dieviem ir savu zemi izglābis no Asīrijas ķēniņa rokas? 19 Kur ir Hamatas un Arpadas dievi? Kur ir Sefarvajima dievs? Vai tie Samariju izglāba no manas rokas? 20 Kur ir kāds no šo zemju dieviem, kas savu zemi būtu izglābis no manas rokas? Kā tad Dievs Tas Kungs lai izglābtu Jeruzālemi no manas varas?" 21 Tad viņi cieta klusu un neatbildēja viņam neviena vārda, jo ķēniņš bija viņiem pavēlējis: "Jūs neatbildiet viņam!" 22 Tad atgriezās namu pārvaldnieks Ēljakīms, Hilkija dēls, valsts rakstvedis Sebna un kanclers Joahs, Asafa dēls, pie Hiskijas ar saplēstām drēbēm un atstāstīja viņam, ko Rabsaks teicis.
